Eiropas Konkurētspējas fonds ir daļa no Eiropas Komisijas priekšlikuma jaunajam Eiropas Savienības daudzgadu budžetam un paredz izveidot vienotu finanšu instrumentu, kas apvieno līdzšinējās programmas inovāciju, digitālās attīstības, aizsardzības, veselības un citās jomās. Fonds darbosies kā investīciju platforma, kas ar dažādiem finanšu instrumentiem atbalstīs projektus un uzņēmumus, vienlaikus piesaistot arī privātās investīcijas un stiprinot Eiropas konkurētspēju.
Eiropas Komisijas piedāvātais Eiropas Konkurētspējas fonda kopējais apjoms 2028.–2034. gadam ir 234,3 miljardi eiro. Lielākā daļa finansējuma – 125,2 miljardi eiro – paredzēti aizsardzībai, kosmosam un noturībai. 51,5 miljardi eiro plānoti digitālajai attīstībai, 26,2 miljardi eiro paredzēti dekarbonizācijai, bet veselībai, biotehnoloģijām, lauksaimniecībai un bioekonomikai – 20,4 miljardi eiro.
Seminārā par Latvijas iespējām sekmīgai dalībai gaidāmā Eiropas Konkurētspējas fonda projektos Eiropas Komisijas Izaugsmes ģenerāldirektorāta pārstāve Agņeška Skoņečna (Agnieszka Skonieczna) iepazīstināja ar Eiropas Komisijas redzējumu par jaunā fonda mērķiem, plānotajiem finansējuma virzieniem un konkurences nosacījumiem.
Diskusijā ar Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvjiem Eiropas Komisijas pārstāve stāstīja par iespējām pretendēt uz jaunveidojamā Eiropas Konkurētspējas fonda finansējumu un veiksmīgas finansējuma piesaistes priekšnosacījumiem. Fonds paredzēts kā instruments, kas apvieno vairākas līdzšinējās programmas vienotā sistēmā, lai mazinātu finansējuma sadrumstalotību un efektīvāk atbalstītu projektus visos attīstības posmos – no pētniecības līdz ražošanai un ieviešanai tirgū.
Ārlietu ministre Baiba Braže šajā seminārā uzsvēra, ka konkurētspējas veicināšana un drošības stiprināšana ir cieši saistītas prioritātes, kas atspoguļojas jaunajā fondā. Ministre norādīja, ka uzņēmējiem, pētniekiem un inovatoriem jābūt līdzvērtīgām iespējām piekļūt Eiropas Konkurētspējas fonda atbalstam.
Semināra dalībniekiem ārlietu ministre norādīja, ka Eiropas konkurētspēja nākamajā desmitgadē būs atkarīga no spējas attīstīt un ieviest stratēģiskās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, pusvadītājus un kvantu tehnoloģijas, kā arī nodrošināt inovāciju ceļu no idejas līdz tirgum.
"Latvijā jau šobrīd ir spēcīga pētniecības un jaunuzņēmumu ekosistēma, kas ļauj mūsu zinātniekiem dot ieguldījumu Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanā," norāda B. Braže.
Viņa arī piebilda, ka valsts turpinās rūpēties par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.
