Lai ievērojami uzlabotu cīņu pret dezinformāciju un radītu jaunus, iedarbīgus rīkus tās atmaskošanai, 2024. gada sākumā tika uzsākta četru gadu pētniecības aktivitāte "Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai" (Participative Assistive AI-powered Tools for Supporting Trustworthy Online Activity of Citizens and Debunking Disinformation), saīsināti – AI4Debunk. To īsteno starpdisciplinārs konsorcijs, kurā ietilpst 13 partneri no astoņām valstīm; to vidū ir arī Latvijas Universitāte (LU). Tuvojoties projekta vidus posmam, kopā ar projekta vadītāju, LU profesori Innu Šteinbuku un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) vadošo pētnieci Žanetu Ozoliņu ieskatāmies līdz šim padarītajā.
Dezinformācija kļuvusi teju vai par mūsu ikdienu un sasniedz sabiedrību visdažādākajos un reizēm pat neiedomājamos ceļos, ieskaitot humora šovus, reliģiskos rituālus, iepazīšanās vai recepšu portālus, nemaz nerunājot par sociālās tīklošanās vietnēm. Dezinformācijas plašo izplatību mēdz dēvēt par infodēmiju, un Eiropas Savienība (ES) ir iesaistījusies infodēmiskā globālā naratīvu cīņā, kurā tās galvenās pretinieces ir Krievija un Ķīna – valstis, kuru rīcībā ir gan pamatīga pieredze, gan bagātīgs dezinformācijas izplatīšanas rīku arsenāls, ieskaitot mākslīgo intelektu (MI). Taču MI var kļūt arī par pretindi, par instrumentu dezinformācijas atmaskošanai. Pētniecības aktivitātes AI4Debunk mērķis ir sniegt būtiski pienesumu cīņā pret dezinformāciju un atbalstīt uzticamas tiešsaistes aktivitātes.
"Aktivitāte ir izteikti starpdisciplināra, tajā piedalās partneri no dažādām jomām," stāsta Inna Šteinbuka. "Mums ir cilvēki, kas nodarbojas ar politoloģiju, antropoloģiju, medijpratību, socioloģiju, bet otra komandas daļa ir mākslīgā intelekta pārzinātāji, informācijas tehnoloģiju eksperti." Projekta vadītāja uzsver, ka tieši sadarbība starp tik ļoti atšķirīgu jomu speciālistiem ir viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem, savukārt Žaneta Ozoliņa to izceļ kā vērtīgu pieredzi: "Šis ir tāds projekts, kur katrs dalībnieks iegūst kādu sev ļoti svarīgu jaunu, specifisku zināšanu kopumu, jo, visu laiku darbojoties tikai savas nozares ietvaros, neteiksim, ka nogursti, bet kļūst nedaudz garlaicīgi."
Runājot par to, kas līdz šim paveikts, abas pētnieces to raksturo kā metodoloģisku ietvaru, kas palīdz identificēt dezinformāciju. Lai to izveidotu, bijis jānonāk pie kopsaucēja par dezinformācijas jēdzienu, izpētot, ar ko tā atšķiras no propagandas, no kurienes nāk, kāds ir tās konteksts, uz kuru sabiedrības grupu tā mērķēta, kāda veida informāciju satur, cik intensīvi tiek izplatīta, kā tiek panākts, ka to sadzird un ka tā iesakņojas sabiedrības priekšstatos, vai uz to reaģē citi informācijas izplatīšanas līdzekļi un vēl daudz citu parametru.
"Mēs izveidojām tādu kā matricu, kuru var nosacīti uzlikt dezinformācijas faktam un to aplūkot no dažādiem skatpunktiem," skaidro Žaneta Ozoliņa un salīdzina ietvaru ar Rubika kubu, kuru var virpināt, grozīt un skatīties, kura krāsa veidojas uz visām virsmām, galu galā ļaujot saskatīt vienotu ainu.
Nākamais būtiskākais uzdevums bijis dezinformācijas faktu vienību krājuma izveide, lai informācijas tehnoloģiju eksperti varētu apmācīt topošo dezinformācijas atpazīšanas un apkarošanas rīku. Dezinformācijas vienības vāktas divos lielos tematiskos blokos – klimata pārmaiņas un karš Ukrainā.
"Šī izvēle ir mērķtiecīga, jo mums bija svarīgi saprast, vai tās dezinformācijas kampaņas, kas tiek īstenotas klimata pārmaiņu laukā, ir identiskas vai ļoti līdzīgas tām, kas notiek kara kontekstā," pamato Žaneta Ozoliņa.
