Digitalizācija nedrīkst izstumt gados vecākus darbiniekus no darba tirgus

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

19. augusts, 2026. gads

sociālās zinātnes

Digitālo tehnoloģiju straujā attīstība maina darba vidi dažādās profesijās un paaudzēs. Starptautiskais pētniecības tīkls DIGI-net, kurā iesaistīti arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, pēta, kā digitalizācija ietekmē cilvēkus vēlākajos darba dzīves posmos un kādas jaunas iespējas un nevienlīdzības formas tā rada darba tirgū.

19082026.png
Ilustratīvs attēls

COST projekts CA21107 Work inequalities in later life redefined by temporalities and digitalization (DIGI-net) kopš 2022. gada apvieno vairāk nekā 400 pētnieku no 44 valstīm. Pētnieki analizē, kā digitalizācija, automatizācija un mākslīgā intelekta attīstība ietekmē 50 gadu vecu un vecāku darbinieku darba apstākļus, veselību un situāciju darba tirgū. Uzmanība tiek pievērsta nevienlīdzībai starp jaunākiem un vecākiem darbiniekiem, ar vecumu saistītai organizāciju kultūrai, eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ, kā arī saiknei starp darba vietas digitalizāciju un veselību.

Viens no būtiskiem projekta secinājumiem ir tas, ka gados vecāki darbinieki nav viendabīga grupa. Viņu pieredze tehnoloģiju izmantošanā atšķiras atkarībā no profesijas, izglītības, veselības stāvokļa, līdzšinējās profesionālās pieredzes un darba devēja nodrošinātā atbalsta. Pētījumi rāda, ka problēma bieži vien nav pats darbinieka vecums, bet gan veids, kā jaunās tehnoloģijas tiek ieviestas darba vietā.

Ja darbiniekiem netiek nodrošināts pietiekami daudz laika, apmācību un atbalsta, lai pielāgotos pārmaiņām, digitalizācija var palielināt tehnostresu, nedrošības sajūtu un bažas par profesionālo kompetenču zaudēšanu. Savukārt pārdomāti ieviestas tehnoloģijas var atvieglot darbu, uzlabot tā efektivitāti un pavērt jaunas profesionālās iespējas. Tādēļ pētnieki uzsver, ka digitalizācija jāuztver ne tikai kā tehnoloģisks process, bet arī kā sociālas un organizatoriskas pārmaiņas.

Lai tehnoloģiju attīstība nepalielinātu nevienlīdzību darba tirgū, būtiska ir pieejamu un praktiski orientētu apmācību nodrošināšana, darbinieku iesaiste jauno tehnoloģiju ieviešanā un zināšanu apmaiņa starp paaudzēm. Nozīmīga ir arī dažādu vecumgrupu vajadzībām atbilstīga personāla politika un pārdomāta komunikācija, kas nenostiprina stereotipu, ka gados vecāki cilvēki nespēj pielāgoties digitālajām pārmaiņām.

DIGI-net pētnieki pievērsušies arī tam, kā priekšstati par gados vecākiem darbiniekiem tiek veidoti un izplatīti sociālajos medijos, organizāciju komunikācijā un ziņu medijos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta stereotipiem par vecumu un digitālajām prasmēm, tostarp darbinieku atlases procesā, jo šādi priekšstati var ietekmēt cilvēku nodarbinātības un profesionālās attīstības iespējas.

RSU iesaiste DIGI-net ļauj Latvijas pētniekiem līdzdarboties starptautiskā un starpdisciplinārā pētniecības tīklā, kurā darba tirgus pārmaiņas tiek skatītas kopsakarībā ar sabiedrības novecošanu, veselību, digitalizāciju un sociālo nevienlīdzību.

Četru gadu sadarbības rezultāti tika prezentēti DIGI-net noslēguma konferencē šā gada jūnijā. Konference pulcēja pētniekus, praktiķus un politikas veidotājus, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar digitalizāciju, sabiedrības novecošanu un darba tirgus pārmaiņām. Tās dalībnieki iepazīstināja ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem un diskutēja par to, kā straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos veidot taisnīgāku un iekļaujošāku darba vidi.

DIGI-net pētījumu rezultāti parāda, ka, runājot par novecošanu digitālajā darba vidē, būtiskākais jautājums nav tikai par to, vai gados vecāki darbinieki spēj pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Tikpat nozīmīgi ir tas, kā tehnoloģijas tiek ieviestas un kāds atbalsts tiek nodrošināts darbiniekiem, lai iespējas pilnveidot prasmes, pielāgoties pārmaiņām un turpināt profesionālo darbību būtu pieejamas dažādu paaudžu cilvēkiem.

Plašāka informācija

Projektā iesaistītie RSU pētnieki

Aija Bukova-Žideļūna

Aija Kļaviņa

saistītie raksti

sociālās zinātnes

Maz kārtības, daudz tiešuma. Ko par sabiedrību stāsta uzraksti, simboli un skrāpējumi pilsētā?

Pilsēta nepārtraukti sarunājas. Tā komunicē ne tikai caur oficiālām zīmēm, reklāmām, arhitektūru un informatīvām norādēm, bet arī caur spontāniem uzrakstiem, skrāpējumiem, simboliem un piezīmēm, kas parādās uz sienām, pieturām, žogiem un citām pilsētvides virsmām. Kas īsti ir šī ielu rakstība, un k…

Anete Liepiņa, Valts Valters Kronbergs, lsm.lv

30. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Pētījums: par kultūras pieredzi klātienē cilvēki gatavi maksāt vairāk, nekā par digitālo saturu

Kopš pandēmijas digitālā kultūra kļuvusi par neatņemamu kultūras ekosistēmas daļu, tomēr tā nav aizstājusi klātienes pieredzi. Jauns Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums rāda, ka cilvēki par klātienes kultūru ir gatavi maksāt daudz lielākas summas, nekā par to pašu digitālajā veidolā. Ta…

Anete Ašmane-Vilsone (LSM kultūras žurnāliste un raidījumu vadītāja )

29. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes personība zinātnes komunikācija

RSU pētniece Anna Žabicka aizstāv disertāciju Vīnes Universitātē pēc vairāku gadu pētījuma un astoņu mēnešu dzīves pansionātā

Kas īsti notiek pansionātā? Kāda ir cilvēku ikdiena vietā, kuru sabiedrībā bieži vien uztver tikai caur stereotipiem? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, sociālantropoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Anna Žabicka vairākus gadus veica pētījumu kādā L…

Rīgas Stradiņa universitāte

27. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Kā digitālā vide maina mūsu lasīšanas spējas: LU pētījums par lasīšanas procesiem ekrānos

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) un Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) pētnieki uzsākuši fundamentālu starpdisciplināru pētījumu, lai noskaidrotu, kā digitālās ierīces ietekmē lasīšanas paradumus, uzmanību un teksta izpratni. Mūsdienās ekrānos pieej…

Ilze Ceple, LU EZTF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa

13. jūlijs, 2026. gads