Fluorīda nekaitīgums: atjaunināti drošas uzņemšanas līmeņi visām vecuma grupām

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

25. jūlijs, 2025. gads

pētījumi pārtikas drošība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi atjaunotu riska izvērtējumu par fluorīdiem, ko patērētāji var uzņemt ar dzeramo ūdeni, pārtiku, fluorizētu galda sāli un fluorizētiem zobu kopšanas līdzekļiem. EFSA zinātniskajā viedoklī, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir atjaunināta informācija par drošu un maksimālo devu uzņemšanu  visām iedzīvotāju vecumu grupām.  

Bior_ūdens.png
BIOR publicitātes attēls

Fluorīds ir dabā sastopams elements, kas var kavēt zobu bojāšanos. Eiropas Savienībā dzeramo ūdeni fluorē tikai dažās dalībvalstīs, bet aptuveni 90% pārdoto zobu pastu satur fluorīdu. Eiropas Komisija lūdza EFSA atjaunināt iepriekšējo fluorīda riska novērtējumu patērētājiem pēc tam, kad jaunākie pētījumi liecināja par iespējamu saistību ar kaitīgu ietekmi uz bērnu nervu sistēmas attīstību. EFSA eksperti vērtēja arī iespējamo fluorīda ietekmi uz vairogdziedzeri, kauliem un zobiem. 

Galvenās zinātniskā viedokļa atziņas: 

  • EFSA eksperti noteica drošu fluorīda uzņemšanas daudzumu 3,3 mg/dienā grūtniecēm un visām iedzīvotāju grupām virs 8 gadu vecuma.  Šis daudzums ir iegūts, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību, kas novērots, pārsniedzot fluorīda līmeni dzeramajā ūdenī virs 1,5 miligramiem litrā (mg/l), kas ir Eiropas Savienībā atļautā robežvērtība. Tomēr faktiski Eiropas valstīs dzeramajā ūdenī konstatētā koncentrācija parasti ir mazāka par 0,3 mg/l. Fluorīda koncentrācijai, kas ir zemāka par 1,5 mg/l, pierādījumi par iespējamu ietekmi uz veselību ir pretrunīgi un nepietiekami, lai varētu iegūt pārliecinošus secinājumus. Drošs uzņemšanas līmenis pasargā arī no citas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kauliem un vairogdziedzeri. 
  • Bērniem līdz 8 gadu vecumam pret fluorīdu visjutīgākā ietekme ir zobu fluoroze – tās attīstības slieksnis ir nedaudz zemāks nekā, piemēram, ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, kauliem un vairogdziedzeri. Zinātniskajā viedoklī noteiktās pieļaujamās maksimālās dienas devas bērniem līdz 8 gadu vecumam:  
  • 1mg/dienā 0-12 mēnešus veciem zīdaiņiem,  
  • 1,6 mg/dienā 1-3 gadus veciem bērniem un  
  • 2 mg/dienā 4-8 gadus veciem bērniem.  
  • Ar pašreizējo fluorīda koncentrāciju Eiropas dzeramajā ūdenī kopējā uzņemtā fluorīda daudzums no visiem tā avotiem nepārsniedz jauno drošo un pieļaujamo maksimālo devu gandrīz visās vecuma grupās, un tāpēc nerada bažas par ietekmi uz veselību. Izņēmums varētu būt 4-8 gadus veci bērni – pieņemot, ka dzeramajā ūdenī ir tipiska fluorīdu koncentrācija un ļoti konservatīvi novērtējot, ka 100% lietoto zobu kopšanas līdzekļu tiek norīti, var veidoties viegla fluoroze (zobu krāsas maiņa). Jo īpaši tas varētu skart lielos dzerokļus, kas šajā vecumā ir attīstības stadijā. Taču ir maz ticams, ka tas varētu notikt, ja bērni pēc zobu tīrīšanas zobu pastu izspļauj. 

Pamatojoties uz EFSA novērtējumu, Eiropas Komisija, iespējams, pārskatīs pašreizējo likumā noteikto fluorīda pieļaujamo daudzumu dzeramajā ūdenī, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem. 

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā lasāms šeit.

saistītie raksti

pētījumi

Latvijas pētnieki aicināti sniegt viedokli par akadēmisko godīgumu

Līdz 30. septembrim Latvijas Universitātes (LU) pētnieki sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju aicina aizpildīt anonīmu aptauju par akadēmisko godīgumu un atbildīgu pētniecību. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā Latvijas pētnieki izprot akadēmiskās godprātības pamatprincipus un kā šīs norma…

researchLatvia

8. septembris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

"Zinātnē vajadzīga domas brīvība". Iepazīstam tenūrprofesori Maiju Radziņu

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļa turpina rakstu sēriju par RSU tenūrprofesoriem, šoreiz intervija ar M. Radziņas ceļu un aizrautību medicīnā un zinātnē.  "Tehnoloģijas ir cieši savijušās dabiskā simbiozē, lai īstenotu virsuzdevumu – sasniegtu individualizētu …

Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

8. septembris, 2025. gads

pētījumi

Pēta zivju resursus un ekosistēmu Burtnieku ezerā

Kāda ir situācija Burtnieka ezerā ar zivju resursiem un ekosistēmu? To skaidros datu analīze pēc tagad ezerā veiktās zinātniskās zvejas. Un šie pētījumi būs pamatā turpmākajiem Valmieras novada pašvaldības lēmumiem par Burtnieka ezera un tam pieguļošo teritoriju apsaimniekošanu. Kādi ir pētnieku pi…

Gunta Matisone, Latvijas Radio

3. septembris, 2025. gads

zinātne pētījumi uzņēmējdarbība

Pieteikšanās "UniLab Elevate" pirmsakcelerācijas programmai

Līdz 12. septembrim Latvijas zinātņu universitāšu – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Universitātes (LU) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) studentiem, pētniekiem, darbiniekiem vai neseniem absolventiem ir iespēja pieteikties “…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

2. septembris, 2025. gads