Industrija izzina RTU pētnieku veikumu betona ilgtspējas veicināšanā

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

5. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki īsteno vairākus nozīmīgus pētījumus, kas sekmēs klimatam draudzīgāku būvmateriālu izstrādi un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu industrijā. Latvijas Betona savienības zinātniski tehniskajā konferencē zinātnieki industriju iepazīstina ar pētījumu rezultātiem un topošām inovācijām.

Industrija izzina RTU pētnieku veikumu.jpg
Foto: Latvijas Betona savienība

Šā gada konferences centrālais temats bija ilgtspējīga būvniecība un risinājumi, kas palīdz samazināt betona konstrukciju radīto vides nospiedumu, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus un Eiropas zaļā kursa prasības. 

Būvmateriālu nozare ir viens no lielākajiem CO₂ emisijas avotiem, cementa ražošana vien rada ap 8% no pasaules CO₂ emisijām, atgādina RTU pētnieki. Izejvielu, pēc kurām ir liels pieprasījums, ieguve apdraud bioloģisko daudzveidību, degradē vidi. Vienlaikus nozare rada daudz atkritumu – tiek lēsts, ka būvniecības atkritumu veido ap 30% visu ES atkritumu. 

Progresīvas tehnoloģijas top ar Šveices atbalstu

RTU zinātnieki šobrīd aktīvi īsteno vairākus projektus, kas tieši vērsti uz resursu efektīvu izmantošanu inovatīvu būvmateriālu ražošanā un CO2 samazināšanu. Iepazīstinot ar zinātnieku veikumu, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgu būvmateriālu un inženiersistēmu institūta vadošie pētnieki Māris Šinka un Genādijs Šahmenko industrijas pārstāvjiem prezentē Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» projektu LACHMAT. Tajā, sadarbojoties starpdisciplinārai RTU pētnieku komandai un Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa) zinātniekiem, tiek attīstīti un tirgum tuvināti progresīvi būvniecības un ceļu būves materiāli un tehnoloģijas. Piesaistot doktorantus un studentus, tiek attīstīts īpaši augstas veiktspējas uzsmidzināms betons, ko nākotnē varēs izmantot kā ceļu, tiltu un tuneļu, tā ēku un pat patvertņu stiprināšanai. Aktīvi tiek attīstīti arī betona maisījumi ilgtspējīgai 3D betona drukai, izmantojot vietējas izcelsmes minerālus, tostarp kaņepju spaļus. 

Programma «Lietišķā pētniecība» ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.

Risinājumi diviem izaicinājumiem – CO₂ emisijām un būvniecības atkritumiem

Paralēli šim vērienīgajam projektam RTU pētnieki attīsta arī 3D drukājamu betona maisījumu ar lielu degslānekļa pelnu īpatsvaru. Pelni, kas tiek iegūti no Igaunijas, ļauj būtiski samazināt cementa daudzumu betona maisījumā un CO₂ emisijas. No M-Era.Net projektā «Atkritumu pārveidošana augstas veiktspējas 3D drukājamā cementa kompozītā» attīstītā materiāla ir izdrukāts lielizmēra prototips – jau otrā 3D betona drukātā skulptūra jeb inovāciju kosmonauts LabLabs. To RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā plānots atklāt 10. decembrī. 

M. Šinka ar komandu arī pēta, kā pārstrādātus betona būvgružus izmantot CO2 uztveršanai. Viņš attīsta tirgus vajadzībām atbilstošu risinājumu būvgružu karbonizācijai un atkārtotai izmantošanai jeb CO2 filtru no pārstrādātiem būvniecības atkritumiem. Pētījuma rezultātu virzīšanai tirgū tiek izmantots valsts pētījumu programmas «Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai» (BioPhoT) atbalsts. Savukārt ar konsolidācijas grantu zinātniekiem atbalstu (ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēta projekta «Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešana Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Latvijas Jūras akadēmijā un Liepājas Jūrniecības koledžā virzībai uz izcilību augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās» (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/003) grants Nr. RTU-ZG-2024/1-0008) tiek pētīta dažādus būvniecības atkritumu izmantošana betona izstrādei zemas stiprības konstrukciju, piemēram, veidņu, 3D drukāšanai. 

Tikmēr G. Šahmenko vadībā izstrādāts inovatīvs ģipša – cementa – pucolāna maisījums 3D drukai ar zemu ietekmi uz vidi. Šajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā «Videi draudzīgas ģipša-cementa-pucolāna trināru kompozīciju izstrāde un raksturojums 3D drukāšanai» izstrādātajā materiālā izmantoti ģipsi saturoši atkritumi.

