GUIDE: pārmaiņas bērnu labbūtības pētniecībā

Pēdējās desmitgadēs ir aktivizējusies bērnu un jauniešu labbūtības pētniecība. Pārmaiņas šajā jomā iezīmē jauns longitudināls pētījums, ko uzsāk konsorcijs GUIDE .

Iepriekš bērnu un jauniešu labbūtības pētniecībā dominēja sociālo indikatoru pieeja, kas bija balstīta tā dēvētajos “izdzīvošanas indikatoru” mērījumos: mirstība, slimības un sociālās problēmas, kas ietekmē bērnus. Balstoties uz šādiem mērījumiem ir izveidots Bērnu un jauniešu labbūtības indekss (the Child and Youth Well-being Index) ASV, Nacionālais bērnu labbūtības rādītāju kopums (the National Set of Child Well-being Indicators) Īrijā, kā ir veikti OECD un UNICEF pētījumi. Šie uz indikatoriem balstītie mērījumi noder, lai izprastu bērnu un jauniešu labbūtību makro līmenī. Šie makro indeksi tiek izmantoti galvenokārt bērnu un jauniešu labbūtības aprakstīšanai, nevis kontekstu analīzei, kas sekmē vai grauj viņu labbūtību. Balstoties uz ASV Nacionālā bērnu veselības apsekojuma) (National Survey of Children’s Health) datiem, ir izstrādāti bērnu labklājības mikro līmeņa rādītāji, kas izgaismo trīs jomas: ģimeni, apkārtni un sociāli demogrāfiskos faktorus. Šie rādītāji skaidri atklāj, kādā veidā neatkarīgie mainīgie (bērnu vide vai konteksts) spēlē izšķirošu lomu bērnu un jauniešu attīstības un labklājības noteikšanā. Lai gan šādi rādītāji ir svarīgi, lai sāktu risināt nevienlīdzības un sociālās atstumtības problēmas, kas negatīvi ietekmē bērnu veselību un labklājību, tomēr tie ignorē bērnu potenciālu un individuālās īpatnības. Tāpēc pētniecībā iezīmējas jauna pieeja, kas centrēta bērnu un jauniešu labbūtības mērīšanā, izmantojot pašnovērtējuma aptaujas.

Pielietojot šādu pieeju, jaunā paaudze vairs netiek traktēta kā pasīvs pētījuma objekts, bet gan kā pētījuma līdzdalībnieks. Jau ir izstrādāti vairāki instrumenti, lai izmērītu jauniešu dzīves pašvērtējumu, piemēram, daudzdimensionālā studentu dzīves apmierinātības skala (Multi-Dimensional Student Life Satisfaction Scale), kas palīdz noteikt labbūtību piecās jomās: ģimenē, draugu vidū, skolā, dzīves telpā un sevī. Šīs pieejas galvenā priekšrocība ‑ tā koncentrējas uz bērnu un jauniešu pašnovērtējumu par labbūtību. Balstoties uz šīs pieejas pielietošanas pieredzi, šobrīd tiek izstrādāta jauna pieeja, kas pētījumos ietver bērnu un jauniešu perspektīvas. Tā ir tā dēvētā bērnos un jauniešos centrētā pētniecība. Šādas pieejas mērķis ir apkopot pamatotus un reprezentatīvus datus par bērnu un jauniešu dzīvi un ikdienas aktivitātēm, viņu laika pavadīšanu un jo īpaši par viņu pašu uztveri un labbūtības novērtējumu. Sekojot paradigmas maiņai bērnu labbūtības pētniecībā, GUIDE konsorcijs apzinās, ka bērnība dinamiska, un ir nepieciešams ņemt vērā izmaiņas dažādos bērnu un jauniešu attīstības posmos.

Lai labāk izprastu, kā šīs pārmaiņas un citi ar šīm izmaiņām saistītie sociālekonomiskie faktori ietekmē bērnu un jauniešu labbūtību, ir nepieciešams veikt garengriezuma pētījumu, izmantojot uz bērniem un jauniešiem orientētu pieeju. Tieši šāda pieeja tiks izmantota pirmajā salīdzinošajā Eiropas kohortas pētījumā par bērnu un jauniešu labbūtību no dzimšanas līdz 24 gadiem, ko īstenos GUIDE konsorcijs.

Šī iniciatīva tiek īstenota ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/3/24/I/003 “Atbalsts Daugavpils Universitātes dalībai programmā Apvārsnis Eiropa” ietvaros.