Četri LU zinātnieki pētīja vairāk nekā kilometru platu ledāju Kānākas apkaimē. Tā ir vistālākā pilsēta Grenlandes ziemeļos. Ģeologi ievāca datus par ledāja struktūru un biezumu.
"Viens no diviem lielākajiem izvadledājiem, kas izplūst no ledus kupola, attiecīgi ar lielāko biezumu, lielāko dinamiku. Ja nu izrādās, ka šis ledājs ir auksts, kāda bija mūsu hipotēze, tad, visticamāk, tādi ir arī visi pārējie. Tad mēs varam jau daudz precīzāk teikt, prognozēt, kas ar šiem ledājiem notiks nākotnē un vai, teiksim, šādos ledājos uzkrāsies vairāk ūdens vai mainīsies to temperatūra, vai tie var pēkšņi sabrukt, kā ir noticis Nepālā," pauda LU vadošais pētnieks Kristaps Lamsters.
No ledāja uzvedības ir atkarīga iedzīvotāju ikdiena. Kānākā dzīvo 600 iedzīvotāju. Inuīti ir mednieki un zvejnieki, pārtiek no roņu un vaļu medībām. Viņi jau saskaras ar nedienām, ko raisa pārmaiņas dabā.
"Jūra vairs neaizsalst tik ātri, līdz ar to ir sarežģīti pārvietoties ar suņu pajūgiem, medīt. Vai otrādi, pēkšņi līst lietus nedēļu, un tik liels ūdens daudzums plūst pa nogāzi, ka vairākās vietās pārrauj ceļu, kas ved no lidostas uz pilsētiņu," skaidroja Lamsters.
"Izrādījās, ka aptuveni 2–3 metru augstumā ir strūklaka. Tas bija kas tāds, ko bieži negadās redzēt, esot uz ledāja. Pirmkārt, liecina par to, ka ir daudz ūdens. Un to, ka šis ledājs ir auksts, ka šie ūdeņi nevar plūst pa ledāja gultni vai arī neplūst cauri ledājam, bet spiediena ietekmē kaut kur izlaužas ārā pa kādu plaisu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nozīmē, ka ledājs, visticamāk, it īpaši tajā vietā, noteikti nav silts. Ūdens nevar izgrauzties viņam cauri," vērtēja LU pētniece Lelde Švinka.
Latvijas ģeologi pirmo reizi veica arī seismiskos mērījumus, iegūstot papildu informāciju tai, ko fiksēja, izstaigājot ledāju ar ģeoradaru.
"Tas mums palīdz uzzīmēt lielāku bildi par šo ledāju, nevis tikai, ka tas ir tik biezs un varbūt tur ir kaut kur ūdens. Bet ar seismiku mēs mēģināsim pateikt, ka pie gultnes ir varbūt .. šis ledājs ir pielipis. Gultnē varbūt ir mīkstāki nogulumi, bet tā vēl ir spekulācija. Mēs vēl neesam apstrādājuši datus, tāpēc īsti nezinām," teica Švinka.
Lai gan satelīti sniedz priekšstatu par ledus masīvu platību, to iekšiene slēpj daudz nezināmā.
"Nepieciešams ielūkoties dziļāk ledājā un zem tā, lai saprastu gan to, kāds ir ledāja stāvoklis, gan vispār kāds ir iežu nogāžu stāvoklis, kas notiek, vai palielinās nestabilitāte. It īpaši tagad ir ļoti svarīgi veikt reālus mērījumus uz vietas, lai pierādītu, ka tomēr ledāju uzvedība ir nedaudz citādāka, nekā mums varētu likties," atzīmēja LU vadošais pētnieks.
Ledāju izpēte palīdz precīzāk prognozēt arī līmeņa celšanos pasaules okeānā. Tāpēc glacioloģija kļūst aizvien nozīmīgāka.
"Pat ja mums nav ledāju Latvijā. Mēs jau arī visi priecājamies, ka kosmosā ir jauni pētījumi. Mums jau te arī uz vietas nav tās zvaigznes vai melnie caurumi, bet mēs vēlamies to izzināt. Tad jau var par daudz lietām prasīt, kāpēc? Kāpēc to vajag vai nevajag. Man liekas, ir jāpēta viss, ko vien mēs varam izpētīt," skaidroja pētniece.
Lai turpinātu izzināt Kānākas ledus kupolu, Latvijas ģeologi nākamgad plāno atgriezties Grenlandē.
