GUIDE risina aptaujas izstrādes problēmas

Apzinoties, ka atbildēšana uz aptaujas jautājumiem ir sarežģīts process, kas prasa, lai respondenti spētu un būtu gatavi veikt vairākus kognitīvus uzdevumus, GUIDE (Growing Up In Digital Europe: EuroCohort / Pieaugot digitālajā Eiropā: Eiropas kohorta) rūpīgi strādā pie jautājumu izveidošanas Eiropā pirmajam salīdzinošajam kohortas pētījumam par bērnu un jauniešu labbūtību no dzimšanas līdz 24 gadiem.

Lai atbildētu uz aptaujas jautājumiem, respondentiem ir jāspēj saprast jautājumu, precīzi atcerēties informāciju un sniegt atbildi, veidojot spriedumu atbilstoši atbilžu variantiem. Tā kā visi aptaujas izstrādes elementi, piemēram, jautājumu formulējums, sintakse, vizuālais noformējums un atbilžu varianti, var ietekmēt respondentu izpratni, viens no aptaujas jautājumu izstrādes mērķiem ir padarīt katru atbilžu sniegšanas procesu soli pēc iespējas vienkāršāku, lai respondenti varētu sniegt precīzas atbildes ar minimālu piepūli.

Longitudinālā pētījuma gaitā tiks aptaujāti dažāda vecuma bērni un jaunieši, tāpēc GUIDE sastopas ar problēmu, kā izstrādāt vecumam atbilstošus atbilžu variantus. Pētniecībā tiek pielietotas dažādas skalas un atbilžu variantu veidi. Bērnu aptaujās un anketās visbiežāk tiek izmantotas biežuma skalas, Likerta tipa skalas un emocijzīmju skalas. Bērnu subjektīvās labklājības mērīšanā nereti izmanto biežuma vai intensitātes skalas ar četrām atbilžu iespējām: “Nekad”, “Dažreiz”, “Bieži”, “Gandrīz vienmēr”. Attiecībā uz optimālo atbilžu kategoriju skaitu pētnieku vidū nav vienprātības. Daži izmanto septiņu punktu skalas, bet citi pat vienpadsmit punktu skalas. GUIDE konsorcijs uzskata, ka vairāk nekā piecu atbilžu kategoriju izmantošana nebūtu pielietojama pat vecākiem bērniem, un atbilžu iespējām jānosedz jautājuma būtība.

Pētnieku vidū nav vienprātības arī par bērnu spēju izprast, atcerēties un spriest noteiktos laika periodos un kontekstā. Daži pētnieki iesaka aptaujas jautājumos izvairīties no laika atsaucēm vai vismaz tās lietot piesardzīgi. GUIDE konsorcijā iesaistītie pētnieki jau ir veikuši kognitīvās intervijas, kuru mērķis bija noskaidrot, kā bērni no dažādām valstīm saprot, interpretē un apstrādā jautājumus, lai piedāvātu labbūtības jautājumu kopumu, kas ir atbilstošs vecumam un tiek apstrādāts līdzīgi visās testētajās valstīs. Testēšanas uzmanības centrā bija jautājumu izpratne, atbilstība un precīza formulēšana, atcerēšanās un sprieduma spēja dotajos laika posmos, kā arī atcerēšanās un sprieduma spēja, izmantojot dotos atbilžu formātus bērniem vecumā no septiņiem līdz astoņiem gadiem. Kognitīvo interviju pētījums tika veikts trīs kārtās sešās valstīs: Horvātijā, Vācijā, Ungārijā, Latvijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē, un kopējā izlasē (N = 195) bija bērni vecumā no septiņiem līdz astoņiem gadiem (48% meitenes). Sākotnējā (angļu valodā) pirmās kārtas anketa un visas izmaiņas pēc katras kārtas tika tulkotas piecās valodās (katalāņu, horvātu, vācu, ungāru un latviešu), izmantojot tulkošanas, pārskatīšanas, vērtēšanas, iepriekšējas testēšanas un dokumentēšanas metodi.

Pagaidām zināšanas par bērnu spēju atbildēt uz aptaujas jautājumiem, par to, kā viņi uztver konkrēta veida aptaujas jautājumus, kuras dizaina iezīmes palīdz viņiem atbildēt precīzi un kuras rada problēmas, joprojām ir ļoti ierobežotas un fragmentāras, kā arī balstītas uz datiem tikai no dažām valstīm. Tomēr dati, kas iegūti, balstoties uz kognitīvajām intervijām ar bērniem vecumā no septiņiem līdz astoņiem gadiem, ļauj GUIDE konsorcijam pārbaudīt izvēlēto labbūtības rādītāju, dažādu laika posmu un dažādu atbilžu skalu piemērojamību aptaujas jautājumiem ar bērniem.

Risinot aptaujas izstrādes problēmas un vēlāk īstenojot Eiropā pirmo salīdzinošo kohortas pētījumu par bērnu un jauniešu labbūtību, GUIDE dos nozīmīgu ieguldījumu pētniecības metodoloģijas pilnveidošanā. Iesaistoties GUIDE konsorcijā, Latvijas pētnieki gūs iespēju apgūt jaunāko metodoloģiju un paaugstināt savu zinātnisko kapacitāti.