Zinātnieces Latvijā sekmīgi izmēģina inovatīvu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju, kas ļauj atgūt fosforu un atgriezt to lauksaimniecībā

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

16. jūlijs, 2025. gads

No šī gada maija sekmīgi veikta inovatīvas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas prototipa testēšana reālos apstākļos, notekūdeņu attīrīšanas iekārtā, kas atrodas SIA "Ādažu ūdens”.  Veicot ūdens attīrīšanu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātnieču komandai izdevies samazināt fosfora saturu notekūdeņos līdz normatīvi noteiktajam izplūdes līmenim un atgūto fosforu sagatavot tālākai testēšanai kā augsnes uzlabotāja komponenti.

 Šāda prototipa izmēģināšana reālos apstākļos notekūdeņu attīrīšanas iekārtā ir nozīmīgs solis jaunās tehnoloģijas mērogošanā. Tas ļauj ne tikai attīrīt ievērojami lielāku ūdens apjomu nekā iepriekš, bet arī nodrošina filtra nepārtrauktu darbību 24 stundas diennaktī, salīdzinot ar 6 stundu ciklu laboratorijas testos 2024. gadā.

"Jaunas tehnoloģijas mērogošana ir svarīgs solis ceļā uz tehnoloģijas komercializāciju un ieviešanu tirgū, tā sniedz svarīgu informāciju par tehnoloģijas potenciālu darbībā lielākos apmēros un tās iespējamām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajām metodēm," norāda projekta zinātniskā vadītāja, LBTU Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā profesore (tenūra) un vadošā pētniece Rūta Ozola-Davidāne.

ūdens attīrīšana.png
Vadošā pētniece Jūlija Karasa testē fosfora saistīšanas filtra prototipu SIA "Ādažu Ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtā.
 Foto: R.Ozola-Davidāne.

Fosfora piesārņojums ūdens resursos ir viena no galvenajām problēmām, kas veicina eitrofikāciju un izraisa būtiskus ekoloģiskos riskus, tai skaitā ūdens kvalitātes pasliktināšanos un ūdenstilpju aizaugšanu ar ūdensaugiem un aļģēm.

"Lai samazinātu šos riskus un aizsargātu ūdens resursus, ir nepieciešami inovatīvi risinājumi fosfora piesārņojuma samazināšanai. Fosfora efektīva saistīšana no izplūdes notekūdeņiem ne tikai uzlabo vides stāvokli, bet arī veicina resursu atkārtotu izmantošanu, piemēram, ar fosforu saistītā filtra materiāla izmantošanu lauksaimniecībā kā alternatīvo mēslojuma līdzekli vai augsnes ielabotāju," skaidro R.Ozola-Davidāne.

Projekta "Inovatīvs risinājums notekūdeņu attīrīšanai un fosfora atgūšanai (INOFOS)" nr.1-08/86/2024 mērķis ir izstrādāt un validēt fosfora filtra tehnoloģiju reālās darbības apstākļos, veicot pilotprojekta demonstrāciju, lai radītu praktiski ieviešamu risinājumu industrijas vajadzībām un nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu un atbilstību ES regulām. Projekts tiek ieviest no 2024. līdz 2025. gadam sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Ūdens resursu departamentu un SIA "Ādažu Ūdens".

Noskaties arī video ar 2025. gada researchLatvia Zinātnes kalendāra personību Ph. D. Rūtu Ozolu-Davidāni :

 

saistītie raksti

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Sabiedrības uzticēšanos var stiprināt, skaidrojot paveikto un koordinējot pārvaldes iestāžu darbu

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) zinātnieki pētījumā sabiedrības iesaistes un uzticības stiprināšanai iesaka labāk skaidrot paveikto iedzīvotājiem un koordinēt publiskās pārvaldes iestāžu darbu, saliedētības veicināšanai celt pilsonisko kompetenci, bet vei…

Latvijas Universitāte

9. janvāris, 2026. gads

zinātne

Izsludina starptautisku konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar AS «Latvenergo» izsludina starptautisku atklātu konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas. Interesenti konkursā aicināti pieteikties līdz 2. februārim.  Vaka…

Rīgas Tehniskā universitāte

8. janvāris, 2026. gads

zinātne medicīna

RSU asociētais profesors izdevis zinātnisko darbu rakstīšanai veltītu grāmatu

RSU asoc. prof. Serhio Urive (Sergio Uribe) kopā ar saviem kolēģiem ir izdevis grāmatu Scientific Writing and Publication Strategies for Oral Health Professionals. Šī ir pirmā zināmā grāmata par zinātnisko darbu rakstīšanas un publicēšanas stratēģijām, kas paredzēta tieši mutes vesel…

Rīgas Stradiņa universitāte

7. janvāris, 2026. gads

zinātne

Vai ZINĀJI? Baktēriju šūnas spēj sajust gadalaiku maiņu!

Gatavojoties aukstam laikam mēs uzkrājam malku un sagatavojam siltās jakas. Izrādās, ka sezonas maiņu sajūt ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī baktērijas, kuru mūžs ir tikai dažas stundas. Tās spēj nojaust ziemas tuvošanos un tai sagatavoties.  Kad mikrobioloģe Luisa Jabura (Luísa Jabbu…

researchLatvia

29. decembris, 2025. gads