Oktobris ir krūts veselības mēnesis. Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā – ik gadu ar to saslimst aptuveni 1200 sieviešu. Aptuveni 10% krūts vēža gadījumu var būt saistīti ar pārmantotām ģenētiskām izmaiņām (mutācijām). Mūsdienu ģenētiskās testēšanas iespējas ļauj savlaicīgi identificēt iedzimti paaugstinātu krūts un olnīcu vēža attīstības risku, sniedzot iespēju jau pirms slimības rašanās uzsākt individuāli pielāgotus profilakses un veselības uzraudzības pasākumus. Lai gan Latvijā ģenētiskā testēšana noteiktu medicīnisku indikāciju gadījumā ir valsts apmaksāta, plašāka profilaktiska ģenētiskā testēšana nav iekļauta valsts organizētajā vēža skrīninga programmā. Tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt sabiedrības informētību par pārmantota krūts un olnīcu vēža riskiem, kā arī uzlabot savlaicīgas ģenētiskā riska izvērtēšanas un atbilstošu izmeklējumu pieejamību.
Pasākuma ietvaros profilaktisko pārbaudi veic 100 sievietēm
Vien pāris dienu laikā pēc tam, kad Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Krūts veselības mēneša pasākuma ietvaros piedāvāja veikt skrīningu ģenētiski pārmantota krūts un/vai olnīcu vēža riskam, uz pārbaudi bija pieteikušās vairāk nekā 300 sievietes. Ierobežota finansējuma dēļ skrīningu veica pirmajām 100, kuras bija pieteikušās visātrāk.
Iespēja 14. oktobrī veikt bezmaksas BRCA1 un BRCA2 gēnu izmeklējumu tika nodrošināta Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta īstenotā pilotprojekta "Pārmantota krūts un olnīcu vēža riska ģenētiskais skrīnings" ietvaros. Tā mērķis ir izvērtēt iespēju Latvijā ieviest ģenētisko skrīningu, kas palīdzētu savlaicīgi identificēt sievietes ar paaugstinātu pārmantotu krūts un olnīcu vēža risku. Pilotprojekts tiek īstenots sadarbībā ar "Longenesis" un E. Gulbja laboratoriju, savukārt projekta sponsors kopš 2022. gada ir "Lindex Latvia".
Rīgas Stradiņa Universitātes Asoc.profesors, Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors, docētājs un ķirurgs Arvīds Irmejs pauž cerību, ka ar laiku šis nozīmīgais profilaktiskais pasākums tiks iekļauts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā, jo zināms, ka profilakse izmaksā lētāk – gan pacientam un viņa veselības saglabāšanai, gan valstij.
Gandrīz katrs ceturtais olnīcu vēža gadījums ir pārmantots
Aptuveni 10 % krūts vēža gadījumu var būt saistīti ar pārmantotām ģenētiskām izmaiņām.
“Krūts vēzim, ja tās ir BRCA1 un BRCA2 gēnu izmaiņas, varētu būt kādi seši procenti, bet pieskaitot citu gēnu izmaiņas kopā varētu būt līdz desmit procentiem. Bet olnīcu vēzim pārmantojamība ir vēl lielāka: tur ir 20–25 procenti. Faktiski katrs ceturtais olnīcu vēzis ir pārmantots,” stāsta Arvīds Irmejs.
Bet kurām sievietēm konkrēto testu būtu jāveic obligāti? Dakteris Irmejs norāda, ka gadījumos, kad pirmās vai otrās pakāpes radiniekam ir bijis krūts vēzis pirms 50 gadu vecuma vai olnīcu vēzis jebkurā vecumā, testēšana ir noteikti jāveic. To rekomendējams darīt, sākot no 25 gadu vecuma. Diemžēl ne visos gadījumos ir iespējams zināt, vai esi pakļauts konkrētajam riskam, jo izmainītais gēns (mutācijas) tikpat labi var būt nācis mantojumā arī no tēva, kurš savukārt to ir ieguvis no sava tēva, tāpēc profilaktiskās pārbaudes ir ieteicamas visām sievietēm.
Skrīnings, kas glābj dzīvības un saglabā veselību
Skrīningu ģenētiski pārmantota krūts vai olnīcu vēža riskam veic ļoti vienkārši – paņemot siekalu paraugu. Tās sievietes, kas bija pieteikušās skrīningam 14.oktobrī, bet nevarēja tajā piedalīties, saņems ziņu, tiklīdz pilotprojekta ietvaros atkal būs iespējams nodot paraugu.
Pēc siekalu parauga var noteikt, vai sieviete atrodas augsta riska zonā attiecībā uz krūts vai olnīcu vēzi un, vai viņai ir jāveic noteikti profilaktiski pasākumi. Pētnieks Arvīds Irmejs skaidro, ka pārmantojamības iespējamība katrā individuālā gadījumā ir 50 pret 50.
