Zinātnieki izveido pārtiku lietošanai ekstremālos apstākļos

Author
Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

5. marts, 2025. gads

Sadarbojoties vairākiem Latvijas pētniekiem, izstrādāti pārtikas produkti lietošanai ekstremālos apstākļos. Izmantojot liofilizācijas tehnoloģiju, pārtiku ir iespējams arī uzlabot, lai tā mazinātu miegainību, vai tieši otrādi – nomierinātu.

pvmx.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos           Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio 

Lai tūristi, karavīri un jebkurš cits sarežģītos apstākļos nonācis cilvēks varētu pilnvērtīgi sevi pabarot, pētnieki no biznesa augstskolas "Turība", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra izveidojuši speciālus pārtikas produktus.

Iniciatīva izstrādāt ekstremālām situācijām piemērotu pārtiku nāca no Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra puses,

jo karavīriem vajag tādas pārtikas pakas, kas ir vieglas, kas nav jāuzglabā īpašās temperatūrās, kā arī ir gatavas lietošanai uzreiz.

Vadmotīvs – viegli, ērti, ātri un pilnvērtīgi

Ar īpašu metodi produktus sasaldētā stāvoklī žāvē vakuumā, pēc tam sablenderē un sapresē batoniņos. Tādā veidā veselu ēdienreizi, kurā saglabājas arī maltītes uzturvērtība, var ielikt kabatā, skaidroja biznesa augstskolas "Turības" bakalaura programmas "Uzturs" direktore un uztura speciāliste Guna Bīlande.

"Karavīram ir ļoti svarīgi, ka visu ir iespējams ērti paņemt līdzi. Ja tas nav ieliekams kabatā, tad tas īsti neder karavīram. Attiecīgi šis ir viens no galvenajiem vadmotīviem, pēc kā mēs vadāmies – lai tas būtu viegli, ērti, ātri un joprojām pilnvērtīgi no uzturvērtības viedokļa, un kvalitatīvi."

pvmz.jpg
Pārtika lietošanai ekstremālos apstākļos        Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks atklāja, ka ar šo tehnoloģiju ir iespējams arī uzlabot pārtikas devu, ko karavīri uzņem:

"Tā kā karavīri tomēr atrodas speciālos apstākļos, dažādos apstākļos, ir nepieciešamas arī kaut kādas pārtikas piedevas, kas pastiprina ne tik vien izturību, bet arī, teiksim, kognitīvās spējas – uztur zināmu mundruma līmeni, samazina miegainību vai īpašos gadījumos arī gluži otrādi ļauj nedaudz atslābināties."

To var izdarīt, batoniņam pievienojot, piemēram, uztura bagātinātājus, kofeīnu vai vitamīnus.

Projektu finansē abas universitātes un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs no iekšējiem līdzekļiem, un šobrīd izstrādātos produktus vēl testē un attīsta.

Taču pirmais, kuram bija izdevība šos batoniņus izmēģināt praksē, bija alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis, kurš janvārī devās ekspedīcijā uz Dienvidpolu. Intervijā Latvijas Televīzijai viņš jau stāstīja, ka priekšrocība bija batoniņa ērtais izmērs. Neskatoties uz to, tas spēja pilnvērtīgi pabarot, kad nomāca izsalkums. Arī garša esot tikpat laba kā svaigam produktam.

Pārveidot var gandrīz jebkuru produktu

Sublimācijas iekārtā var pārveidot gandrīz jebkuru pārtikas produktu. Liofilizācijas process sākas ar produkta sasaldēšanu – tā tas iekonservējas un saglabā savu formu. Pēc tam produktu ieliek iekārtā, kur ir liels vakuums un aukstums, tāpēc ūdens pāriet no ledus uz tvaika fāzi, neatstājot šķidrumu.

Šis process ļauj pagarināt uzglabāšanas termiņu līdz pat 25 gadiem un ievērojami samazināt produkta svaru, pastāstīja RTU vadošais pētnieks un sublimācijas laboratorijas vadītājs Jānis Baroniņš:

"Tipiski, teiksim, svaigos ābolos, augļos, dārzeņos ir aptuveni 80–90% ūdens, kas nozīmē, ka pēc viena kilograma šāda produkta liofilizācijas mums paliks aptuveni 100–200 grami gala produkta."

pvmv.jpg
RTU vadošais pētnieks Jānis Baroniņš un Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Juris Ķiploks
Foto: Evelīna Paula Vāvere / Latvijas Radio

Šobrīd pētnieki testē arī civilās pārtikas – piemēram, plova, pankūku un makaronu – pārstrādi. Pašlaik civilās aizsardzības vajadzībām pārtiku saldē. Taču tam ir savi mīnusi – ja notiek elektroenerģijas pārrāvums, saldētavā vairs nevarēs ēdienu uzglabāt. Saldētajā pārtikā ir arī daudz ūdens, kas nozīmē, ka pārtika jāapēd salīdzinoši ātri, pirms tā sabojājas.

Savukārt uzglabājot liofilizētu pārtiku, šī problēma tiek novērsta.

Pārtiku var turēt istabas temperatūrā – ielikt plauktā vai somā –, un apēst arī pēc pieciem vai desmit gadiem.

Uztura speciāliste Bīlande uzsvēra – ņemot vērā agresorvalsti kaimiņos, nevar aizmirst, ka arī uzturs ir kritiski un stratēģiska svarīga lieta, par kuru zinātniekiem ir jādomā.

saistītie raksti

zinātne

Tiek atsākta #ScienceForUkraine Micro Travel Grant programma Ukrainas jaunajiem zinātniekiem

Latvijā dibinātā starptautiskā nevalstiskā organizācija “Science for Ukraine”, kas darbu sāka pirmajās dienās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ir atsākusi Micro Travel Grant (MTG) stipendiju programmu, kas turpmāk tiks piedāvāta Ukrainas jauno zinātnieku atbalstam. Šī stipen…

Science For Ukraine

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

zinātne

LU zinātniskajā konferencē analizēs globālās konkurētspējas izaicinājumus un risinājumus

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sabiedrības zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki LU 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē no 14. līdz 16. aprīlim iepazīstinās ar jaunākajām atziņām globālās konkurētspējas stiprināšanā, kas ir viens no LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un ir būt…

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

3. februāris, 2026. gads

zinātne konkurss iespēja

Izsludina pieteikšanos piekļuvei augsta līmeņa KMR pētniecības infrastruktūrai projekta MR LATVIA ietvaros

Projekts MR LATVIA (Development of Magnetic Resonance in Latvia) izsludina pieteikšanos piekļuvei modernai kodolmagnētiskās rezonanses (KMR) pētniecības infrastruktūrai. Pieteikšanās būs atvērta no 2026. gada 2. februāra līdz 2027. gada 31. augustam, piedāvājot pētniekiem un uzņēmumiem no Baltijas …

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

2. februāris, 2026. gads