Kā vienu no dezinformācijas piemēriem, kas izmantoti metodoloģiskā rāmja piemērojamības testos, Žaneta Ozoliņa nosauc gadījumu ar pārveidotu video, kurā redzami Francijas lauksaimnieki, kuri it kā protestē pret Ukrainas lauksaimniekiem. Lai panāktu skatītāja uzticēšanos, video manipulatīvi izmantots reāli eksistējoša un respektabla plašsaziņas līdzekļa logo, savukārt kādam franču arodbiedrības aktīvistam piedēvēti vārdi, ko viņš patiesībā nav teicis. Šādas dezinformācijas nolūks ir mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai karā pret iebrucēju Krieviju. Raugoties plašāk, tamlīdzīgi vēstījumi tiek izplatīti, lai ietekmētu sabiedrisko domu, panākot šķelšanos un skepsi par atbalstu kara nogurdinātajai valstij. Šādas dezinformācijas autori cer izraisīt pārmaiņas politisko lēmumu pieņemšanā Rietumos, vājinot Eiropas Savienības (ES) vienoto nostāju par palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Savukārt otrā dezinformācijas blokā – maldināšanā par vides jautājumiem – testēti centieni manipulēt ar sabiedrības domu, lai vairotu nepatiku pret ES īstenoto "zaļo kursu" un konkrēti – pret vēja enerģiju. Proti, ziņa par to, ka Francijā pieņemts lēmums grozīt vēja turbīnu trokšņa mērīšanas protokolus, Bulgārijā pasniegta kā pilnīgs vēja enerģijas aizliegums. Šāda dezinformācija saskan ar Krievijas un fosilā kurināmā un degvielas atbalstītāju interesēm, kuri pretojas atjaunīgās enerģijas politikai, skaidro Žaneta Ozoliņa.
Nākamais lielais veikums – lielāko dezinformācijas mērķgrupu identificēšana. Notikušas dažādu grupu pārstāvju intervijas, lai saprastu, kā cilvēki uztver dezinformāciju, vai spēj to pazīt, vai bijuši tai pakļauti un kādus risinājumus meklējuši, kādus rīkus lietojuši u. tml. Iznākumā noteiktas sešas grupas: politiķi, uzņēmēji, pētnieki, žurnālisti, NVO pārstāvji un krieviski runājošā diaspora, "jo karš Ukrainā, protams, visvairāk skar tos cilvēkus, kas ir vai nu kara bēgļi, vai kuri citu apstākļu dēļ dzīvo Eiropā," skaidro Žaneta Ozoliņa. Šos rezultātus tuvākajā laikā plānots publicēt tīmekļa vietnē. Mērķgrupu identificēšana bija svarīga, lai dezinformācijas atpazīšanas MI rīki būtu pēc iespējas precīzāk kalibrēti, taču tie būs domāti plašai sabiedrībai, piemēram, jauniešiem, kuri interneta vidē ir visaktīvākie, digitāli – visprasmīgākie, taču kritiskās domāšanas ir par maz, tāpēc šī sabiedrības grupa kļūst par viegli sasniedzamu mērķi.
"Mūsu uzdevums ir skriet ātrāk par laiku," saka Inna Šteinbuka, atzīstot, ka šādu rīku izstrāde ir milzīgs izaicinājums, jo tas ir mēģinājums apsteigt dezinformācijas izplatību un tehnoloģiju attīstību. AI4Debunk mērķis ir izstrādāt četras uz MI darbināmas saskarnes: tīmekļa spraudni, sadarbības platformu, viedtālruņa lietotni un paplašinātās/virtuālās realitātes saskarni (AR/VR). Spraudnis būs paredzēts savienošanai ar tīmekļa pārlūkprogrammām un sociālo mediju platformām, nodrošinot tūlītējus paziņojumus lietotājiem, kad viņi nonāk saskarē ar nepatiesu saturu. Sadarbības platforma savukārt ļaus lietotājiem ziņot par aizdomīgu saturu, ko pēc tam pārbaudīs eksperti. Savukārt lietotne ļaus atklāt dezinformāciju viedtālrunī, bet AR/VR saskarne sniegs vadlīnijas, kā turpmāk rīkoties ar dezinformāciju sociālajos medijos. Iecerēts, ka jauno rīku demo versijas pirmām kārtām izmēģinās mērķgrupu pārstāvji, kā arī partneru grupas, ar kurām pētnieki konsultējas, – uzņēmēji, politiķi, aizsardzības eksperti u. c.
Par AI4DEbunk
Projekta vadītāja: prof. Inna Šteinbuka Projekta partneri:
- Latvijas Universitāte (Latvija) – vadošais partneris, projekta koordinators,
- Euractiv.bg (Free Media Bulgaria, Bulgārija),
- Pilot4DEV (Beļģija),
- Monsas Universitāte (Beļģija),
- Internews Ukraine (Ukraina),
- Itālijas Nacionālā pētniecības padome (Itālija),
- Florences Universitāte (Itālija),
- Barselonas Superskaitļošanas centrs (Spānija),
- DOTSOFT (Grieķija),
- Golvejas Universitāte (Īrija),
- F6S Innovation (Īrija),
- Utrehtas Lietišķo zinātņu universitāte (Nīderlande)
- INNoVaTiVe POWER ( Nīderlande).
Projekta īstenošanas periods: 01/2024–12/2027 Projekta numurs: Horizon 101135757 Projektu finansē: ES programma "Apvārsnis Eiropa"
