GUIDE atbildes jauniem izaicinājumiem

Izstrādājot pirmo salīdzinošo Eiropas kohortas pētījumu par bērnu un jauniešu labbūtību GUIDE (Growing Up In Digital Europe: EuroCohort / Pieaugot digitālajā Eiropā: Eiropas kohorta) (https://www.guidecohort.eu/) pētniekiem ir jāņem vērā mūsdienu sociālās pārmaiņas un izaicinājumi. Tas tika akcentēts GUIDE konsorcija sanāksmē, kas notika 2026. gada 30. jūnijā Briselē (Beļģija). Tajā bija aicināti piedalīties Eiropas valstu pētnieki, politikas veidotāji, NVO pārstāvji un citi interesenti. Pasākumu ievadīja Šanīna Slouna (Seaneen Sloan) no Dublinas Universitātes koledžas (Īrija), akcentējot GUIDE lomu empīriskos datos balstītas bērnu un jauniešu politikas izveidē Eiropas Savienībā. Šanīna Slouna uzsvēra, ka tas ir kolektīvs projekts, kurā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 pētnieki visām Eiropas valstīm. 

Sociālās zinātnes ir ilgstoši pētījušas bērnus augšanu trīs galvenajās vidēs: ģimene, skola un vienaudži. Izstrādājot bērnu un jauniešu labbūtības longitudinālo pētījumu, pētnieki apzinājās, ka mūsdienās arvien pieaug digitālās vides ietekme. Tas ir akcentēts pētījuma nosaukumā: Growing Up In Digital Europe / Pieaugot digitālajā Eiropā”. Vācijas Demogrāfijas institūta pētnieks Matiass Šūberts (Matthias Schubert) raksturoja sabiedrības bažas un izaicinājumus, kas saistīti ar bērnu augšanu digitālo mediju vidē. Atbildot uz sabiedrības bažām par sociālo tīklu ietekmi uz bērnu attīstību, vairākas valstis ir sākušas ieviest vecuma ierobežojumus un regulēt digitālo vidi skolā. GUIDE pētījums sniegs datus, kas palīdzēs novērtēt ierobežojumu un regulējumu ietekmi un informēs par to politikas veidotājus un vecākus, kas ik dienas saskaras ar viedtālruņu lietošanas paradumu problēmām. 

Gatavojoties pētījuma uzsākšanai, GUIDE konsorcijs ņem vērā šobrīd notiekošās straujās klimata pārmaiņas. Gabriela Martinesa Sainsa (Gabriela Martinez Sainz) (Dublinas Universitātes koledža, Īrija) skaidroja, ka pēc 2020. gada dzimušie jeb tā dēvētā “klimata paaudze” saskaras ar labbūtības problēmām klimata pārmaiņu dēļ. Arvien biežāk karstuma viļņu un plūdu dēļ cieš bērnu dzīves kvalitāte un mācību process, kas tiek pārtraukts līdzīgi kā COVID-19 pandēmijas laikā. Klimatam draudzīga politika un zaļā domāšana ir būtiski GUIDE pētījuma aspekti, tāpēc tiek pielāgoti pētniecības instrumenti, lai iegūtu datus par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē bērnību. 

Atsaucoties uz UNICEF ziņojumu Humanitarian Action for Children Appeal 2026 (https://www.unicef.org/media/177341/file/UNICEF-2026-HAC-Overview.pdf) un Norvēģijā veiktajiem pētījumiem, Vera Skalicka (Norvēģijas Zinātņu un tehnoloģijas universitāte) runāja par sociālās nevienlīdzības ietekmi uz bērnu garīgo veselību un akcentēja nepieciešamību pēc saskaņotiem dažādu valstu longitudināliem datiem, kas ļautu izsekot ģimeņu sociāli ekonomiskā stāvokļa un bērnu garīgās un fiziskās veselības savstarpējo sakarību trajektorijām. Dati palīdzēs noteikt, kādā vecumā rodas garīgās veselības problēmas un cik lielā mērā tās ir saistītas ar ģimenes ienākumiem. Tas, ka nabadzība ietekmē bērnu garīgo veselību pat Ziemeļvalstīs, kurās ir zemāka nevienlīdzība, liecina, cik aktuāls ir GUIDE pētījums. 

GUIDE konsorcija sanāksme sniedza iespēju apspriest pētījuma izstrādes procesu, tai skaitā tehniskos aspektus, iekļautību un datu harmonizāciju. Aptaujas, kas adresētas bērniem un vecākiem, tiks papildinātas ar digitālo prasmju snieguma jautājumiem, savukārt bērnu kognitīvās attīstības novērtējums tiks koncentrēts mazākā jautājumu skaitā. Pētnieki diskutēja par nepieciešamību iekļaut aptautā arī nacionālajās valstīs svarīgus bērnu un jauniešu labbūtības aspektus. 

GUIDE konsorcija sanāksmē pētnieki apsprieda jaunu datu pārvaldības plānu, diskutējot par nepieciešamību to pielāgot nacionālajām prasībām. GUIDE konsorcijs pievērš īpašu uzmanību metadatiem un datu struktūrai, lai varētu nodrošināt datu salīdzināšanu. Tika ierosināts veidot dažādus datu piekļuves līmeņus, tostarp centralizētiem metadatiem un decentralizētai datu piekļuvei.

Anita Stašulāne, Daugavpils Universitāte

Šī iniciatīva tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/3/24/I/003 “Atbalsts Daugavpils Universitātes dalībai programmā Apvārsnis Eiropa” ietvaros.