Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas 2018. gada projektu ilgtermiņa ietekmes izvērtējums

Author
Latvijas Zinātnes padome

7. augusts, 2025. gads

Latvijas Zinātnes padome ir izvērtējusi 2018. gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas ilgtermiņa ietekmi un secinājusi: pētniecības rezultāti turpina attīstīties vēl ilgi pēc projektu noslēguma, atstājot jūtamu iespaidu uz sabiedrību, ekonomiku, vidi, veselības aprūpi un izglītību.

Pārskatā analizēti projektu rezultāti trīs gadu periodā pēc to noslēguma (2022–2024), un pirmo reizi vienuviet apkopoti gan zinātniskie rādītāji, gan sociālekonomiskās ietekmes piemēri. 80 projektu vadītāji piedalījās pašvērtējumā, apliecinot, ka iegūtās zināšanas, metodes un sadarbības pārtapušas jaunos pētījumos, inovācijās un rīcībpolitikas ieteikumos.

Analizējot vairāk nekā 80 projektu pašvērtējuma anketas un konkrētus piemērus no visām zinātnes nozarēm, pārskatā parādīts, ka pētniecības ietekme nebeidzas līdz ar finansējuma noslēgumu — tā paplašinās, iedzīvojas praksē un rada jaunus pētījumus, sadarbības un sabiedrisko atdevi.

Projekti devuši ieguldījumu valodas apguvē, medicīniskajā diagnostikā, kultūras mantojuma saglabāšanā, pārtikas inovācijās, klimata pētniecībā un citās jomās. Tie veicinājuši jauno zinātnieku izaugsmi, starptautisku sadarbību un rīcībpolitikas veidošanu. Pārskats veidots kā populārzinātnisks tilts starp zinātni un sabiedrību, lai uzskatāmi parādītu — ieguldījumi zinātnē ir ilgtermiņa ieguldījumi valsts nākotnē.

Pārskatā ietverti piemēri no dažādām zinātņu nozarēm — no gudrā asfalta un depresijas izpētes līdz senās piekrastes ainavas biogrāfijai un latviešu valodas apguves tehnoloģijām. Katrs piemērs parāda, kā zinātne pārtop par sabiedrībai saprotamu vērtību un nes taustāmus ieguvumus dažādām nozarēm.

Uzzini vairāk

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads