Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts

6. februāris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

 Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

pētījumi

Pārtikas institūta zinātnieki izstrādā noteikšanas metodi mātes piena oligosaharīdu analīzei

Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek in…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

27. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Daniela Godiņa: ķīmija ir ļoti radoša zinātne!

Kad Daniela Godiņa runā par ķīmiju, uzreiz kļūst skaidrs — viņai tā nav tikai sausa zinātne ar formulām un laboratorijas aprēķiniem. Viņas skatījumā ķīmija ir viena no radošākajām jomām, kur ik dienu iespējams nonākt pie jauniem atklājumiem un idejām, kas vēlāk var pārtapt praktiskos risinājumos sa…

Izglītības un zinātnes ministrija

24. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs – vieta, kur zinātne satiek nākotni

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) ir vieta, kur mūsdienu zinātne pārtop risinājumos, kas ietekmē ikviena no mums veselību, drošību un dzīves kvalitāti. Šeit strādā zinātnieki, kuri pēta cilvēku, slimības un vidi visdziļākajā iespējamajā līmenī – no molekulām līdz sabiedrīb…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

20. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

LU iegūst prestižo MSCA grantu zinātnes komunikācijas projekta "Aurora Nexus" īstenošanai

Latvijas Universitāte (LU) ieguvusi prestižo Eiropas Komisijas programmas "Marī Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes" (MSCA) finansējumu un uzsāk vērienīgu zinātnes komunikācijas projektu "Aurora Nexus", kas nākamo divu gadu laikā Latvijā stiprinās saikni starp sabiedrību, zinātni un mākslu…

LU Komunikācijas departaments

15. aprīlis, 2026. gads