Žurnāla “Nature” Top10 ietekmīgākie zinātnieki, kuri mainīja zinātni 2024. gadā

Author
Nature

28. decembris, 2024. gads

Kodolenerģijas pulksteņa izgudrotājs, zinātniece, kura atklāja krāpšanu, un vīrusu pētnieks – tās ir tikai dažas no izcilajām personībām, kuras iekļautas pasaulē vadošā multidisciplinārā zinātniskā žurnāla “Nature” 2024. gada topā.

“Nature’s 10” saraksts izceļ būtiskākos panākumus zinātnē pēdējā gada laikā un stāsta par cilvēkiem, kuri tos sasnieguši. Šo sarakstu veido “Nature” redaktori, lai uzsvērtu nozīmīgas tendences zinātnē, tehnoloģijās, inženierijā un medicīnā, kā arī lai akcentētu pētnieku ieguldījumu globālo procesu virzīšanā. Šī gada sasniegumi ietver gan jaunu pieeju laikapstākļu prognozēšanā, gan līderību nacionālā līmenī.

  • Ekehards Peiks (Ekkehard Peik): “Laika tēvs”

Fiziķis, kurš veicis nozīmīgus atklājumus kodolenerģijas pulksteņu attīstībā, kas varētu pārspēt šobrīd pasaulē precīzākos laikrāžus – kvantu jeb atompulksteņus.

Nature1 - Ekkehard Peik.jpg
Ekkehard Peik. Foto: Nature.
  • Keitlina Karasa (Kaitlin Kharas): “Godīgas samaksas čempione”

Doktorantūras studente, kura vadīja kampaņu, lai panāktu Kanādas absolventu un pēcdoktorantūras studentu lielāko algas pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā.

Nature2 - Kaitlin Kharas.jpg
Kaitlin Kharas. Foto: Nature.
  • Li Čunlai (Li Chunlai): “Mēness iežu sargs”

Ģeologs, kurš vada pētījumus par Ķīnas "Chang’e-6" misijas savāktajiem iežiem no Mēness tālās puses.

Nature3 - Li Chunlai.jpg
Li Chunlai. Foto: Nature.
  • Anna Abalkina: “Krāpšanas atklājēja”

Krievu zinātniece, kura identificē viltotus rakstus un piesavinātus žurnālus.

Nature4 - Anna Abalkina.jpg
Anna Abalkina. Foto: Nature.
  • Huji Sju (Huji Xu): “Drosmīgais ārsts”

Ārsts un pētnieks, kurš izmantojis revolucionāru pieeju autoimūno slimību ārstēšanā.

Nature5 - Huji Xu.jpg
Huji Xu. Foto: Nature.
  • Vendija Frīdmena (Wendy Freedman): “Kosmosa pētniece”

Astronome, kuras darbs varētu atrisināt ilgstošo neskaidrību par Visuma izplešanās ātrumu.

Nature6 - Wendy Freedman.jpg
Wendy Freedman. Foto: Nature.
  • Muhameds Junuss (Muhammad Yunus): “Valsts veidotājs”

​​​​​​​Ekonomists un Nobela miera prēmijas laureāts, kurš kļuvis par Bangladešas pagaidu vadītāju, uzņemoties atbildību studentu priekšā.

Nature7 - Muhammad Yunus.jpg
Muhammad Yunus. Foto: Nature.
  • Plasīds Mbala (Placide Mbala): “Vīrusu mednieks”

​​​​​​​Pētnieks, kurš jau brīdina par nāvējošiem baku uzliesmojumiem, bet kad pasaule beidzot reaģēs?

Nature8 - Placide Mbala.jpg
Placide Mbala. Foto: Nature.
  • Kordēlija Bēra (Cordelia Bähr): “Klimata aizstāve”

​​​​​​​Advokāte, kura kopā ar vecāka gadagājuma sieviešu armiju Šveicē uzvarēja vēsturiskā tiesvedībā pret savu valdību par tās klimata politiku.

Nature9 - Cordelia Bahr.jpg
Cordelia Bähr. Foto: Nature.
  • Remī Lams (Rémi Lam): “Laikapstākļu pētnieks”

​​​​​​​Zinātnieks, kas izstrādā mašīnmācīšanās metodes, lai ievērojami uzlabotu laikapstākļu prognozes.

Nature10 - Remi Lam.jpg
Rémi Lam. Foto: Nature.

Ar pilniem zinātnieku profiliem var iepazīties žurnāla "Nature" izdevumā angļu valodā.

Žurnāls "Nature" ir pasaulē vadošais multidisciplinārais iknedēļas zinātniskais žurnāls, kas tiek izdots kopš 1869. gada. Tas izceļas ar augstas kvalitātes recenzētiem rakstiem un pētījumiem dabaszinātnēs, tehnoloģijās un medicīnā. "Nature" mērķis ir veicināt zinātnisko progresu, publicējot būtiskākos atklājumus, inovācijas un pētījumus, kas ietekmē zinātni un sabiedrību. Papildus akadēmiskiem pētījumiem, žurnāls publicē arī analītiskus apskatus, komentārus un aktuālas zinātnes nozares tendences, padarot to par nozīmīgu resursu gan pētniekiem, gan plašākai auditorijai.

--

Avots: Nature’s 10.

Rakstu tulkoja researchLatvia.

saistītie raksti

sabiedrības veselība science sasniegumi

Vīrusi cīņā pret baktērijām: RSU pētnieki iesaistās “Apvārsnis Eiropa” 15 miljonu eiro projektā bakteriofāgu terapijas izpētei

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) fāgu pētniecības komanda docenta Dr. Kārļa Rāceņa vadībā ir ieguvusi līdz šim lielāko starptautisko atbalstu bakteriofāgu (fāgu) pētniecībā, pievienojoties 15 miljonu eiro “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) projektam REPhRAME. Šis finansējums būtiski paaugstina L…

Rīgas Stradiņa universitāte

7. augusts, 2026. gads

sasniegumi pētījumi

Paziņoti “Apvārsnis Eiropa” Twinning konkursa rezultāti – finansēšanai izvēlēti septiņi Latvijas projekti

No 1905 iesniegtajiem pieteikumiem finansējumam ir izvēlēti 179 visaugstāk novērtētie, attiecīgi panākumu rādītājs ir bijis 9,4% pieteikumu līmenī. Eiropas Komisija sākotnēji plānotais atbalstīto projektu skaits (~210) atšķiras no faktiski finansēto skaita, tāpēc ka vidējais projektu budžets i…

Latvijas Zinātnes padome

29. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija sasniegumi dabaszinātnes

No drosmīgas idejas līdz ERC intervijai: saruna ar LVKĶI pētnieci Lauru Andži

Pirms dažiem gadiem ideja par jaunas paaudzes slodzi nesošu biomateriālu no koksnes šķita gandrīz neticama. Taču tieši šī ideja aizveda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošo pētnieci Lauru Andži līdz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) Starting Grant konkursa noslēdzošajai atlases …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads