Basketbols ir augstas intensitātes komandas spēle, kas apvieno komplicētus biomehāniskus un fizioloģiskus principus. Fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība, kā arī treniņu slodžu pārraudzība ir tikai daļa no darba, lai sportisti sasniegtu veiksmīgu rezultātu. Pirms tādiem Latvijai nozīmīgiem notikumiem kā Eiropas čempionāts basketbolā “EuroBasket 2025”, kas šogad norisināsies Latvijā, uzsveram zinātnes nozīmi sagatavošanās procesā.
Eiropas čempionāts notiek reizi četros gados. Paralēli tas noritēs četrās valstīs, bet fināli Latvijā. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles tiks aizvadītas Rīgā.
Pētījumi → personalizēta treniņu pieeja → uzvara
Pētījumiem sportā ir izšķiroša nozīme, jo tie veido tiltu starp intuīciju un pierādījumiem – starp to, kas “šķiet pareizi”, un to, ko apstiprina dati. Bez tiem vadītos tikai pēc pieredzes un subjektīvām sajūtām, un sportā tas bieži nozīmē, ka konkurenti jau ir soli priekšā, samazinot izredzes sasniegt maksimālo rezultātu.
Viens no piemēriem, kā pētījumi pārvēršas praktiskos ieguvumos, ir neiromuskulāro testu veikšana un dinamiskā spēka indeksa (DSI) izmantošana. DSI ir rādītājs, kas raksturo attiecību starp sportista maksimālo un eksplozīvo spēku. Tas ļauj novērtēt līdzsvaru starp sportista spēka īpašībām un kalpo par pamatu, lai veidotu personalizētas treniņu programmas.
"Tomēr arī atsevišķa DSI vērtības izmantošana vien nav pietiekama – būtiska ir visaptveroša rezultātu interpretācija un informācijas efektīva nodošana treneriem. Tieši pārdomāta datu vizualizācija un skaidra rezultātu prezentēšana ļauj zinātnes atziņas vieglāk ieviest praksē. Komunikācijas kvalitāte šajā procesā nosaka, cik lielā mērā pētījumu rezultāti patiešām ietekmēs treniņu stratēģiju un sportistu sniegumu," skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniece sporta un veselības zinātnēs un Kaizen Gym diagnostikas speciāliste Mg. biol. Zane Šmite.
Treniņi kļūst viedāki, precīzāki un efektīvāki
Sportista veiktspējas novērtēšanā arvien biežāk sāk izmanto t.s. neredzamo monitorēšanu. Tas nozīmē, ka treniņu un spēļu laikā ar sensoriem tiek vākti dati par ārējo noslodzi (piemēram, kustību intensitāti un veiktās distances apjomu) un iekšējo noslodzi (piemēram, sirdsdarbības frekvenci). Šī metode ļauj labāk saprast sportista sagatavotības un noguruma izmaiņas, pēc iespējas mazāk iejaucoties treniņu procesā un neveicot papildu testus.
Sportisti un profesionālās komandas visā pasaulē arvien biežāk izmanto modernas tehnoloģijas, lai padarītu treniņu procesu efektīvāku. Arī Latvijas vīriešu basketbola izlasē mēs regulāri veicam dažādus testus un izmantojam tā dēvēto “neredzamo monitorēšanu”, lai sekotu līdzi spēlētāju veselībai un gatavībai.
Lai gan basketbols ir komandas sporta veids, katrs no divpadsmit spēlētājiem ir unikāls, un katram nepieciešama individuāla pieeja. Datu analīze un fizioloģiskie mērījumi palīdz ne tikai uzraudzīt slodzi, bet arī:
- personalizēt treniņu programmas,
- sasniegt fiziskās formas virsotni īstajā brīdī,
- samazināt traumu risku.
"Apvienojot visu šo informāciju, mēs varam pieņemt objektīvākus un pamatotākus lēmumus un nodrošināt, lai katrs spēlētājs Eiropas čempionātā būtu vislabākajā iespējamajā formā," stāsta Latvijas vīriešu basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneris Oskars Ernšteins.
Zane Šmite uzsver pētniecības nozīmi sportā:
"Zinātniskie pētījumi ir pamats progresam sportā. Labai praksei jābalstās uz jau pārbaudītiem un laika gaitā apstiprinātiem rezultātiem, taču, lai saglabātu līderpozīcijas un turpinātu attīstību, izšķiroša nozīme ir arī jaunāko pētījumu izvērtēšanai un inovatīvu risinājumu radīšanai. Vienlaikus būtiska ir kritiskā domāšana, jo ne katra jaunā tehnoloģija ir zinātniski validēta, tāpēc jāspēj rūpīgi izvērtēt, kuras no tām patiešām var palīdzēt uzlabot sniegumu."
Pielietojot sporta zinātnes metodes basketbolā, ir iespējams radīt vidi, kur lēmumi par vingrinājumu izvēli, treniņu ilgumu un intensitāti tiek balstīti uz objektīviem datiem, kas iegūti ar zinātniski validētām tehnoloģijām. Šāda pieeja palīdz samazināt subjektivitāti lēmumu pieņemšanā un kļūst par būtisku palīgu ceļā uz augstāku sniegumu un mērķu sasniegšanu.
Zināšanas nes uzvaru!
Avots: Šmite, Z., Paiķis, A. & Plakane, L. (2024). Data Visualization for Dynamic Strength Index: A Qualitative Approach for Enhanced Interpretation and Decision-Making .
Raksta saturu konsultēja Latvijas vīriešu basketbola izlases fiziskās sagatavotības treneris Oskars Ernšteins un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētniece sporta un veselības zinātnēs un Kaizen Gym diagnostikas speciāliste Mg. biol. Zane Šmite.
