40% – tieši tik liela daļa Eiropas enerģijas patēriņa un CO2 emisiju rodas būvniecībā. Kā mazināt šo ietekmi uz klimatu? Viens no risinājumiem ir videi draudzīgāki būvmateriāli, īpaši ēku fasāžu apdarē.
Kreisajā pusē redzamā konceptuālā ilustrācija attēlo biomasas pārtapšanu, izceļot tvaika sprādziena apstrādes simbolisku attēlojumu un galvenās izejvielas – kviešu salmus, koka šķiedras. Labajā pusē varat aplūkot sešas reālas apdares plātnes, kas izstrādātas Dr. sc. ing. Ramūnas Tupčiauskas vadībā, demonstrējot šī inovatīvā pētījuma taustāmus rezultātus. Šie paneļi ir izstrādāti kā alternatīva tradicionālajiem cementa materiāliem, piedāvājot ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku risinājumu mūsdienu būvniecībai.
Meklējot ilgtspējīgus risinājumus šajā virzienā, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts (LV KĶI) pašlaik izstrādā jaunus fasāžu apšuvuma paneļus no atjaunojamas biomasas. Institūtā īstenotā projekta Inovatīvo biomasas paneļu izpēte pielietošanai ārējās ēku fasādēs mērķis ir radīt ventilējamo fasāžu apdares plātnes no vietējiem biomasas resursiem, piemēram, kviešu salmiem un papīrmalkas. Lai iegūtu mitrumizturīgus apdares paneļus bez sintētiskiem sveķiem, pētnieki, izmanto tvaika sprādziena apstrādi – procesu, kur biomasa tiek pārvērsta šķiedru masā ar pašsaistošām īpašībām. Otrajā gadījumā biomasai tiek pievienotas mitrumizturīgas suberīnskābes – no bērza tāss iegūtā saistviela, kuras tehnoloģija pieder institūtam.
Rezultāts ir augsta blīvuma paneļi ar mērķi aizstāt plaši izmantotās cementa šķiedru plātnes ēku fasādes apdarei. Atšķirība – biomasas paneļu ražošanā netiek izmantots energoietilpīgs cements, tāpēc to oglekļa pēda ir krietni mazāka.
Piemēram, kviešu salmi, kas līdz šim lielākoties bija lauksaimniecības atlieka, šajā inovācijā kļūst par vērtīgu izejvielu ilgtspējīgam būvmateriālam. Izstrādes gaitā jaunie paneļi tiks vispusīgi testēti un novērtēti atbilstoši ES standartiem (tostarp veikta pilna dzīves cikla analīze), lai nodrošinātu to ilgmūžību un drošu utilizāciju.
Nākotnē biroju ēkas, skolas vai dzīvojamie nami varētu būt apšūti ar paneļiem, kuru izcelsme ir Latvijas lauki un meži – tas ir solis pretī aprites ekonomikai un ilgtspējīgai arhitektūrai. Mazāks piesārņojums, mazāk atkritumu – tas saskan ar Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķiem.
Pētījums notiek KĶI zinātnieka, Dr. sc. ing. Ramūnas Tupčiauskas vadībā. Ramūnas ir 2024. gada balvas “Zelta čiekurs” nominācijas “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” laureāts. Viņa pašaizliedzīgais darbs un profesionalitāte virza pētījumus pretī tādu inovatīvu, ilgtspējīgu materiālu izstrādei, kuriem ir potenciāls pārveidot būvniecības nākotni.
