Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts

6. februāris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

 Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

pētījumi

Darbu sāk "DistanceLAB" digitālā platforma ar LU pētnieku izstrādātu prasmju pilnveides rīku

Jūnijā sākumā tika atklāta projekta “DistanceLAB” bezmaksas digitālā platforma, kuras izveidē piedalījies Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC), izstrādājot attālinātas mācīšanās iespēju un …

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

17. jūnijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija kosmoss

Jūnija personība Karina Šķirmante: kad informācijas tehnoloģijas satiekas ar Visumu

Kosmosa izpēte kļūst arvien nozīmīgāka, ne tikai paplašinot cilvēces zināšanas par Visumu, bet arī veicinot inovācijas, tehnoloģiju attīstību un jauno talantu piesaisti zinātnei. Viņas darbs apliecina, cik svarīgi ir apvienot dažādu jomu ekspertīzi, lai risinātu sarežģītus zinātnes jautājumus. Šādā…

researchLatvia

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svar…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

No koksnes atlikumiem līdz augstvērtīgiem pārklājumiem: jauns pavērsiens dabīgās koksnes aizsardzības tehnoloģijās

Tradicionālie koksnes aizsargpārklājumi joprojām pārsvarā balstās uz fosilās izcelsmes sintētiskajiem polimēriem un organiskajiem šķīdinātājiem, kas rada būtisku slodzi videi un cilvēku veselībai. Ilgtspējīgas alternatīvas attīstība ir kļuvusi par prioritāti ne tikai materiālzinātnē, bet arī kokrūp…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. jūnijs, 2025. gads