"GovSatCom" varētu mazināt ES atkarību no "Starlink"
"GovSatCom" jeb valdību satelītsakari ir ES kosmosa programmas daļa, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm drošus satelītsakarus. Tā paredzēta kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, civilajai aizsardzībai, robežapsardzībai un krīžu vadībai situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir pārslogota vai nav pieejama.
Galvenā atšķirība starp "Starlink" un "GovSatCom" ir tā, ka ES satelīti kalpo dalībvalstu vajadzībām. Savukārt "Starlink" pieder ASV miljardierim Īlonam Maskam, tāpēc viņš, piemēram, var ne tikai liegt Krievijai to izmantot karā pret Ukrainu, bet arī neļaut ukraiņiem, izmantojot "Starlink", veikt tālus triecienus Krievijas teritorijā. Tā kā "Starlink" ir privāts uzņēmums, nekā īsti to ietekmēt nevar. Tāpēc ES izdevīgāks ir risinājums, kas ir pilnībā ES kontrolē un kalpo tās interesēm.
No otras puses, "Starlink" tīklā pašlaik jau ir vairāk nekā 11 tūkstoši satelītu, savukārt pēc 2030. gada, ja ES programma būs sasniegusi savus mērķus, tajā būs vien 350 satelītu. Pašlaik šo ES satelītu ir pavisam maz, un tie atrodas tālajā ģeostacionārajā orbītā. Šāda orbīta nodrošina plašāku pārklājumu, taču sakari ir lēnāki. Savukārt "Starlink" izmanto zemas orbītas satelītus, kas nodrošina ātrāku savienojumu. Nākotnē šādi satelīti būs arī ES. Taču ES dalībvalstu valdību vajadzībām tik liels satelītu skaits nav nepieciešams, jo – atšķirībā no "GovSatCom" – "Starlink" jāapkalpo miljoniem lietotāju.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa sarunā ar Latvijas Radio "GovSatCom" dēvē par Eiropas alternatīvu "Starlink".
""GovSatCom" ir publiskais Eiropas Savienības valstu veidots alternatīvs satelītu tīkls, kurā ir arī dažādi drošības protokoli, un, ja "Starlink" gadījumā mēs paļaujamies uz vienu komersantu, tad šajā "GovSatCom" gadījumā tas ir visas Eiropas Savienības kopīgs tīkls. Eiropā vispār ir doma par to, lai Eiropa būtu tehnoloģiski neatkarīga un lai būtu mums tās alternatīvas," viņa sacīja.
Šajā ziņā ES dalībvalstu sakaru drošībai piemērotāks ir risinājums, kas nav atkarīgs no viena uzņēmuma īpašnieka politiskajām vai citām vēlmēm. Tomēr "Starlink" pakalpojumi ir pieejami visai sabiedrībai, nevis tikai valsts iestādēm, kā tas ir "GovSatCom" gadījumā, uzsver Bāliņa.
Arī Krievija pašlaik cenšas attīstīt savu satelītsakaru kapacitāti – savu "Starlink" alternatīvu. Taču, kā ziņo medijs "Business Insider", pēdējā 16 satelītu grupa, ko Krievija mēģināja palaist, nav sasniegusi nepieciešamo augstumu. Ukrainas puse aprēķinājusi, ka Krievijai būtu vajadzīgi 200 līdz 500 satelīti, lai sistēma darbotos, vēsta medijs.
Latvija nevar izmantot visus "GovSatCom" satelītus
"GovSatCom" sāka darboties janvārī, un pašlaik tajā ir pieejami piecu dalībvalstu – Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas un Spānijas – satelīti.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis stāsta, ka Latvijas vajadzībām var izmantot tikai dažus no šiem satelītiem to izvietojuma dēļ.
"Ne visi satelīti Latvijai der. Ir daži, kas der. Ir Luksemburgā palaistie satelīti, kas noklāj Latviju. Bet tas nozīmē to, ka tā funkcionalitāte varētu būt nedaudz ierobežota, jo mēs nevaram izmantot visu to sistēmu pilnā apjomā un pilnā mērā," teica Sadovskis.
Citus satelītus varētu izmantot, piemēram, ja Latvijas valdībai ārkārtas situācijā būtu jāsazinās ar kādu no Latvijas vēstniecībām kādā citā pasaules reģionā. Taču piekļuve "GovSatCom" satelītsakariem attiecīgajā brīdī ir jāpieprasa. Jāpieprasa arī termināļi, ar kuriem iespējams pieslēgties šim tīklam.
"Termināļu skaits ir ierobežots, un attiecīgi izmaksas pret ieguvumu ir ļoti lielas. Es nevaru jums tagad nosaukt konkrētu skaitli, cik tas maksās, jo līdz šim tādas vajadzības manā pieredzē nav bijis, lai pieprasītu kaut ko tādu un nodrošināt tādu spēju," sacīja Sadovskis. Termināļu piegāde aizņem aptuveni nedēļu, viņš sacīja.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) Latvijas Radio norādīja, ka dalībvalstīm nav jāmaksā par iespēju izmantot "GovSatCom" satelītu resursus.
