Fluorīda nekaitīgums: atjaunināti drošas uzņemšanas līmeņi visām vecuma grupām

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

25. jūlijs, 2025. gads

pētījumi pārtikas drošība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi atjaunotu riska izvērtējumu par fluorīdiem, ko patērētāji var uzņemt ar dzeramo ūdeni, pārtiku, fluorizētu galda sāli un fluorizētiem zobu kopšanas līdzekļiem. EFSA zinātniskajā viedoklī, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir atjaunināta informācija par drošu un maksimālo devu uzņemšanu  visām iedzīvotāju vecumu grupām.  

Bior_ūdens.png
BIOR publicitātes attēls

Fluorīds ir dabā sastopams elements, kas var kavēt zobu bojāšanos. Eiropas Savienībā dzeramo ūdeni fluorē tikai dažās dalībvalstīs, bet aptuveni 90% pārdoto zobu pastu satur fluorīdu. Eiropas Komisija lūdza EFSA atjaunināt iepriekšējo fluorīda riska novērtējumu patērētājiem pēc tam, kad jaunākie pētījumi liecināja par iespējamu saistību ar kaitīgu ietekmi uz bērnu nervu sistēmas attīstību. EFSA eksperti vērtēja arī iespējamo fluorīda ietekmi uz vairogdziedzeri, kauliem un zobiem. 

Galvenās zinātniskā viedokļa atziņas: 

  • EFSA eksperti noteica drošu fluorīda uzņemšanas daudzumu 3,3 mg/dienā grūtniecēm un visām iedzīvotāju grupām virs 8 gadu vecuma.  Šis daudzums ir iegūts, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību, kas novērots, pārsniedzot fluorīda līmeni dzeramajā ūdenī virs 1,5 miligramiem litrā (mg/l), kas ir Eiropas Savienībā atļautā robežvērtība. Tomēr faktiski Eiropas valstīs dzeramajā ūdenī konstatētā koncentrācija parasti ir mazāka par 0,3 mg/l. Fluorīda koncentrācijai, kas ir zemāka par 1,5 mg/l, pierādījumi par iespējamu ietekmi uz veselību ir pretrunīgi un nepietiekami, lai varētu iegūt pārliecinošus secinājumus. Drošs uzņemšanas līmenis pasargā arī no citas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kauliem un vairogdziedzeri. 
  • Bērniem līdz 8 gadu vecumam pret fluorīdu visjutīgākā ietekme ir zobu fluoroze – tās attīstības slieksnis ir nedaudz zemāks nekā, piemēram, ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, kauliem un vairogdziedzeri. Zinātniskajā viedoklī noteiktās pieļaujamās maksimālās dienas devas bērniem līdz 8 gadu vecumam:  
  • 1mg/dienā 0-12 mēnešus veciem zīdaiņiem,  
  • 1,6 mg/dienā 1-3 gadus veciem bērniem un  
  • 2 mg/dienā 4-8 gadus veciem bērniem.  
  • Ar pašreizējo fluorīda koncentrāciju Eiropas dzeramajā ūdenī kopējā uzņemtā fluorīda daudzums no visiem tā avotiem nepārsniedz jauno drošo un pieļaujamo maksimālo devu gandrīz visās vecuma grupās, un tāpēc nerada bažas par ietekmi uz veselību. Izņēmums varētu būt 4-8 gadus veci bērni – pieņemot, ka dzeramajā ūdenī ir tipiska fluorīdu koncentrācija un ļoti konservatīvi novērtējot, ka 100% lietoto zobu kopšanas līdzekļu tiek norīti, var veidoties viegla fluoroze (zobu krāsas maiņa). Jo īpaši tas varētu skart lielos dzerokļus, kas šajā vecumā ir attīstības stadijā. Taču ir maz ticams, ka tas varētu notikt, ja bērni pēc zobu tīrīšanas zobu pastu izspļauj. 

Pamatojoties uz EFSA novērtējumu, Eiropas Komisija, iespējams, pārskatīs pašreizējo likumā noteikto fluorīda pieļaujamo daudzumu dzeramajā ūdenī, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem. 

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā lasāms šeit.

saistītie raksti

pētījumi

Kad zināšanas noveco: pētījumā meklē risinājumus efektīvai mūžizglītībai

Ventspils Augstskola kopā ar partneraugstskolām iesaistījusies valsts pētījumu programmas projektā Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā.  Par darbu projektā, ieski…

Ventas Balss, Kārlis Lithens

24. jūlijs, 2025. gads

pētījumi

Latvijas pētnieku iesaistīšanās vērienīgā ESFRI ceļa kartes pētījumā

Sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitātes nacionālais mezgls konsorcijā GUIDE ir instruments zinātniskās integrācijas Eiropā veicināšanai, nodrošinot atvērtu piekļuvi augstas kvalitātes pētniecības infrastruktūrai. Dažādas zinātnes un attīstības struktūras, piemēram, …

Daugavpils Universitāte, Anita Stašulāne

24. jūlijs, 2025. gads

pētījumi sabiedrības veselība

Uzlabot dzīves kvalitāti digitālajā laikmetā

Gluži kā tvaika dzinēja izgudrošana mainīja pasauli 19. gadsimta otrajā pasaulē, tā digitālo tehnoloģiju straujā attīstība ir ne tikai pārstrukturējusi daudzas tautsaimniecības nozares un transformējusi darba tirgu, bet arī kardināli izmainījusi mūsu ikdienas paradumus darbavietā un ārpus tās. Kaut…

Latvijas Universitāte

21. jūlijs, 2025. gads

pētījumi tehnoloģijas

Klimata pārmaiņas un bišu nākotne: LVKĶI taps inovatīvs stropu materiāls un ekranēšanas tehnoloģija

Mainīgās klimata tendences, īpaši neprognozējamas ziemas, būtiski apdraud bišu saimju izdzīvošanu visā Eiropā. Vāgeningenas Universitātes (Wageningen University) pētījumā, kas veikts pēc Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas pasūtījuma, secināts, ka 2…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

18. jūlijs, 2025. gads