Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Author
Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēšanos zinātnei. 

plakāts
Publicitātes attēls

 

Vadlīnijās noteikti astoņi atbildīgas un efektīvas zinātnes komunikācijas pamatprincipi, uzsverot, ka zinātnes komunikācijai jābūt neatņemamai pētniecības kultūras sastāvdaļai. Tie akcentē atklātību, akadēmisko godīgumu, dialogu ar sabiedrību, komunikācijas profesionālo kompetenču atzīšanu un institucionālā atbalsta nozīmi. Vadlīnijās aplūkoti arī izaicinājumi un iespējas, ko zinātnes komunikācijā rada digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts.

Līdztekus pamatprincipiem vadlīnijās atradīsiet arī praktiskus pašnovērtējuma jautājumus, kas palīdz pētniecības organizācijām izvērtēt savu pieeju zinātnes komunikācijai - sākot no tās iekļaušanas institūcijas stratēģijā un pētniecības finansēšanas procesos līdz pētnieku profesionālajai attīstībai un sabiedrības iesaistei. Šie ieteikumi ir izmantojami arī Latvijas pētniecības organizācijās, plānojot un pilnveidojot zinātnes komunikācijas praksi ikdienā.

Vadlīniju izstrādē Science Europe Komunikācijas darba grupas sastāvā piedalījās arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) pārstāves, programmas “Apvārsnis Eiropa” Latvijas Nacionālā kontaktpunkta ekspertes Elīna Gulbe un Darja Aksjonova, iesaistoties kopīgā zinātnes komunikācijas principu un praktisko ieteikumu izstrādē.

“Zinātnes komunikācija nav tikai pētniecības rezultātu popularizēšana - tā ir neatņemama atbildīgas un atvērtas pētniecības kultūras sastāvdaļa. Piedaloties šo vadlīniju izstrādē kopā ar Eiropas kolēģiem, mums bija svarīgi uzsvērt, ka kvalitatīvai zinātnes komunikācijai nepieciešama ne tikai pētnieku iniciatīva, bet arī mērķtiecīgs institucionālais atbalsts, atbilstoši resursi un profesionālo kompetenču attīstība. Ceram, ka šīs vadlīnijas būs vērtīgs praktisks instruments arī Latvijas pētniecības organizācijām, palīdzot stiprināt dialogu ar sabiedrību un veicināt uzticēšanos zinātnei,” uzsver Elīna Gulbe un  Darja Aksjonova.

Vadlīniju tapšanā ieguldījumu sniegusi arī Latvijas Universitātes asociētā tenūrprofesore, LU Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja Sanita Reinsone, kuras komentāri un ieteikumi palīdzēja pilnveidot dokumenta saturu. LZP izsaka pateicību par viņas iesaisti un ekspertīzi, kas novērtēta arī Science Europe publikācijā, iekļaujot Sanitu Reinsoni dokumenta tapšanā iesaistīto ekspertu vidū.

Ar vadlīnijām angļu valodā iespējams iepazīties šeit!  
Paragraphs

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātnieku pieredzes stāsti

No gēnu pētnieces Kembridžā līdz Latvijas čempionei maratonā – Anna Kļučņika

Ir cilvēki, kuru profesionālā un ikdienas dzīve šķietami rit pilnīgi atšķirīgās pasaulēs. Annai Kļučņikai viena no tām ir laboratorija Kembridžā, kur viņa strādā ar šūnu un gēnu rediģēšanas tehnoloģijām, otra – maratona trase. Abas vieno pacietība, izturība un spēja ilgstoši virzīties pretim m…

Annija Beire "latviesi.com"

8. oktobris, 2026. gads