“Piemēram, vienai mammai ar ģenētiski pārmantotu krūts vēzi ir divas meitas, un abām ir jāveic skrīnings. Pirmajai ir atklāts augsts risks, līdz ar to tiek veikti visi nepieciešamie profilaktiskie izmeklējumi un citi pasākumi, piemēram, operācija. Savukārt otrai meitai šo mutāciju neatrod, tātad risks nav pārmantots.”
Vienlaikus dakteris un pētnieks uzsver, ka ģenētisko izmaiņu neesamība nenozīmē, ka krūts vai olnīcu vēzis dzīves laikā nevar attīstīties citu, nosacīti neģenētisku faktoru dēļ. Veselīga dzīvesveida paradumus – tādus kā sabalansētu uzturu, atteikšanos no kaitīgām vielām, pietiekamu šķidruma uzņemšanu, atpūtu un rūpes par fizisko un garīgo veselību – neviens nav atcēlis. Risku saslimt mazliet palielina arī dažādi reproduktīvie faktori, piemēram, ja sievietei pirmais bērniņš piedzimst pēc trīsdesmit gadu vecuma vai arī ja zīdaini nebaro ar krūti.
Ietaupījums arī valsts maciņam
Diemžēl patlaban konkrētie profilaktiskie izmeklējumi pieejami tikai par maksu, jo veselības aprūpē vajadzību kā allaž ir daudz, un visas nav iespējams apmierināt ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ. Pašlaik sievietes, kurām ir aizdomas par ģenētiskas pārmantojamības risku, var vērsties pie ginekologa, kuram ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, un saņemt nosūtījumu uz vienkāršāku testu, kas nav tik precīzs kā iepriekšminētais skrīnings. Tāpat sievietēm ar jau noteiktu augstu saslimšanas risku ir iespēja veikt ikgadējās krūšu magnētiskās rezonanses vai profilaktiskās mastektomijas ar rekonstrukciju.
Tomēr profilaktiskie pasākumi vienmēr ir izmaksājuši mazāk par jau ielaistas slimības ārstēšanu.
“Valstij desmit gadu griezumā profilaktisko skrīningu ieviešana izmaksātu daudz lētāk. Sievietēm, kurām noteiktu augstu saslimšanas risku, būtu iespēja veikt profilaktiskos pasākumus, nevis ārstēt jau esošu ļaundabīgu audzēju. Ja ņem vērā, ka gadā ir aptuveni 1200 jaunatklātu krūts vēža gadījumu, tad aptuveni 120 pacientes ir tās, kurām šis vēzis ir pārmantots. Un šīs slimības ārstēšana ir ļoti dārga – tie ir dārgi medikamenti, tas ir zaudēts darbaspēks un valsts nodokļi, jo sieviete kādu laiku nav spējīga strādāt, tie ir invaliditātes pabalsti, arī negatīva demogrāfiska ietekme, jo ar pārmantotu vēzi slimo gados jaunas sievietes,” uzsver Arvīds Irmejs.
Lai gan krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm Latvijā, statistika rāda, ka valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes jeb mamogrāfiju, ko valsts vienreiz divos gados apmaksā sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, veic tikai neliela daļa mērķgrupas. 2025. gadā izmeklējumu veica 36,7% jeb 51 189 no 139 311 mērķa grupas sievietēm. Arī šeit jāatgādina, ka profilaksei ir milzīga nozīme veselības saglabāšanā un uzturēšanā.
Jāatzīmē, ka pēdējos gados krūts vēža ārstēšana ir attīstījusies ļoti nozīmīgi un tā ir ārstējama diagnoze. Pētnieks norāda, ka trīs ceturtdaļas no saslimušajām pacientēm nodzīvo vismaz piecus gadus. Tas ir rādītājs, kas norāda to cilvēku procentuālo daļu, kuri nodzīvo vismaz piecus gadus pēc onkoloģiskās slimības diagnosticēšanas, taču tā ir tikai noteiktā pētījuma mērvienība un nenozīmē, ka šie paši pacienti nevar dzīvot ilgāk – tie var būt arī desmit, divdesmit un vairāk veselīgi nodzīvoti gadi pēc slimības diagnosticēšanas. Ievērojamā daļā gadījumu slimība dzīves laikā var vispār neatgriezties.
Noskaties arī videostāstu par zinātnieku Arvīdu Irmeju:
Vairāk par pilotprojektu "Pārmantota krūts un olnīcu vēža riska ģenētiskais skrīnings" var lasīt rakstā “BRCA1 un BRCA2 populācijas skrīnings Latvijā: īstenojamība, iesaiste un pirmās atziņas no pilotpētījuma”
