Ķīmiskās vielas mūsdienās ir klātesošas visur – ne tikai ražošanas uzņēmumos, bet arī mūsu mājās, pārtikā, gaisā, apģērbā un kosmētikā. Tās bieži vien nodrošina ērtības, piemēram, pagarina produktu derīguma termiņu, piešķir patīkamu smaržu vai uzlabo materiālu izturību. Tomēr aiz priekšrocībām var slēpties arī ilgtermiņa riski veselībai – daļa no vielām uzkrājas organismā vai ietekmē tā sistēmas, vēl pirms apzināmies to klātbūtni. Daļa no šīm vielām tiek izvadītas, bet var radīt īslaicīgu ietekmi uz dažādām orgānu sistēmām: hormonālo sistēmu, auglību, nervu sistēmu vai imunitāti. Liela daļa šo vielu vēl tikai tiek pētīta – arī Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) biomonitoringa pētījuma pētnieki skaidro, kur šīs vielas sastopamas ikdienā, kā tās var ietekmēt veselību, kā arī – ko varam darīt, lai samazinātu nevēlamo ietekmi.
Ķīmiskās vielas ikdienā – kur tās slēpjas?
Viens no galvenajām ķīmisko vielu iekļūšanas veidiem cilvēka organismā ir pārtika. Mūsu šķīvī ikdienā var nonākt daudz vairāk nekā tikai uzturvielas.
Piemēram, akrilamīds – viela, kas veidojas, augstā temperatūrā cepot kartupeļus, graudu produktus vai grauzdējot kafiju, – ir potenciāli kancerogēna.
To nevar ne sajust, ne redzēt, bet tā klātbūtne pārtikā ir jau pierādīta.
Tāpat rūpnieciski ražotā pārtikā var atrast ftalātus un bisfenolu A (BPA) – plastmasas sastāvdaļas, kas var migrēt no iepakojumiem vai konservu kārbu pārklājumiem pārtikā un ietekmēt hormonālo sistēmu, īpaši traucējot estrogēnu un androgēnu jeb dzimumhormonu darbību, kā arī vairogdziedzera hormonu līdzsvaru.
Ne mazāk būtiskas ir pesticīdu atliekvielas, kas paliek augļos, dārzeņos vai graudaugos pēc to apstrādes lauksaimniecībā. Latvijā veiktās pārtikas paraugu analīzes liecina, ka lielākā daļa pārtikas satur pesticīdu atliekvielas zem noteiktajām normām, taču jāņem vērā, ka šīs vielas bieži tiek uzņemtas katru dienu un dažādās kombinācijās. Robežvērtības parasti tiek noteiktas, izvērtējot atsevišķas vielas iedarbību, taču reālajā dzīvē cilvēki ir pakļauti vairāku vielu vienlaicīgai iedarbībai ilgstošā laika periodā. Šāda kombinētā un hroniskā ietekme var radīt papildu riskus, kurus grūti novērtēt, balstoties tikai uz atsevišķu vielu koncentrāciju.
Turklāt pesticīdi bieži darbojas kā endokrīnās sistēmas jaucējvielas – ietekmējot hormonālo sistēmu, tās attīstību, kā arī auglību.
Daļa vielu pārtikā nokļūst nevis audzēšanas vai ražošanas rezultātā, bet gan caur vidi – piemēram, tādi smagie metāli kā arsēns, dzīvsudrabs vai svins var uzkrāties zivīs, graudaugos vai piena produktos. Pārtikas un veterinārais dienests jau iepriekš ir norādījis, ka vecāku medījamo dzīvnieku gaļa, īpaši medījumu subprodukti, var saturēt paaugstinātu svina un kadmija līmeni, jo šie smagie metāli organismā uzkrājas ilgstoši un pēc tam var nonākt arī cilvēku organismā. Šis piemērs skaidri parāda, ka smagie metāli – svins un kadmijs – neietilpst tikai pārtikas ražošanas ķēdē, bet var uzkrāties arī apkārtējā vidē un nonākt cilvēkos, piemēram, gadījumos, ja gaļa netiek rūpīgi pārbaudīta. Līdzīgi arī polihlorētie bifenili (PCB) un polibromētie difenilēteri (PBDEs) var nonākt mūsu uzturā no piesārņotas augsnes vai ūdens. Šīs vielas ir noturīgi organiskie piesārņotāji, kas agrāk plaši izmantoti kā liesmu slāpētāji un elektroprecēs. Lai gan to lietošana Eiropas Savienībā ir ierobežota vai aizliegta, šīs vielas joprojām sastopamas vidē – tās saglabājas augsnē, ūdenstilpēs un nogulumos, no kurienes var uzkrāties zivīs, piena produktos vai citos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos –, un caur uzturu nonākt cilvēka organismā.
