Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (Association for the Advancement of Baltic Studies, AABS) balvu par izcilu bakalaura līmeņa pētījumu Baltijas studijās saņēmusi Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) maģistrantūras studente Evelīna Kukarela. Viņa profesores Vitas Zelčes zinātniskā vadībā bakalaura darbā pētīja kolektīvās atmiņas konstruēšanu Cēsu novada vēstures un kultūras politikas mijiedarbē.
AABS balvu par labāko bakalaura līmeņa pētniecisko darbu Baltijas studijās reizi divos gados piešķir par izciliem akadēmiskiem darbiem Baltijas studiju jomā, vērtējot to oriģinalitāti, zinātnisko vērtību, rakstu valodas kvalitāti un jaunā zinātnieka padziļinātu iesaisti attiecīgajā pētniecības laukā.
“Pieminekļi pavada cilvēkus visa mūža garumā – no bērnības līdz pieauguša cilvēka vecumam –, būdami neatņemama pilsētvides sastāvdaļa,” stāsta Evelīna Kukarela. “Šie objekti kalpo kā noturīgi pagātnes atgādinājumi, īpaši valsts svētku un piemiņas dienu laikā, kad tie un telpa ap tiem kļūst par centrālām pieminēšanas un refleksijas vietām. Pieminekļu nozīmi nosaka ne tikai to funkcija kā fiziskiem medijiem, kas pārraida noteiktas nozīmes telpā un laikā, bet arī politikas veidotāju centieni definēt, leģitimizēt un uzturēt konkrētus pieminekļus kā nozīmīgus kolektīvās atmiņas elementus sabiedrībā.”
Zinātniskā darba gaitā izmantotas trīs pētījuma metodes: vizuālā diskursa analīze, balstoties uz Ahenkas Jilmazas (Ahenk Yilmaz) “Atmiņas mākslas” (The Art of Memory) pieejas analītiskajiem soļiem, aptaujas anketa, cilvēkiem, kuri uzauguši Cēsu novadā, un intervijas ar novada tēlnieku, biedrību pārstāvjiem, kuri atbild par kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu un restaurēšanu, kā arī vietējās vēstures politikas veidotājiem. E. Kukarelas zinātniskā darba rezultāti apliecina, ka pieminekļiem joprojām ir būtiska nozīme kolektīvās atmiņas veidošanā. “Pieminekļi funkcionē kā komunikācijas instrumenti, ar kuru palīdzību politiskās sistēmas veicina noteiktas vēstures interpretācijas. Katra analizēto pieminekļu kategorija pilda atšķirīgu lomu reģiona kolektīvās atmiņas veidošanā, atspoguļojot izmaiņas pagātnes izpratnē un atcerēšanās praksēs,” atklāj jaunā pētniece.
Neatkarības karam un Cēsu kaujām veltīto pieminekļu izveides mērķis bija rosināt nacionālās izjūtas vietējā kopienā. Šie pieminekļi joprojām veic šo funkciju, taču kalpo pašreizējai politiskajai sistēmai. Savukārt padomju periodā uzceltie pieminekļi galvenokārt tiek saistīti ar traumatisku vēsturisko pieredzi un vairs netiek integrēti mūsdienu kolektīvās atmiņas struktūrās. Pieminekļi, kas celti neatkarīgās Latvijas laikā, pilda informējošu funkciju.
E. Kukarela 2025. gadā LU ieguva bakalaura grādu komunikācijas zinātnē ar specializāciju reklāmā. Viņas akadēmiskās intereses ietver kolektīvās atmiņas, lokālās identitātes un reģionālo naratīvu izpēti, īpašu uzmanību pievēršot to nozīmei Latvijas sabiedrības izpratnes veidošanā. Pašlaik viņa turpina studijas LU ESZF Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā, padziļinot zināšanas izvēlētajā pētniecības jomā un gatavojoties doktorantūras studijām.
Evelīna līdzdarbojas Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektā “Rīgas Uzvaras laukuma pārstāstīšana (ReVi)”. Projekta ietvaros viņa iesaistās pētnieciskajā darbā, analizējot Uzvaras laukuma transformāciju pēc Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem veltītā pieminekļa demontāžas.