Arī vairāki pēcdoktoranti RTU attīsta tehnoloģijas nozarei nozīmīgu izaicinājumu risināšanai. 

Eksperti: nepieciešama vienota pieeja beton CO₂ nospieduma samazināšanai

Latvijas uzņēmumu rīcībā jau ir nepieciešamās tehnoloģijas šādu materiālu ražošanai, taču līdz šim to plašāku ieviešanu kavējis vienotas sistēmas trūkums, uzskata Latvijas Betona savienības konferences «Betona konstrukcijas ar samazinātu vides nospiedumu» dalībnieki. Viņi ir arī vienisprātis, ka savienības izstrādātās betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīnijas, kas tika prezentētas konferencē, ir nozīmīgs atspēriena punkts vienotas sistēmas izveidei, kas ļaus aktīvāk ieviest videi draudzīgākus betona risinājumus, tostarp arī valsts publiskajos iepirkumos. Vairāk informācijas.

Betona CO₂ nospieduma klasifikācijas vadlīniju izstrādē aktīvi piedalījās RTU zinātnieki. Tas ir pirmais šāda veida dokuments Baltijā, kas palīdz būvniecības nozarei skaidri novērtēt betona ražošanas radīto oglekļa emisiju apjomu.

Konference ir reģiona nozīmīgākais industrijas pasākums. Šogad tas vienuviet pulcēja vairāk nekā 200 profesionāļu – vadošos Latvijas un ārvalstu ekspertus, kuri dalījās ar jaunākajiem risinājumiem, inovācijām un praktiskiem piemēriem būvniecības jomā. 

Konferencē piedalījās ne vien RTU vadošie pētnieki, bet arī maģistrantūras studenti, doktoranti un pēcdoktoranti, lai veidotu kontaktus, izzinātu industrijas aktualitātes un vajadzības, iepazīstinātu ar savu pētniecisko darbību.

saistītie raksti

pētījumi

LU pētnieki iezīmē Latvijai pielāgotu tehnoloģiju pārneses modeli

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes kopīgi ar LU Banku augstskolu īstenotā pētījuma starprezultāti apliecina – Latvijā ir liels neizmantots zinātnes komercializācijas potenciāls, taču tā atraisīšanai nepieciešama dziļi pārvaldības pārkārtojumi: tehnoloģiju pārnesi j…

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

4. decembris, 2025. gads

pētījumi jaunieši iespēja sadarbība uzņēmējdarbība

Inovāciju laboratorijā Vidzemē dzimst jaunie pārtikas risinājumi

Kā radīt jaunas garšas saldējumam, dzērienam vai – kā piena sūkalas vai pārtikas atlikumus pārvērst vēl kādā citā produktā? Atbildes uz šiem jautājumiem šonedēļ kopā ar pētniekiem meklēja studenti gan no Vidzemes Augstskolas, gan ārvalstīm. Vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri ražo pārtiku un dzērienus,…

Anna Liene Brokāne | Laura Jansone | Emvats Mosakovskis | Vidzemes TV speciāli ReTV

4. decembris, 2025. gads

pētījumi augstākā izglītība zinātnes politika

Paplašināts atbalsts pētniekiem datu pārvaldībā – vairāk apmācību un konsultāciju

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto iniciatīvu, kas attiecas uz atvērtās zinātnes un pētniecības datu pārvaldības atbalstu Latvijā. Grozījumi paredz pārdalīt līdzekļus, lai organizētu vairāk apmācību, informatīvo un publicitātes …

Izglītības un zinātnes ministrija | researchLatvia

3. decembris, 2025. gads

pētījumi jaunieši

Pusaudžu psihiskā veselība pēc pandēmijas: Latvijas zinātnieku ieguldījums traucējumu simptomu novērtēšanā

Pusaudžu psihiskā veselība ir temats, kas pēcpandēmijas laikā ieņēmis stabilu vietu izglītības darbinieku, ģimeņu, plašsaziņas līdzekļu un veselības aprūpes speciālistu diskusijās. Gandrīz katram ir kāds stāsts par pusaudzi, kuram vairs nav spēka un motivācijas, negribas iet uz skolu, kurš laiku pa…

Latvijas Zinātnes padome

3. decembris, 2025. gads