Taču ķīmiskās vielas atrodas ne tikai pārtikā. Tās ir arī mūsu sadzīvē – tīrīšanas līdzekļos, kosmētikā, apģērbā, uz dažādām virsmām un iepakojumos. Piemēram, PFAS (per- un polifluorētās vielas), kas piešķir audumiem un iepakojumiem ūdens un tauku atgrūdošas īpašības, ir tik noturīgas, ka tās dēvē par "mūžīgajām ķīmiskajām vielām". Tās uzkrājas gan vidē, gan cilvēka organismā un var ietekmēt imunitāti, aknu darbību un holesterīna līmeni. PFAS bieži sastopamas nepiedegošās pannās, ūdensnecaurlaidīgos apģērbos, ātrās ēdināšanas iepakojumā un pat zobu diegos.
Vēl viens nemanāms piesārņojuma avots ir smaržvielas, ko satur kosmētika, veļas mazgāšanas līdzekļi un gaisa atsvaidzinātāji. Daļa no šīm vielām var reaģēt ar gaisu un veidot kairinošus vai toksiskus savienojumus. Tāpat arī policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs), kas rodas, sadedzinot organiskas vielas (piemēram, kurinot malku vai cepot ēdienu uz grila), var tikt ieelpoti vai nonākt uz ādas.
Daudzi cilvēki uzskata, ka mājas vide ir droša, tomēr putekļi mājās var saturēt ķīmisko vielu kokteili – no ftalātiem, kas izdalās no plastmasas, līdz PBDEs (polibromētie difenilēteri), ko izmanto ugunsdrošībai mēbelēs vai elektroniskajās ierīcēs.
Mazi bērni, kas biežāk atrodas uz grīdas, šīm vielām ir īpaši pakļauti.
Kopumā var teikt, ka ķīmiskās vielas mūsu ikdienā ir visapkārt. Un, pat ja to koncentrācija katrā konkrētajā produktā ir neliela, ilgtermiņā šīs iedarbības var summēties. Tieši tāpēc ir tik svarīgi saprast – kur tās sastopamas, kā tās iedarbojas un kā mēs paši ar savām izvēlēm varam mazināt to ietekmi.
Kas notiek cilvēka organismā: ko parāda biomonitorings?
Lai arī mēs ikdienā redzam tikai produktu etiķetes un lietošanas instrukcijas, daudz būtiskāks jautājums ir – kas no tā visa nonāk mūsu ķermenī? Atbildi sniedz cilvēku biomonitorings – metode, ar kuru iespējams noteikt dažādu ķīmisko vielu klātbūtni cilvēka asinīs, urīnā vai citos bioloģiskajos paraugos. Šī pieeja ļauj iegūt reālu, nevis teorētisku priekšstatu par to, kādas vielas un kādā koncentrācijā patiesībā atrodas organismā.
Latvijā biomonitoringa dati līdz šim bijuši ierobežoti, taču pēdējos gados situācija mainās. Rīgas Stradiņa universitātes īstenotais pētījums HBM4LV, kura ietvaros Latvijā tiks izveidota cilvēku biomonitoringa programma, ir nozīmīgs solis pretī tam, lai noskaidrotu – cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti dažādu ķīmisko vielu iedarbībai. Šī pētījuma ietvaros pieaugušajiem tiek analizēti asins un urīna paraugi, kā arī apkopoti dati par viņu dzīvesveidu, uztura un mājsaimniecības paradumiem, kā arī kontaktu ar ķīmiskām vielām, lai mēģinātu izskaidrot konkrēto vielu avotus.
Šie dati palīdz pētniekiem saprast iespējamos vielu uzņemšanas avotus – piemēram, PFAS klātbūtni asinīs var saistīt ar ūdensnecaurlaidīgiem apģērbiem, cepampannām vai iepakojumu, ko izmanto ātrās ēdināšanas restorānos. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka ftalāti un bisfenols A (BPA) bieži tiek konstatēti cilvēku urīna paraugos, un to koncentrācijas ir augstākas cilvēkiem, kuri regulāri patērē iepakotus, rūpnieciski apstrādātus produktus, lieto pārtiku no konservu kārbām vai plastmasas iepakojumiem, kā arī bieži silda ēdienu plastmasas traukos mikroviļņu krāsnī. Šīs vielas var migrēt no iepakojuma materiāliem pārtikā, īpaši, ja trauki tiek saskrāpēti vai pakļauti karstumam. Savukārt pesticīdu atliekvielas organismā atklāj informāciju par to, cik bieži cilvēks lieto dārzeņus vai augļus, vai tie ir mazgāti, vai nāk no bioloģiskās saimniecības.
