Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

Author
Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija pētījumi
No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā.

Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka zinātniskās metodes pamatsoļi ir universāli, proti, tos iespējams novērot jau no agras bērnības, un tie ir vienlīdz nozīmīgi visās zinātnes nozarēs neatkarīgi no pētījuma tēmas vai jomas.

Lai arī zinātniska pieeja var šķist sarežģīta, patiesībā tās pamatprincipus ikviens cilvēks apgūst jau agrā bērnībā, vēl pirms iemācās lasīt vai rakstīt. Pierādījums tam ir ikviena mazuļa ikdiena, kas ir bagāta ar novērojumiem, eksperimentiem un secinājumiem.

Zinatniska_metode_researchlatvia.png
Attēlam ir ilustratīva nozīme, un tā sagatavošanā izmantots mākslīgais intelekts.

Šī universālā pieeja tiek izmantota visās zinātnes nozarēs: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnā un veselības zinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs (bioekonomikā), sociālajās zinātnēs, kā arī humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Zinātniskas metodes pamatā ir seši soļi: 1) novērojums; 2) hipotēzes izvirzīšana; 3) eksperimentēšana; 4) datu analīze; 5) rezultātu paziņošana; 6) eksperimenta atkārtojamība.

1. Veic novērojumu

Pirmais solis pētniecībā ir pamanīt un rūpīgi aprakstīt parādību vai problēmu. Tas nozīmē fiksēt, kas ir redzams, dzirdams vai izmērāms, nepievienojot subjektīvus vērtējumus. Lai formulētu pētījuma jautājumu, nepieciešami precīzi novērojumi.

2. Izvirzi hipotēzi

Hipotēze ir pārbaudāms pieņēmums, kas balstās novērojumos un iepriekšējās zināšanās. Tā sniedz virzienu pētījumam, nosakot, kādu rezultātu pētnieks sagaida un kāpēc.

3. Veic eksperimentu

Eksperiments ir veids, kā pārbaudīt hipotēzi praksē. Tas jāplāno tā, lai būtu kontrolējami mainīgie lielumi un novērsti faktori, kas varētu ietekmēt rezultātus. Eksperimenta dizains ir ļoti svarīgs datu kvalitātei.

4. Analizē datus

Iegūtie dati tiek apkopoti un analizēti, izmantojot piemērotas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šajā posmā tiek meklētas sakarības un pārbaudīts, vai rezultāti apstiprina vai noraida hipotēzi.

5. Ziņo par rezultātiem

Rezultāti tiek prezentēti skaidri un saprotami – gan ar skaitļiem un grafikiem, gan ar secinājumu formulējumiem. Šajā posmā būtiski norādīt arī iespējamās kļūdas un ierobežojumus.

6. Aicini citus atkārtot eksperimentu

Viens no zinātnes pamatprincipiem ir atkārtojamība, respektīvi, neatkarīgi pētnieki, atkārtojot pētījumu līdzīgos apstākļos, iegūst līdzīgus rezultātus. Tas apliecina, ka secinājumi nav nejauši.

Zinātniskā metode nodrošina, ka atziņas balstās pierādījumos un datos, nevis pieņēmumos. Tā palīdz izvairīties no subjektivitātes, sniedz iespēju atklājumus pārbaudīt un pamatot, kā arī stiprina sabiedrības uzticību zinātnei.

Šī pieeja ir vienlīdz nozīmīga gan laboratorijā, gan politikas plānošanā, gan jaunu tehnoloģiju radīšanā.

Avots: Scientific principles and process >>

saistītie raksti

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Zirnekļa zīds un Alcheimera slimība ķīmiķa skatījumā

Ķīmiķi Kristapu Jaudzemu kā pētnieku iedvesmo attēls un mēģene. Uzzīmēt molekulai "portretu", izdomāt, kā to "pārliecināt" rīkoties citādi, un tad pārbaudīt, vai tas strādā reālajā pasaulē, radio NABA raidījumā "Zinātnes vārdā" atklāja Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks Krist…

Ieva Siliņa, Radio Naba raidījuma "Zinātnes vārdā" vadītāja | Ivars Austers, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā

28. novembris, 2025. gads

pētījumi sociālās zinātnes

RSU pēta mūsdienu ofisu un tā ietekmi uz darbiniekiem

Mūsdienās darba devēji ir spiesti birojus iekārtot radoši,  lai piesaistītu, noturētu un motivētu darbiniekus strādāt tieši pie viņiem. Šajā ziņā īpaši izceļas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare, kas papildus skaistam un modernam interjeram savos birojos mēdz piedāvāt kafej…

Rihards Ginters, RSU sociālo zinātņu maģistrs antropoloģijā

26. novembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība sociālās zinātnes

Novembra personība Baiba Tjarve: kultūras pētniecība veido saikni starp zinātni un sabiedrību

Kultūras un mākslas pētniecība ir viens no tiem zinātnes virzieniem, kas sniedz iespēju ieraudzīt kopsakarības sabiedrībā un rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku vērtībām, līdzdalību un kultūras procesiem. Šīs jomas izpēte atklāj gan pagātnes attīstības ceļus, gan nākotnes perspektīvas kultūrvi…

researchLatvia

19. novembris, 2025. gads

sadarbība pētījumi zinātnes politika

Inovāciju un pētniecības pārvaldes padomes devīto sēdi uzņem Izglītības un zinātnes ministrija

Inovāciju un pētniecības pārvaldes padomes (IPPP) sēdes dalībnieki šī gada 13. novembrī uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par RIS3 monitoringa izstrādātajām nozaru attīstības stratēģijas vadlīnijām un darbības gaitu, vienlaikus iepazīstinot arī ar starpziņojumu un iev…

Izglītības un zinātnes ministrija | researchLatvia

14. novembris, 2025. gads