Satiksmes ministrija informēja, ka par termināļiem ir jāmaksā, tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums: varbūt ir vērts ieguldīt līdzekļus šādu ierīču izstrādē un Latvijā izstrādāt tā dēvētos pašmāju satelīttelefonus, kurus pēc tam varētu pieslēgt "GovSatCom" tīklam. No otras puses, var jautāt – ja tā ir rezerves sistēma tādām krīzēm, kad nedarbojas, piemēram, elektrība, varbūt ir vērts maksāt par to atsevišķi tikai gadījumā, kad tas ir vajadzīgs.
Savukārt Nacionālie bruņotie spēki (NBS) informē, ka tiem ir piekļuve "GovSatCom" satelītsakaru pakalpojumiem, tomēr specifisku prasību nodrošināšanai ikdienā papildus tiek izmantoti arī alternatīvi zemās orbītas satelītsakaru risinājumi.
ES plāno attīstīt satelītsakarus; šobrīd jāizmanto pieejamie resursi
Pašreiz ES neatkarīgo satelītsakaru spējas ir ierobežotas, tomēr tās tiks pamatīgi attīstītas. Jau nākamgad "GovSatCom" tīklā plānots iekļaut arī ES komerciālajiem operatoriem piederošus satelītus, kas atbildīs drošības prasībām. Savukārt 2029. gadā orbītā tiks palaisti pirmie ES programmas "IRIS²" satelīti. Atšķirībā no "GovSatCom", kurā apvienoti jau esošie resursi, šajā programmā plānots palaist vairāk nekā 300 jaunu satelītu.
Gan Bāliņa, gan Sadovskis uzskata, ka krīzes gadījumā jāizmanto konkrētajā brīdī pieejamie resursi. Tāpēc abi pozitīvi vērtē vairāku operatīvo dienestu "Starlink" sakaru izmantošanu vētras laikā.
Vienlaikus jāsaprot, ka satelītsakari ir un arī turpmāk būs viens no rezerves saziņas kanāliem, savukārt vētras laikā lielāko izaicinājumu radīja elektroapgādes traucējumi.
"Lai mēs varētu darbināt savas ierīces vai lai mēs varētu darbināt tās zemes ierīces šo satelītu uztveršanai, mums ir nepieciešama elektrība. Ja mums ir šāds alternatīvs tīkls, ko valsts institūcijas un valsts deleģētie pārstāvji var izmantot un atbilstoši tiek nodrošināti arī ģeneratori – tādā gadījumā tā ir kā alternatīva," sacīja Bāliņa.
Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju virziena vadītājs Pauls Irbins rakstiskajā atbildē uzsver, ka "svarīgākais jautājums nav tikai piekļuve pašai sistēmai, bet arī valsts gatavība identificēt lietotājus, iegādāties atbilstošu aprīkojumu, izstrādāt lietošanas procedūras un integrēt satelītsakarus krīžu vadības procesos".
Tas noteiks, cik efektīvi šīs iespējas būs izmantojamas krīzes situācijās, norāda Irbins.
Tikmēr EKA ziņo, ka nākamā gada sākumā sāks darboties jauna ES mēroga agrīnas brīdināšanas sistēma, kas būs balstīta uz esošo "Galileo" navigācijas satelītu tīklu. Tā ļaus valsts iestādēm sūtīt brīdinājumus uz viedtālruņiem un citām ar "Galileo" saderīgām ierīcēm. Atšķirībā no šūnapraides jaunā sistēma darbosies arī bez mobilo sakaru vai interneta savienojuma. Latvijas atbildīgās iestādes jau ir testējušas šo pakalpojumu un sniegušas EKA pozitīvas atsauksmes par to.
Eksperts: Latvijai būtu aktīvāk jāiesaistās ES satelītsakaru tīkla izveidē
Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Štebelis uzskata, ka Latvijas uzņēmumi varētu aktīvāk iesaistīties arī ES satelītsakaru tīkla izveidē.
"Mums kā tādai mazākai valstij tas ir arī tāds izšķiršanās brīdis. Mēs pieņemam lēmumu, vai mēs nākotnē šāda veida pakalpojumus un produktus pirksim no citiem, vai arī mēs tagad pieņemam lēmumu un mērķtiecīgi stratēģiski attīstām kompetences paši sev, šeit, Latvijā," teica Štebelis.
Latvijā ražotie satelītsakaru risinājumi būtu noderīgi ne tikai krīžu pārvaldībā, bet arī lauku un mežu teritoriju apsaimniekošanā, pilsētvides mobilitātes nodrošināšanā un citās tautsaimniecības nozarēs, sacīja Štebelis. Turklāt šos risinājumus varētu eksportēt. Viņš aicina atbildīgo ministriju turpināt diskusiju ar nozari un norāda, ka kosmosa tehnoloģijas Latvijā pēdējos trīs gados ir kļuvušas arvien populārākas gan uzņēmēju vidū, gan akadēmiskajā vidē.
