No kafijas un tējas blakusproduktiem līdz kosmētikas izejvielām: noslēdzas POLYCLAY-UV projekts

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

1. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija uzņēmējdarbība inovācija

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) īstenotais pētniecības projekts POLYCLAY-UV tuvojas noslēgumam, iezīmējot jaunu pieeju kafijas un tējas industrijas blakusproduktu izmantošanai augstas pievienotās vērtības kosmētikas izejvielu izstrādē. Projekta ietvaros pētnieki attīsta polifenolu–māla kompozītmateriālu ar potenciālu pielietojumu ilgtspējīgos UV aizsardzības risinājumos.

UV krēma paraugi
Produktu paraugi  POLYCLAY-UV projekta noslēguma pasākumā “No espresso līdz SPF- kafijas un tējas blakusproduktu otrā dzīve kosmētikā”.

Projekta izskaņā 2. septembrī Rīgā norisinājās pasākums “No espresso līdz SPF,  kafijas un tējas blakusproduktu otrā dzīve kosmētikā”, pulcējot pētniekus, dzērienu nozares, kosmētikas industrijas un bioekonomikas pārstāvjus. Pasākuma centrā bija ne tikai POLYCLAY-UV rezultāti, bet arī plašāka diskusija par to, kā zinātniskas idejas pārvērst praktiski izmantojamās un tirgū pieprasītās inovācijās.

Blakusprodukts kā resurss jaunām inovācijām

POLYCLAY-UV projekta pamatā ir daudzfunkcionālu māla-polifenolu kompozītmateriālu izstrāde, izmantojot dabiskas izcelsmes izejvielas. Īpaša uzmanība projektā pievērsta polifenolu iegūšanai no pārtikas un dzērienu industrijas blakusproduktiem, tostarp izlietotām tējas lapām un kafijas biezumiem.

Projektā tiek pētīta polifenolu stabilizācija māla minerālu struktūrā, kompozītmateriālu UV aizsardzības potenciāls, antioksidatīvā un pretiekaisuma aktivitāte un drošība ādas šūnu modeļos, kā arī iespējas izstrādāt pirmos kosmētikas prototipus. Šāda pieeja vienlaikus ļauj meklēt jaunus risinājumus ādas aizsardzībai un veicināt resursu atkārtotu izmantošanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem.

Projekta rezultāti nākotnē varētu ļaut efektīvāk izmantot kafijas un tējas blakusproduktus, pārvēršot tos ilgtspējīgās kosmētikas izejvielās UV aizsardzības produktu izstrādei.

produktu paraugi
Produktu paraugi  POLYCLAY-UV projekta noslēguma pasākumā “No espresso līdz SPF- kafijas un tējas blakusproduktu otrā dzīve
Zinātne satiekas ar industriju

Noslēguma pasākumu atklāja projekta zinātniskā vadītāja, LBTU asociētā profesore Rūta Ozola-Davidāne, savukārt pētniece un doktorante Aiga Mazurenko iepazīstināja ar POLYCLAY-UV projekta ideju, attīstības ceļu un sasniegtajiem rezultātiem. BioPhoT platformas vadītājs Osvalds Pugovičs sniedza ieskatu platformas redzējumā par zinātnē balstītu inovāciju attīstību, bet biznesa attīstības un inovāciju eksperte Kaija Kurme-Jansone pievērsās sadarbībai starp pētniekiem un uzņēmējiem un mentoru lomai inovācijas attīstības procesā.

Savukārt pārtikas zinātnes doktore un kafijas pētniece Ilze Laukalēja-Broka iepazīstināja ar projektā veikto patērētāju pētījumu un sabiedrības skatījumu uz ilgtspējīgām izejvielām, blakusproduktu izmantošanu un jauniem risinājumiem kosmētikā.

