CLARIN & DARIAH pavasara konference pulcē digitālo humanitāro zinātņu pētniekus un lietotājus

2026. gada 5. martā Latvijas Universitātes telpās notika CLARIN un DARIAH pavasara konference, kurā pulcējās vairāk nekā sešdesmit digitālo humanitāro zinātņu, valodas tehnoloģiju, atmiņas institūciju un pētniecības datu infrastruktūru pārstāvju, lai iepazītos ar pētniecības infrastruktūrām un uzzinātu par nesen sāktiem apjomīgiem pētniecības projektiem. Konferenci atklāja LR Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns.

Konferences uzmanības centrā bija jautājums, ko no pētniecības infrastruktūrām sagaida pētnieki, institūcijas un sabiedrība un kā humanitārās zinātnes un valodas resursi mainās mākslīgā intelekta (MI) ietekmē. Konferences rīta sesijā Vītauta Dižā Universitātes asociētais profesors Andrius Utka iepazīstināja ar CLARIN-LT pieredzi un lietuviešu valodas resursiem MI laikmetā, uzsverot, ka kvalitatīvi valodas dati un piekļuve tiem kļūst par būtisku priekšnoteikumu valodas tehnoloģiju un pētniecības attīstībai. Savukārt Ahmads Kamals no Linneja Universitātes Zviedrijā sniedza ieskatu DARIAH-SE darbībā, piedāvājot DARIAH Zviedrijas mezglpunkta skatījumu. 

Viens no konferencē īpaši akcentētajiem jautājumiem bija atvērtā zinātne un ilgtspējīgas datu pārvaldības principi, kas nodrošina izveidoto digitālo resursu un rīku pieejamību ilgtermiņā. Ar Latvijas pieredzi CLARIN iepazīstināja CLARIN-LV nacionālā koordinatore Inguna Skadiņa, atskatoties uz paveikto, ieguvumiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar valodas resursu pieejamību, uzturēšanu un izmantošanu. Latvijas Universitātes asociētā tenūrprofesore Sanita Reinsone savukārt iezīmēja nākamos soļus ceļā uz DARIAH-LV un aktualizēja koordinētas digitālo humanitāro zinātņu infrastruktūras nepieciešamību Latvijā.

Konferences dalībnieki īpaši novērtēja demonstrāciju sesiju, kuras laikā interesenti varēja labāk iepazīt nesen tapušus rīkus un resursus un uzzināt vairāk par to lietojumu zinātniskajā darbā. Tika demonstrēta Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas datubāze, rediģējumu korpuss “Norma” un tehniskās formatēšanas rīks, DataverseLV pētniecības datu repozitorijs, tautasdziesmu tekstu un melodiju digitalizācija un analīze, attēlu meklēšanas rīks Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, LATE runas transkribēšanas platforma, MI rīku lietojums grāmatu kataloģizēšanā, Latviešu personvārdu vēsturiskā vārdnīca un lībiešu valodas digitālie resursi.

Konferences pēcpusdienas sesijā klausītāji tika iepazīstināti ar Valsts pētījuma programmas (VPP) “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai“ projektiem un citiem Latvijā īstenotajiem lielas ietekmes projektiem. Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ilze Auziņa iepazīstina ar VPP projektu DigiLATE (“Digitālie resursi un mākslīgā intelekta tehnoloģijas latviešu valodas ilgtspējai”), savukārt LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa – ar projektu LaTS (“Latviešu valoda laikā, telpā un sabiedrībā). Latvijas Universitātes bibliotēkas direktors Uldis Zariņš pastāstīja par LU Lielās ietekmes projektu ȬPEN (“Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai”), uzsverot, ka atvērtā zinātne nav tikai piekļuves jautājums, bet arī datu aprites, prasmju un sadarbības infrastruktūra. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja Anda Baklāne iepazīstināja ar jaunumiem LNB datu apstrādē un pētniecībā, īpaši akcentējot bibliogrāfisko datu un MI tematiku.

Konferences noslēdzās ar  paneļdiskusiju “Humanitārās zinātnes MI laikmetā: ko sagaidām no infrastruktūrām?”. Diskusijā tika aktualizētas praktiskas vajadzības: ilgtspējīga datu glabāšana un piekļuve, koplietojamu rīku ekosistēma, kā arī sadarbība starp pētniekiem, atmiņas institūcijām un tehnoloģiju izstrādātājiem. Paneļdiskusija skaidri parādīja, ka MI laikmetā infrastruktūras nozīme tikai pieaug. Tās ir platformas, kas ļauj valodas resursiem, kultūras mantojumam un pētniecības datiem kļūt izmantojamiem, salīdzināmiem un ilgtspējīgiem — gan akadēmiskajai videi, gan plašākai sabiedrībai.