Jaunākajā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ziņojumā “Innovation Capabilities Outlook 2026” Latvija ir minēta starp valstīm, kurām pēdējo gadu laikā izdevies kļūt par nozīmīgākiem spēlētājiem globālajā inovāciju sistēmā. WIPO uzsver, ka tas ir īpaši nozīmīgi laikā, kad sarežģītākās inovāciju spējas kļūst arvien koncentrētākas nelielā pasaules valstu lokā.
Latvija šajā ziņojumā minēta līdzās tādām valstīm kā Lietuva, Malta, Serbija, Maroka, Vjetnama, Jordānija un Kazahstāna, kuras spējušas veiksmīgi attīstīt jaunas inovāciju spējas un iekļauties pasaules inovāciju ekosistēmā.
Ziņojumā secināts, ka pēdējās desmitgades laikā inovāciju spēju izplatība pasaulē ir palēninājusies un tehnoloģiskās kompetences kļūst arvien grūtāk sasniedzamas jaunpienācējiem. Tādēļ Latvijas iekļaušana starp valstīm, kuras spējušas nostiprināt savas pozīcijas globālajā inovāciju kartē, liecina par spēju attīstīt zinātnes, uzņēmējdarbības, tehnoloģiju vai ražošanas kompetences starptautiski konkurētspējīgā līmenī.
Vienlaikus ziņojuma autori norāda, ka ilgtermiņa panākumus noteiks nevis atsevišķi inovāciju sasniegumi, bet spēja veidot arvien sarežģītākas un savstarpēji saistītas kompetences. Nākotnē konkurētspēju veidos valstis, kuras ne tikai rada jaunas zināšanas, bet spēj tās pārvērst tehnoloģijās, uzņēmumos un eksportspējīgos produktos.
WIPO eksperti arī analizējuši kopējo inovāciju sistēmu un tendences Eiropā. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tas, ka Eiropai ir grūtības veiksmīgi komercializēt inovatīvus produktus. Eiropas inovāciju sistēmai netrūkst spēcīgu zinātnisko un rūpniecisko pamatu. Eiropas valstis ir uzkrājušas plašas zināšanu, pētniecības un ražošanas kompetences, tomēr šīs priekšrocības ne vienmēr pārtop patentos, tehnoloģijās un komerciāli veiksmīgos produktos.
Veiktā analīze liecina, ka Eiropā pastāv īpaši liels neizmantotais potenciāls sarežģīto tehnoloģiju jomās – Eiropai ir spēcīgas pozīcijas zinātnē un rūpniecībā, tomēr tā pilnvērtīgi neizmanto savas iespējas tādās jomās kā elektronika, pusvadītāji, modernās ražošanas sistēmas, instrumenti un ķīmijas tehnoloģijas. Eiropa izmanto tikai aptuveni 63 % no sava paredzamā tehnoloģiskā potenciāla, kas norāda uz grūtībām komercializēt zināšanas un pārnest tās uz tirgu.
Ziņojuma autori secina, ka Eiropas lielākais izaicinājums nav jaunu zināšanu radīšana, bet gan efektīvāka tehnoloģiju pārnese no laboratorijām uz uzņēmumiem. Tas nozīmē vajadzību stiprināt tehnoloģiju pārneses mehānismus, sadarbību starp zinātni un industriju, kā arī uzņēmumu spēju ātrāk ieviest tirgū pētniecības rezultātus.
WIPO vērtējumā Eiropas inovāciju politikai nepieciešams lielāks fokuss uz komercializāciju, jo tieši šajā posmā rodas lielākā daļa neizmantoto inovāciju iespēju. Kamēr Āzijas valstis arvien veiksmīgāk pārvērš zināšanas tehnoloģijās un uzņēmējdarbībā, Eiropas izaicinājums ir panākt, lai spēcīgā zinātniskā bāze sniegtu lielāku ekonomisko atdevi.
Detalizēts pētījums pieejams WIPO tīmekļvietnē.