Pasākuma pirmajā paneļdiskusijā “Kad dzērienu nozare kļūst par inovāciju avotu” “Rocket Bean”, “Rudy’s Kombucha” un “Virši” pārstāvji diskutēja par to, kā uzņēmumi raugās uz ražošanas blakusproduktiem un kādas jaunas sadarbības iespējas var veidoties starp dzērienu nozari, pētniecību un citiem industrijas sektoriem.

prezentācijas pasākums
ieskats POLYCLAY-UV projekta noslēguma pasākumā “No espresso līdz SPF- kafijas un tējas blakusproduktu otrā dzīve kosmētikā”.
Ar labu ideju vien ne vienmēr pietiek

Otrajā paneļdiskusijā “Kas padara ideju gatavu tirgum?” “MÁDARA Cosmetics”, AS “Latvijas Finieris”, “Alternative Plants” un Vides risinājumu institūta pārstāvji dalījās pieredzē par inovāciju attīstību, tirgus vajadzībām un ceļu no pētniecības rezultāta līdz produktam.

Viena no diskusijas galvenajām atziņām bija, ka ar labu ideju vien ne vienmēr pietiek. Arī perspektīva tehnoloģija var nesasniegt tirgu, ja nozare vai patērētāji konkrētajā brīdī tai vēl nav gatavi. Tāpēc inovāciju attīstībā būtiska ir ne tikai neatlaidība, bet arī spēja izvērtēt tirgus gatavību, pielāgoties un saprast, kad ideju nepieciešams turpināt attīstīt un kad, mainīt virzienu.

Diskusijās vairākkārt izskanēja arī nepieciešamība zinātniekus un industrijas pārstāvjus satuvināt jau pētniecības sākumposmā. Tas ļauj savlaicīgi identificēt industrijas vajadzības, iespējamos tehnoloģiskos un regulatīvos šķēršļus un potenciālos pielietojumus.

BioPhoT- vide zinātnes un industrijas sadarbībai

POLYCLAY-UV tiek īstenots BioPhoT pētniecības platformas ietvaros. Platformas mērķis ir veicināt Latvijas zinātnieku radīto rezultātu redzamību komercsektorā un palīdzēt perspektīvām pētniecības idejām virzīties tuvāk praktiskam pielietojumam un komercializācijai. BioPhoT ietvaros atbalstu saņēmuši vairāki desmiti Latvijas pētniecības un inovāciju projektu.

POLYCLAY-UV noslēguma pasākums apliecināja šādas sadarbības nozīmi, vienuviet pulcējot zinātniekus un dažādu industriju pārstāvjus, iespējams ne tikai izvērtēt jau paveikto, bet arī identificēt jaunus pētniecības virzienus un potenciālās sadarbības iespējas.

Par projektu

POLYCLAY-UV – “Multifunkcionāls polifenolu–māla kompozītmateriāls dabīgai UV aizsardzībai un ādas veselībai” (Nr. OSI_PIP_BioPhoT-2025/1-0065)-  īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) BioPhoT platformas ietvaros.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Retzemju metāli, koksne un lupīnas – kas tiem kopīgs? Atbilde slēpjas jonu šķidrumos

Jonu šķidrumi var pavērt iespējas ļoti atšķirīgās jomās – no koksnes pārstrādes un vērtīgu vielu iegūšanas no savvaļas lupīnām līdz tīrākām retzemju metālu ieguves metodēm. Par šo neparasto šķidrumu iespējām "Radio SWH TV" raidījumā "Latvija zinātnē" stāsta Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētn…

Delfi.lv

30. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Latvijas Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Oktobrī ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Nacionālā pētniecības un inovācijas instit…

researchLatvia

30. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Laima Vēvere par darbu zinātnē un Latvijā radītu materiālu nesējraķetei “Ariane 6”

Laima Vēvere zinātnē nonāca, meklējot profesiju, kurā nebūtu rutīnas. Jau 15 gadus viņa strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) un pēta no atjaunojamām izejvielām iegūstamus poliuretāna materiālus, tostarp to izmantošanu kriogēnajā izolācijā. Viņas un kolēģu izstrādātie izolācijas …

Izglītības un zinātnes ministrija

28. septembris, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Kas jāprot mūsdienu zinātniekam? Top akadēmiskā personāla kompetences modelis

Pēdējos gados arvien svarīgāka kļūst zināšanu pārneses kompetence – zinātniekiem jāspēj popularizēt un skaidrot, ar ko viņi nodarbojas. Mūsdienās to sagaida no visa akadēmiskā personāla, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" pauda Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas f…

lsm.lv

24. septembris, 2026. gads