Fluorīda nekaitīgums: atjaunināti drošas uzņemšanas līmeņi visām vecuma grupām

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

25. jūlijs, 2025. gads

pētījumi pārtikas drošība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi atjaunotu riska izvērtējumu par fluorīdiem, ko patērētāji var uzņemt ar dzeramo ūdeni, pārtiku, fluorizētu galda sāli un fluorizētiem zobu kopšanas līdzekļiem. EFSA zinātniskajā viedoklī, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir atjaunināta informācija par drošu un maksimālo devu uzņemšanu  visām iedzīvotāju vecumu grupām.  

Bior_ūdens.png
BIOR publicitātes attēls

Fluorīds ir dabā sastopams elements, kas var kavēt zobu bojāšanos. Eiropas Savienībā dzeramo ūdeni fluorē tikai dažās dalībvalstīs, bet aptuveni 90% pārdoto zobu pastu satur fluorīdu. Eiropas Komisija lūdza EFSA atjaunināt iepriekšējo fluorīda riska novērtējumu patērētājiem pēc tam, kad jaunākie pētījumi liecināja par iespējamu saistību ar kaitīgu ietekmi uz bērnu nervu sistēmas attīstību. EFSA eksperti vērtēja arī iespējamo fluorīda ietekmi uz vairogdziedzeri, kauliem un zobiem. 

Galvenās zinātniskā viedokļa atziņas: 

  • EFSA eksperti noteica drošu fluorīda uzņemšanas daudzumu 3,3 mg/dienā grūtniecēm un visām iedzīvotāju grupām virs 8 gadu vecuma.  Šis daudzums ir iegūts, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību, kas novērots, pārsniedzot fluorīda līmeni dzeramajā ūdenī virs 1,5 miligramiem litrā (mg/l), kas ir Eiropas Savienībā atļautā robežvērtība. Tomēr faktiski Eiropas valstīs dzeramajā ūdenī konstatētā koncentrācija parasti ir mazāka par 0,3 mg/l. Fluorīda koncentrācijai, kas ir zemāka par 1,5 mg/l, pierādījumi par iespējamu ietekmi uz veselību ir pretrunīgi un nepietiekami, lai varētu iegūt pārliecinošus secinājumus. Drošs uzņemšanas līmenis pasargā arī no citas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kauliem un vairogdziedzeri. 
  • Bērniem līdz 8 gadu vecumam pret fluorīdu visjutīgākā ietekme ir zobu fluoroze – tās attīstības slieksnis ir nedaudz zemāks nekā, piemēram, ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, kauliem un vairogdziedzeri. Zinātniskajā viedoklī noteiktās pieļaujamās maksimālās dienas devas bērniem līdz 8 gadu vecumam:  
  • 1mg/dienā 0-12 mēnešus veciem zīdaiņiem,  
  • 1,6 mg/dienā 1-3 gadus veciem bērniem un  
  • 2 mg/dienā 4-8 gadus veciem bērniem.  
  • Ar pašreizējo fluorīda koncentrāciju Eiropas dzeramajā ūdenī kopējā uzņemtā fluorīda daudzums no visiem tā avotiem nepārsniedz jauno drošo un pieļaujamo maksimālo devu gandrīz visās vecuma grupās, un tāpēc nerada bažas par ietekmi uz veselību. Izņēmums varētu būt 4-8 gadus veci bērni – pieņemot, ka dzeramajā ūdenī ir tipiska fluorīdu koncentrācija un ļoti konservatīvi novērtējot, ka 100% lietoto zobu kopšanas līdzekļu tiek norīti, var veidoties viegla fluoroze (zobu krāsas maiņa). Jo īpaši tas varētu skart lielos dzerokļus, kas šajā vecumā ir attīstības stadijā. Taču ir maz ticams, ka tas varētu notikt, ja bērni pēc zobu tīrīšanas zobu pastu izspļauj. 

Pamatojoties uz EFSA novērtējumu, Eiropas Komisija, iespējams, pārskatīs pašreizējo likumā noteikto fluorīda pieļaujamo daudzumu dzeramajā ūdenī, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem. 

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā lasāms šeit.

saistītie raksti

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads

zinātne pētījumi sasniegumi

RTU pētnieki rada metodi elektroapgādes tīkla traucējumu savlaicīgai pamanīšanai

Lai pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju būtu iespējams uzturēt stabilu elektroapgādi, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūtā radīta sistēma un iekārtas prototips, kas laikus pamana t…

Ilze Kuzmina | Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

26. janvāris, 2026. gads