Ik gadu 16. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā gaismas diena – tā veltīta gaismas zinātniskās izpētes nozīmībai un tās milzīgajam devumam mūsdienu sabiedrībā. UNESCO iedibinātā Starptautiskajā gaismas diena aicina stiprināt zinātnisko sadarbību un izmantot tās potenciālu miermīlīgai un ilgtspējīgai attīstībai.
Pateicoties gaismas un saistīto aspektu pētniecībai, ir radītas jaunas enerģijas ieguves alternatīvas, izstrādātas diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģijas, nodrošināts ātrs optiskais internets un padziļināta cilvēces izpratne par Visumu. Šī diena tiek atzīmēta par godu 1960. gada notikumam, kad fiziķis un inženieris Teodors Meimans (Theodore Maiman) pirmoreiz veica sekmīgu lāzeroperāciju.
UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay) uzsver: “Bez gaismas mūsu planēta būtu auksta un neauglīga. Gaisma ir dzīvības simbols un vēl vairāk – tā iet roku rokā ar zināšanām. Tā ir lēca, caur kuru mēs ieraugām un izprotam pasauli.”
Gaisma ir elektromagnētiskā starojuma veids, ko cilvēka acs spēj uztvert – mēs redzam gaismu apmēram no 380 līdz 760 nanometriem. Tā ir tikai šaura daļa no plašā elektromagnētiskā spektra, kurā ietilpst arī ultravioletais un infrasarkanais starojums, ko cilvēka acs neredz.
Gaismai piemīt divējāda daba – tā uzvedas gan kā vilnis, gan kā daļiņu plūsma (fotonu plūsma). Šī īpašība ļauj gaismu izmantot gan klasiskās optikas pielietojumos, gan kvantu tehnoloģijās, piemēram, lāzeros, sensoros un kvantu tehnoloģiju komunikācijā.
Latvijas zinātnieki, uzņēmēji un augstākās izglītības iestādes kopīgi virza gaismas tehnoloģiju attīstību un tās lietojumu visdažādākajās nozarēs – no medicīnas un rūpniecības līdz kosmosa pētniecībai.
Gaismas pētniecībai un tās praktiskam pielietojumam ir plašas iespējas dažnedažādās jomās, tostarp lāzertehnoloģijās un fotonikā, kosmosa pētniecībā un citur.
Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centrs veic fundamentālus un lietišķus pētījumus, tostarp izstrādā augstas precizitātes lāzeriekārtas metālu apstrādei un biomedicīnai. Savukārt LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts pēta gaismas un vielas mijiedarbību atomu un molekulu līmenī, izmantojot modernākās spektroskopijas metodes. Institūtā tiek pētītas arī bioloģiski aktīvas vielas un biomolekulas, kas sniedz būtisku ieguldījumu medicīnas diagnostikā un vides zinātnē.
LU Cietvielu fizikas institūts (CFI) attīsta inovatīvus materiālus, tai skaitā fosforus, pusvadītājus un gaismas emitējošus materiālus. Šie pētījumi ir būtiski gaismas sensoru, LED (gaismas diožu spuldžu) apgaismojuma, saules enerģijas tehnoloģiju un medicīnisku attēlveides ierīču attīstībā. LU CFI sadarbojas arī ar industriju, nodrošinot zināšanu pārnesi ar uzņēmējdarbību.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūts nodrošina starpdisciplināru pētniecību un inženiertehnoloģiju attīstību, piemēram, optisko šķiedru un sensoru risinājumus videi un rūpniecībai. Arīdzan RTU Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā tiek īstenoti pētījumi materiālzinātnes, elektronikas un viedo tehnoloģiju jomā, tostarp optisko sensoru un vadības sistēmu izstrādē.
Vairākas Latvijas zinātniskās institūcijas ir Eiropas fotonikas tīklojuma Photonics21 dalībnieces.
Kosmosa izpētē un optisko sensoru izstrādē gaismai ir būtiska loma – gan tālizpētē, gan satelīttehnoloģijās. Latvijas uzņēmumi izstrādā ļoti precīzus lāzera tālummaiņas sensorus, kurus globāla mēroga projektos.
Materiālzinātnes jomā, tostarp Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtā, tiek pētītas jaunu materiālu struktūras, to mijiedarbība ar gaismu un pielietojumu gan medicīnā, gan enerģētikā. Piemēram, tiek izstrādāti viedie pārklājumi ar gaismas jutīgām īpašībām.
Gan zinātnes universitātes, gan augstskolas piedāvā studiju programmas fizikā, optikā, fotonikā, telekomunikācijās un saistītās jomās, sagatavojot jaunos speciālistus un pētniekus darbam ar modernām tehnoloģijām, kas balstītas uz gaismas izmantošanu.
Gaisma ir ne vien enerģijas un dzīvības avots, bet arī simbols zināšanām, sadarbībai un ilgtspējīgai attīstībai.
