Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pilotprojektā "FFRct diagnostikas metode pacientiem pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas" izdevies savlaicīgi atklāt klīniski nozīmīgu koronāro artēriju slimību arī pacientiem bez izteiktām sirds slimības sūdzībām, informēja slimnīcā.
Projekta laikā gandrīz 300 pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku tika veikta padziļināta sirds asinsvadu izvērtēšana: 166 pacientiem veikta koronārās datortomogrāfijas angiogrāfija, 141 gadījumā pielietota FFRct analīze, savukārt 84 pacientiem veikta invazīva koronarogrāfija turpmākās ārstēšanas taktikas precizēšanai, tādējādi mazinot un novēršot miokarda infarkta risku.
Slimnīcā skaidroja, ka FFRct jeb frakcionētās plūsmas rezerves datoranalīze ir neinvazīva sirds asinsvadu diagnostikas metode, kas, izmantojot koronārās datortomogrāfijas angiogrāfijas datus, ļauj izvērtēt ne tikai koronāro artēriju anatomiju, bet arī to, cik nozīmīgi asinsvadu sašaurinājumi ietekmē asins plūsmu uz sirds muskuli.
Ar specializētu datoranalīzi tiek izveidots detalizēts trīsdimensiju sirds asinsvadu modelis, kas palīdz ārstiem noteikt, vai pacientam nepieciešama tikai optimāla medikamentozā terapija, invazīva koronarogrāfija vai koronāra revaskularizācija.
Pilotprojektā tika izveidots strukturēts pacienta ceļš – no perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas līdz koronārās patoloģijas izvērtēšanai, FFRct analīzei un lēmumam par turpmāko ārstēšanas taktiku.
Pacientu rezultātus izvērtēja multidisciplināra sirds un asinsvadu slimību speciālistu komanda, kurā iesaistījās kardiologi, invazīvie kardiologi, kardioķirurgi, asinsvadu ķirurgi, kardioanesteziologi, radiologi, ārstējošie ārsti, ģimenes ārsti, medicīnas māsas un datu koordinatori.
Slimnīcā akcentēja, ka šāda pieeja ļāva mazināt aprūpes fragmentāciju un nodrošināt pacientam individuāli piemērotu ārstēšanas plānu.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, asinsvadu ķirurgs un Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš rosina iekļaut šo pakalpojumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā.
"Daļai pacientu pēc perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas klīniski nozīmīga koronāro artēriju slimība var noritēt bez tipiskiem simptomiem, tādēļ tās atklāšana bieži kavējas līdz akūtam notikumam – miokarda infarktam, neatliekamai hospitalizācijai vai citām dzīvībai bīstamām komplikācijām," skaidroja Krieviņš.
Pilotprojekta rezultātā daļai pacientu tika atklāti nozīmīgi koronāro artēriju sašaurinājumi, kuru dēļ bija nepieciešama tālāka invazīva diagnostika un ārstēšana, tostarp koronāra revaskularizācija.
"Šī pieeja ļauj pacientus izvērtēt mērķtiecīgi un neinvazīvi, savlaicīgi identificēt tos, kuriem nepieciešama aktīvāka ārstēšana, un vienlaikus izvairīties no nevajadzīgām invazīvām procedūrām pacientiem, kuriem nozīmīga koronāra išēmija netiek konstatēta. Tādēļ FFRct ir būtisks instruments personalizētai un efektīvai sirds un asinsvadu slimību aprūpei, kas ilgtermiņā var mazināt smagu kardiovaskulāru notikumu, atkārtotu hospitalizāciju un mirstības risku," stāstīja Krieviņš.
Pilotprojekta laikā tika izvērtēta arī pacientu pieredze FFRct procedūrās. Aptaujas dati liecina, ka pacienti ārstēšanas rezultātus vērtē ļoti pozitīvi: 92 % pacientu savu kopējo pieredzi vērtēja kā ļoti labu vai labu, 91 % pēc izmeklējuma saņēma pilnībā vai daļēji skaidru turpmākās rīcības plānu, bet 89 % norādīja, ka izmeklējuma rezultāts palīdzējis labāk izprast savu veselības stāvokli.
