Kā pētniece un projektu vadītāja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas departamenta Ilgtspējīgas lauksaimniecības pētniecības vienībā Mg. soc. sci. Ieva Leimane pēta ilgtspējīgās lauksaimniecības prakses, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu lauksaimniecības zemēs, sociālekonomisko izvērtēšanu un sadarbības modeļus starp nozares dalībniekiem.
"Zinātnei būtu jāmudina sabiedrību uz progresu, domāt dziļāk un rīkoties atbildīgāk, veidojot pasauli, kurai ir nākotne."
Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijā nozīmīgs un Eiropā atpazīstams pētniecības centrs bioekonomikas un tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, un institūta pētniecības virzieni ir bioekonomika, laukaugu ģenētika, agrotehnoloģija un agroekoloģija. AREI misija ir attīstīt nacionāli un starptautiski nozīmīgu lietišķo un fundamentālo pētniecību lauksaimniecībā un pārtikas apritē, lai sniegtu jaunas zināšanas ilgtspējīgiem risinājumiem bioekonomikas nozaru un lauku telpas attīstībai.
AREI pētnieces, doktora grāda pretendentes Ievas Leimanes interešu sfēra zinātnē ir ilgtspējīgi risinājumi lauksaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana lauksaimniecības zemēs, sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu vērtēšana, sadarbība un dažādu ieinteresēto pušu iesaiste zināšanu radīšanā un pārnesē.
Pētniece ir pārliecināta, ka zināšanu attīstība par videi draudzīgām saimniekošanas praksēm Latvijā ir ārkārtīgi svarīga, jo šajos gadījumos saimniekošanā vairāk esam atkarīgi no vietējiem dabas, klimata, augsnes un citiem apstākļiem.
I. Leimane dalās pieredzē: “Institūtā rūpējamies par savas nozares uzņēmējiem, lai viņi varētu balstīties uz vietēji pārbaudītām praksēm, tehnoloģijām un produktiem. Tādā veidā saimniekošanas rezultāti būs rentabli un resursi tiks izmantoti ilgtspējīgi. Savukārt dabas sistēmas, kas pārtikas ražošanā darbojas ne tikai kā nosacījumu rāmis, bet arī kā atbalsts uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā, spēs funkcionēt ilgtermiņā ar pašu resursiem.”
Lieliska pieeja šajā ziņā un Ievas darbības joma ir sadarbības projekti, kas ir inovāciju platforma, iesaistot plašu dalībnieku loku – lauksaimniekus, konsultantus, arī citas zinātniskās institūcijas.
AREI pētniece uzsver: “Šī starpdisciplinārā pieeja sniedz iespēju aplūkot lauksaimniecību no dažādiem rakursiem, ļauj labāk izvērtēt gan saimnieciskos ieguvumus un riskus, gan arī saprast ietekmi uz vidi un sabiedrību. Uz nozares attīstību raugāmies kompleksi, veicinot izpratni, ka lauksaimnieku ikdienā pieņemtie zemes izmantošanas lēmumi sniedzas tālu aiz vienas saimniecības robežām un ekonomiskajiem rezultātiem.”
Viena no aktuālākajām tēmām gan no globālo izaicinājumu viedokļa, gan saimniecības līmenī, ar kuru I. Leimane strādā kopā ar AREI Ilgtspējas pētījumu daļas kolēģiem, ir slāpekļa aprite laukkopībā.
Ieva komentē: “Pētījumi fokusējas uz slāpekļa izmantošanas efektivitāti un nepieciešamību dažādot tā avotus. Slāpeklis ir vitāli svarīgs barības elements ražas veidošanai. Tomēr tā pārmērīga lietošana ir resursu izšķērdēšana un papildu vides riski: izskalošanās veicina ūdens piesārņošanu, eitrofikāciju (ūdeņu aizaugšanu un piesārņojumu ar barības vielām) un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ekonomiski tas nozīmē palielinātas izmaksas lauksaimniekiem, nereti bez atbilstoša ieņēmumu seguma.”
Ieva Leimane norāda: “Pētījumos pārbaudām dažādu laukkopības prakšu ietekmi uz slāpekļa izmantošanas efektivitāti, nereti šīs prakses sniedz pozitīvu ietekmi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piemēram, augu maiņas dažādošanai, iekļaujot tajā pākšaugus vai uztvērējaugus, vai zaļo joslu izveide un lauku ainavu elementu uzturēšana aramzemēs. Ir dzirdēts viedoklis, ka ilgtspējas pētījumi ir par to, kā ierobežot ražošanu. Bet tas nav stāsts par pretstatīšanu, tā ir pašu pētāmo jautājumu pārformulēšana, lai saimniekošana kļūtu apzinātāka.” Ieva vada un iesaistās ilgtspējas pētījumos un ar aizrautību stāsta par to rezultātiem publiskos pasākumos un zinātniskās publikācijās
Noskaties videostāstu par Mg. soc. sci. Ievas Leimanes pētniecību.
Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
