Jāprot nodot zināšanas
Sadarbojoties Latvijas augstskolām, jau trešo gadu valsts pētījumu programmā "Izglītība" zinātniskā grupa izstrādā akadēmiskā personāla kompetences modeli. To plānots pabeigt līdz gada beigām, norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone.
Citiem vārdiem sakot, tiek pētīts, kas būtu jāprot akadēmiskajam personālam – zinātniekam, docētājam, profesoram. Kādām kompetencēm cilvēkiem šajos amatos jāpiemīt. "Kā arī – kādas jomas ir jāmācās. Tas ir pats lielākais izaicinājums. Mēs vēlamies pateikt, ka, tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī profesoram nemitīgi jānodarbojas ar profesionālo pilnveidi dažādās jomās gan savā nozarē, gan organizatoriskajā, administratīvajā un pedagoģiskajā jomā," uzsvēra Rubene.
Neviens akadēmiskā personāla pārstāvis – pat tad, ja runa ir par zinātnieku, kurš strādā laboratorijā, nekad nestrādā pilnīgi viens. Akadēmiskajā vidē vienmēr blakus ir kāds, kuram ir vēlme no šī cilvēka mācīties. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi prast nodot savas zināšanas. Vienalga, vai tas būtu kāds kolēģis vai students, vai varbūt sabiedrība kopumā.
"Šobrīd jaunākā un aktuālākā ir zināšanu pārneses kompetence, īpaši Latvijā pēdējos gados.Tā ir kompetence, kas mums palīdz popularizēt to, ko mēs darām, un izskaidrot sabiedrībai, kā lietas notiek," norādīja Rubene.
Kas veido gudrību
Biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave uzsvēra, ka ļoti būtisks šī pētījuma pienesums ir izpratne par to, ko nozīmē "būt tam gudrajam cilvēkam", jeb kas ir tas, kas veido šo gudrību. Svarīgi ir ne tikai prast nosaukt vajadzīgās kompetences, bet arī prast izvērtēt, kura no tām man piemīt un kā to attīstīt.
"Iespējams, ka būs kāda joma, kurā esmu ticis tālāk, bet kāda, kurā es mazliet iepalieku. Tad ir svarīgi spēt pašam pašrefleksīvi caur pašvērtējumu paraudzīties uz sevi – kas man būtu jādara, lai es varētu vēl lielākā mērā paplašināties," pauda Kļave.
Tādēļ plānots izveidot instrumentu, kas palīdzētu akadēmiskajam personālam izvērtēt sevi – atbildot uz dažādiem jautājumiem, novērtēt savas spējas, prasmes un kompetences un izdarīt secinājumus par to, kas vēl jāmācās, lai spētu pilnveidot savu darbību akadēmiskajā vidē un nodot savas zināšanas tālāk. Tas ir svarīgi, jo mūsdienu zinātnes pasaulē, lai spētu turpināt savu darbu, arvien būtiskāka kļūst tieši pedagoģiskā un zināšanu pārneses kompetence, uzsvēra Rubene.
"Visiem jābūt savas jomas speciālistiem. Tas nav nekas jauns. Zināmā mērā nav nekas jauns arī tas, ka visiem jābūt savā ziņā arī skolotājiem. Ar lielo "s". Bet tā joprojām ir diskusija, un ļoti bieži arī paši akadēmiķi mēģina norobežoties no šī aspekta un teikt, ka tas nav svarīgākais, ka svarīgākais ir nozares kompetence," viņa skaidroja.
Zinātniekiem jāuzrunā sabiedrība
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, mūsdienu sabiedrība ir pieradusi piekļūt informācijai. Pilnīga informācijas piekļuve ir norma. Tādēļ tikai normāli, ka sabiedrība vēlas piekļūt arī tai informācijai, ko tradicionāli pārvalda zinātnieki un pētnieki.
"Iespējams, esam gadsimtu laikā pieraduši pie domas, ka sabiedrība ne vienmēr visu saprot, tāpēc cilvēkam, kurš vada automašīnu, nav obligāti jāzina, no kā tas automašīnas motors ir uzbūvēts. Bet šis ir tas aktuālais un jaunais, kas mainās, un zinātniekiem ir jāuzrunā sabiedrība," uzsvēra Rubene.
Lai arī tas nebūt nav viegli un reizēm tas prasa ārkārtīgi daudz laika un resursu, mūsdienās sagaida, ka profesori, zinātnieki un pētnieki ne tikai pārzinās savu jomu, bet arī būs aktīvi sabiedrības locekļi un iesaistīsies zinātniskās domas aizstāvībā.
"Mūsdienu zinātnieks ir cilvēks–orķestris savā ziņā, bet es domāju, ka ikviena profesija tāda ir. Protams, katrai akadēmiskajai institūcijai ir komunikācijas departaments, kas palīdz un atbalsta, un tomēr zinātniekam ir jāspēj gan zinātniski pētīt, gan populārzinātniski runāt," viņa secināja.
Vienlaikus Jansone atgādināja, ka mācīšanās jeb informācijas apmaiņa ir divvirzienu process, tāpēc tikpat liela atbildība, cik liela tā ir zinātnieku un akadēmiskā personāla pusē, par to būtu jāuzņemas ar sabiedrībai un politiķiem.
"Tā ir absolūta mijiedarbība un interakcija. Tāpēc novēlu visiem arvien lielāku prāta un sirds atvērtību," viņa secināja.
Noklausies visu raidījumu šeit
