Aicina uz pasaulē atzītā vides ekonomista Tima Džeksona vieslekciju Rīgā

Author
Latvijas Universitāte

13. februāris, 2026. gads

Pasaulē plaši pazīstamais vides ekonomists, Apvienotās Karalistes Sari universitātes (University of Surrey) profesors Tims Džeksons (Tim Jackson) 6. martā viesosies Latvijas Universitātē (LU) ar lekciju “Labklājība kā veselība: kāpēc dzīvošanai piemērotai nākotnei ir vajadzīga nevienaldzības ekonomika” (Prosperity as health – why we need an economy of care for a liveable future).

csm_T.Jackson-_c_-Linda-Gessner_4cb5cc676b.jpg
Foto: Linda Gessner

Tā notiks piektdien, 6. martā, plkst. 13.00 klātienē LU Lielajā aulā (Rīgā, Raiņa bulvārī 19). Profesora vizītes Rīgā iniciatore ir Latvijas Banka un lekcija notiek sadarbībā ar LU, LU fondu un Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga). 

Lekcija norisināsies LU fonda rīkotā cikla “Akadēmiskie lasījumi” ietvaros. Lekcijas apmeklējums ir bez maksas, reģistrējoties LU fonda tīmekļvietnē.

Tims Džeksons ir viens no spilgtākajiem pēcizaugsmes (post-growth) ekonomiskās domas virziena pārstāvjiem un Ilgtspējīgas labklājības izpratnes centra (Centre for the Understanding of Sustainable Prosperity, CUSP) direktors. Viņa darbi starptautiski pazīstami ar starpdisciplināru, drosmīgu un nereti provokatīvu skatījumu uz tādiem šķietami pašsaprotamiem jēdzieniem kā labklājība, produktivitāte un ekonomiskā izaugsme.

Savās publikācijās un uzstāšanās reizēs profesors konsekventi atgriežas pie fundamentāla jautājuma: “Ko labklājība nozīmē uz planētas ar galīgiem resursiem?” Atšķirībā no tradicionālās pieejas, kas labklājību reducē uz bagātības uzkrāšanu, Džeksons to definē kā līdzsvaru starp nepietiekamību un pārmērību – kā rūpes par cilvēku vajadzībām, savstarpējām attiecībām un ekosistēmām, no kurām esam atkarīgi. Līdzīgi veselībai, labklājība ir stāvoklis, nevis uzkrājams resurss, un šis skatījums būtiski kontrastē ar dominējošo patēriņa un “vienmēr vairāk” loģiku.

Profesors piedāvā arī alternatīvu skatījumu uz produktivitāti, uzsverot darba apjoma pārdales un radošuma nozīmi. Viņš atgādina: “Darbs nav tikai iztikas avots, bet arī galvenais veids, kā piedalīties sabiedrības dzīvē”. Līdzīgi Džeksons kritiski vērtē investīciju spekulatīvo izpratni, uzsverot, ka “investīcijas ir instruments, ar kura palīdzību mēs veidojam, aizsargājam un uzturam aktīvus, no kuriem ir atkarīga rītdienas labklājība.”

Savā analīzē ekonomists aicina ne vien pārdomāt izmantotos politikas instrumentus, bet arī pārskatīt pašus tautsaimniecības mērķus. Viņš uzsver ekonomiskās izaugsmes kā pašmērķa augsto cenu – finanšu, sociālās un vides nestabilitātes riskus – un analizē arī atsevišķu nozaru, piemēram, modernās pārtikas industrijas, radītās slēptās izmaksas un sociālo slogu.

2009. gadā, globālās finanšu krīzes laikā, kad G20 valstu līderi samitā Londonā meklēja risinājumus ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, Džeksons – tobrīd Apvienotās Karalistes Ilgtspējīgas attīstības komisijas ekonomikas komisārs – bija sagatavojis ziņojumu par pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai gan valdība, iepazīstoties ar galvenajiem ziņojuma secinājumiem, lēma, ka tā publiskošanai nav piemērots brīdis, tā idejas guva plašu rezonansi un vēlāk pārtapa starptautiski atzītajā grāmatā “Labklājība bez izaugsmes” (Prosperity Without Growth, 2017).

2025. gadā klajā nāca Džeksona jaunākais darbs “Nevienaldzīgā ekonomika” (The Care Economy). Personiskā stāstā autors aicina tautsaimniecības attīstības iespēju izvērtēšanā vispirms definēt to jēgu un saturu (care) – pretstatā vienaldzībai (carelessness), ko, viņaprāt, iemieso pašreizējā tiekšanās uz atsevišķu nozaru izaugsmi vai iekšzemes kopprodukta pieaugumu pašu par sevi.

Profesora Tima Džeksona vieslekcija ir unikāla iespēja iepazīties ar vienu no pasaulē vadošajiem viedokļiem par ekonomiku, ilgtspējību un sabiedrībai un indivīdam labvēlīgu ekonomisko attīstību. Lekciju ievadīs Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka, LU zinātņu prorektora asoc. prof. Guntara Kitenberga un LU fonda vadītājas Zaigas Pūces uzrunas.

saistītie raksti

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads

zinātne

Vienotās veselības izcilības centra projekts saņem Eiropas Savienības finansējumu

Latvijas zinātnisko zinātnisko institūciju virzītā apjomīgā pētniecības iniciatīva "Izcilības centrs integrētā vienotas veselības ekosistēmā" (IntegroHEALTH) guvis atbalstu Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu konkursā…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. maijs, 2026. gads