Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts

6. februāris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

 Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

mākslīgais intelekts pētījumi

Aizsteigties priekšā dezinformācijai

Lai ievērojami uzlabotu cīņu pret dezinformāciju un radītu jaunus, iedarbīgus rīkus tās atmaskošanai, 2024. gada sākumā tika uzsākta četru gadu pētniecības aktivitāte "Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai" (Participative Assistive AI-powered Tools for Supporting Trustworthy Online Acti…

Latvijas Universitāte | Zane Eniņa

22. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Kas kopīgs veselīgām brokastīm, latgaliešu valodas digitālajai vārdnīcai un antibakteriālai izlietnei?

Pareizā atbilde – tā ir zinātne! Zinātne nav abstrakta, tā caurvij mūsu ikdienu pat tur, kur to neredzam. Katram no mums tā nozīmē kaut ko citu. Skaidrošanā nāk talkā tādi glābēji kā mūsu zinātnieku radītais Tēzaurs, vai ārvalstīs populārā izdevēja Merriam-Webster skaidrojošā vārdnīca, definējot zi…

Latvijas Zinātnes padome

21. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība

Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp noza…

AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads