Fluorīda nekaitīgums: atjaunināti drošas uzņemšanas līmeņi visām vecuma grupām

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

25. jūlijs, 2025. gads

pētījumi pārtikas drošība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi atjaunotu riska izvērtējumu par fluorīdiem, ko patērētāji var uzņemt ar dzeramo ūdeni, pārtiku, fluorizētu galda sāli un fluorizētiem zobu kopšanas līdzekļiem. EFSA zinātniskajā viedoklī, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir atjaunināta informācija par drošu un maksimālo devu uzņemšanu  visām iedzīvotāju vecumu grupām.  

Bior_ūdens.png
BIOR publicitātes attēls

Fluorīds ir dabā sastopams elements, kas var kavēt zobu bojāšanos. Eiropas Savienībā dzeramo ūdeni fluorē tikai dažās dalībvalstīs, bet aptuveni 90% pārdoto zobu pastu satur fluorīdu. Eiropas Komisija lūdza EFSA atjaunināt iepriekšējo fluorīda riska novērtējumu patērētājiem pēc tam, kad jaunākie pētījumi liecināja par iespējamu saistību ar kaitīgu ietekmi uz bērnu nervu sistēmas attīstību. EFSA eksperti vērtēja arī iespējamo fluorīda ietekmi uz vairogdziedzeri, kauliem un zobiem. 

Galvenās zinātniskā viedokļa atziņas: 

  • EFSA eksperti noteica drošu fluorīda uzņemšanas daudzumu 3,3 mg/dienā grūtniecēm un visām iedzīvotāju grupām virs 8 gadu vecuma.  Šis daudzums ir iegūts, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību, kas novērots, pārsniedzot fluorīda līmeni dzeramajā ūdenī virs 1,5 miligramiem litrā (mg/l), kas ir Eiropas Savienībā atļautā robežvērtība. Tomēr faktiski Eiropas valstīs dzeramajā ūdenī konstatētā koncentrācija parasti ir mazāka par 0,3 mg/l. Fluorīda koncentrācijai, kas ir zemāka par 1,5 mg/l, pierādījumi par iespējamu ietekmi uz veselību ir pretrunīgi un nepietiekami, lai varētu iegūt pārliecinošus secinājumus. Drošs uzņemšanas līmenis pasargā arī no citas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kauliem un vairogdziedzeri. 
  • Bērniem līdz 8 gadu vecumam pret fluorīdu visjutīgākā ietekme ir zobu fluoroze – tās attīstības slieksnis ir nedaudz zemāks nekā, piemēram, ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, kauliem un vairogdziedzeri. Zinātniskajā viedoklī noteiktās pieļaujamās maksimālās dienas devas bērniem līdz 8 gadu vecumam:  
  • 1mg/dienā 0-12 mēnešus veciem zīdaiņiem,  
  • 1,6 mg/dienā 1-3 gadus veciem bērniem un  
  • 2 mg/dienā 4-8 gadus veciem bērniem.  
  • Ar pašreizējo fluorīda koncentrāciju Eiropas dzeramajā ūdenī kopējā uzņemtā fluorīda daudzums no visiem tā avotiem nepārsniedz jauno drošo un pieļaujamo maksimālo devu gandrīz visās vecuma grupās, un tāpēc nerada bažas par ietekmi uz veselību. Izņēmums varētu būt 4-8 gadus veci bērni – pieņemot, ka dzeramajā ūdenī ir tipiska fluorīdu koncentrācija un ļoti konservatīvi novērtējot, ka 100% lietoto zobu kopšanas līdzekļu tiek norīti, var veidoties viegla fluoroze (zobu krāsas maiņa). Jo īpaši tas varētu skart lielos dzerokļus, kas šajā vecumā ir attīstības stadijā. Taču ir maz ticams, ka tas varētu notikt, ja bērni pēc zobu tīrīšanas zobu pastu izspļauj. 

Pamatojoties uz EFSA novērtējumu, Eiropas Komisija, iespējams, pārskatīs pašreizējo likumā noteikto fluorīda pieļaujamo daudzumu dzeramajā ūdenī, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem. 

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā lasāms šeit.

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla pētījumi sabiedriskā zinātne personība

Humanitārās zinātnes digitālajā laikmetā: LNB pētnieces Andas Baklānes ceļš zinātnē

 Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt tek…

Brigita Zutere, researchLatvia

10. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. P…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

8. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Industrija izzina RTU pētnieku veikumu betona ilgtspējas veicināšanā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki īsteno vairākus nozīmīgus pētījumus, kas sekmēs klimatam draudzīgāku būvmateriālu izstrādi un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu industrijā. Latvijas Betona savienības zinātniski tehniskajā konferencē zinātn…

Rīgas Tehniskā universitāte

5. decembris, 2025. gads

pētījumi

LU pētnieki iezīmē Latvijai pielāgotu tehnoloģiju pārneses modeli

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes kopīgi ar LU Banku augstskolu īstenotā pētījuma starprezultāti apliecina – Latvijā ir liels neizmantots zinātnes komercializācijas potenciāls, taču tā atraisīšanai nepieciešama dziļi pārvaldības pārkārtojumi: tehnoloģiju pārnesi j…

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

4. decembris, 2025. gads