Mātes piens ir daudz vairāk nekā produkts – tas ir komplicēta sastāva kopums, kas veicina zīdaiņa imunitāti un attīstību no pirmajām dzīves dienām. Viena no nozīmīgākajām mātes piena sastāvdaļām ir oligosaharīdi – specifiski ogļhidrāti, kuru funkcijas un ietekme uz cilvēka veselību joprojām tiek intensīvi pētītas.
Būtisku ieguldījumu šajā pētījuma jomā devušas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas institūta zinātnieces un doktorantes, īstenojot "LBTU institucionālās kapacitātes stiprināšana izcilībai studijās un pētniecībā" programmas projektu "Mātes piena oligosaharīdu salīdzinošā analīze" (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/002, AF13).
Pateicoties pētnieču ieguldītajam darbam tika izstrādāta oligosaharīdu kvantitatīvās noteikšanas metode un pētījuma rezultāti publicēti žurnālos Journal of Food Composition and Analysis (Q1; IF 4.6, izdevējs Elsevier) un Nutrients (Q1; IF 5.0, izdevējs MPDI).
Mātes piena oligosaharīdu kvantitatīvajā noteikšanā izstrādātāji bieži saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem – sarežģītu paraugu pirmapstrādi, laikietilpīgu paraugu sagatavošanu un to analīzi, arī ar grūtībām kvantitatīvi izšķirt strukturāli līdzīgus izomērus. Lai šos izaicinājumus risinātu, projekta īstenošanas laikā izstrādāta un validēta jauna analītiskā metode, izmantojot ultraaugstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (UHPLC) tandēmā ar fluorescences detektoru (FLD).
Izstrādātā metode ļauj vienlaikus kvantitatīvi noteikt astoņus nozīmīgus mātes piena oligosaharīdus (2′-fukozillaktozi, 3-fukozillaktozi, 6′-sialillaktozi, 3′-galaktozillaktozi, 6′-galaktozillaktozi, lakto-N-difukoheksaozi I, lakto-N-difukoheksaozi II un lakto-N-neotetraozi), kas visbiežāk ir pārstāvēti mātes pienā.
Ultra augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfijas izmantošana apvienojumā ar fluorescences detektoru nodrošina pielāgojamus noteikšanas parametrus, augstu izšķirtspēju un efektīvu savienojumu atdalīšanu, padarot metodi viegli pielietojumu turpmākiem dažādas izcelsmes oligosaharīdu pētījumiem. Izstrādātā metode tika veiksmīgi validēta un iegūtie rezultāti uzrādīja augstu kalibrācijas linearitāti (r≥0,98) un atgūstamību (no 71 līdz 119 %), analizēto oligosaharīdu noteikšanas robežvērtības (LOD) svārstījās no 5,698 līdz 7,101 µg mL−1 un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtības (LOQ) no 17,267 līdz 21,517 μg mL−l. Tā demonstrē lielisku veiktspēju, salīdzinot ar esošajām HPLC meodēm, nodrošinot uzticamu rīku oligosaharīdu analīzei mātes pienā un citos bioloģiskajos šķidrumos.
Pētījuma ietvarā pirmo reizi Latvijā iegūti ekskluzīvi zīdītu mazuļu mātes piena oligosaharīdu sastāva un satura dati, sniedzot ieguldījumu mātes piena sastāva pētniecībai starptautiskā līmenī. Turklāt izstrādātā metode un iegūtie rezultāti ir nozīmīgi zinātnē un praktiskajā pētniecībā, kā arī paver jaunas iespējas starpdisciplināro pētījumu jomā.
Par sasniegto metodes izstrādē tika ziņots starptautiskajā pārtikas zinātnes un tehnoloģijas konferencē FOODBALT 2025 (Kauņa, Lietuvā), kā arī rezultāti ir guvuši starptautisku atzinību Starptautiskajā Piensaimnieku samitā (IDF World Dairy Summit 2025, Santjago, Čīlē), darbu atzīmējot kā labāko stenda referātu sekcijā "Safety & Quality – Chemistry and Composition".
Pētījums īstenots ar Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komisijas atļauju (Nr. 2-PĒK-4/616/2024, apstiprināts 2024. gada 21. oktobrī), kurā piedalījās 74 dalībnieces, analizēti tostarp pētījuma dalībnieču sociāli-demogrāfiskie un uztura dati, un to piena paraugi, ļaujot izprast noteikto oligosaharīdu sastāva un satura likumsakarības mātes pienā.
Pētījuma rezultāti ir apkopoti datu repozitorijā un publiski pieejami DataverseLV platformā, izmantojot šo saiti. Autori: Datasets for human milk oligosaccharide comparative analysis / I. Ciprovica, L. Aumeistere, K. Majore, A. Ķeķe, J. Zagorska, A. Driksna, S. Aleksejeva // DataverseLV, Version 2.0 (2026. gada 6. janvāris).