Pētījumos, kas veikti Latvijā iepriekšējos gados, jau ir konstatēts, ka daļai cilvēku organismā ir atrodami pesticīdu sadalīšanās produkti, smagie metāli un plastmasu sastāvdaļas, pat ja viņi paši nav bijuši apzināti šīm vielām pakļauti.
Tas nozīmē, ka ķīmisko vielu klātbūtne mūsos ir saistīta ne tikai ar individuāliem ieradumiem, bet arī ar vides piesārņojumu un sistēmiskiem faktoriem.
Biomonitorings ļauj uzdot svarīgus jautājumus: vai pašreizējās normatīvās robežvērtības tiešām pasargā mūsu veselību? Kādas vielas būtu jāpievieno uzraudzības (monitorēšanas) sarakstiem? Kā mēs katrs savā dzīvē varam mazināt nevēlamo ietekmi? Šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki, jo aizvien vairāk vielu nonāk tirgū, bet to ilgtermiņa ietekme uz cilvēka veselību vēl tikai tiek pētīta.
Ko mēs varam darīt: praktiski soļi ikdienā
Lai gan daļa ķīmisko vielu mūsu vidē ir gandrīz neizbēgamas, tas nenozīmē, ka esam bezspēcīgi. Mūsu ikdienas izvēlēm ir liela nozīme – tās var palīdzēt samazināt nevēlamo vielu daudzumu, ko uzņemam ar pārtiku, gaisu, kosmētiku vai citiem sadzīves produktiem. Svarīgākais ir informētība un apzināšanās – ja zinām, kur meklēt potenciālos riskus, varam veikt gudrākas izvēles.
Pārtika: vienkāršāk un dabiskāk = labāk
- Izvēlies mazāk apstrādātus produktus – jo mazāk sastāvdaļu un rūpniecisku ražotu produktu, jo mazāk iespēju ķīmiskām piedevām.
- Iespēju robežās izvēlies bioloģiski audzētus augļus, dārzeņus un graudaugus. Tie parasti satur mazāk pesticīdu atliekvielu.
- Mazgā augļus un dārzeņus rūpīgi, lai samazinātu pesticīdu daudzumu, un, ja iespējams, nomizo.
- Samazini konservēto un iepakoto produktu lietošanu, īpaši tos, kas ir plastmasas vai metāla kārbās ar iekšējo pārklājumu – tie var saturēt BPA vai ftalātus.
Mājsaimniecība: mazāk smaržas, vairāk caurspīdīguma
- Izvēlies vienkāršus tīrīšanas līdzekļus bez smaržvielām un krāsvielām. Nereti mazāk "aromātiskie" līdzekļi ir arī drošāki.
- Samazini gaisa atsvaidzinātāju, aromātisko sveču un izsmidzināmo aerosolu lietošanu. Tie bieži satur viegli gaistošos savienojumus, kas var kairināt elpceļus vai ietekmēt endokrīno sistēmu.
- Uzmanies ar virtuves piederumiem ar pārklājumu, kas novērš ēdiena pielipšanu pie virsmas gatavošanas laikā –visbiežāk tās ir pannas, katli vai cepamtrauki ar teflona vai citu PFAS pārklājumu– saskrāpēti pārklājumi var nonākt ēdienā. Ja iespējams, izvēlies nerūsējošo tēraudu vai stiklu.
Kosmētika: mazāk ir vairāk
Izlasi sastāvu uz etiķetes – izvairies no produktiem, kuros norādīti sarežģīti, neskaidri vai gluži pretēji – ļoti vienkāršoti ķīmisko vielu nosaukumi, kas var apgrūtināt vielas identifikāciju un neļauj pilnvērtīgi izvērtēt tās iespējamo ietekmi uz veselību.
- Piemēram, ftalāti dažkārt slēpjas aiz vārda "parfum", bet triklozāns aiz vārda "konservanti".
- Izvēlies produktus ar pēc iespējas īsāku sastāvdaļu sarakstu, un atceries – dabisks ne vienmēr nozīmē drošs, bet vienkāršība bieži ir vērtība.
Vide un ieradumi
- Regulāri tīri putekļus mājās – it īpaši vietās, kur uzturas bērni. Putekļi var saturēt PBDEs, mikroplastmasu un citas vielas.
- Veic regulāru telpu vēdināšanu, lai samazinātu iekštelpu piesārņojumu.
- Samazini plastmasas iepakojumu izmantošanu, jo daļa ķīmisko vielu migrē pārtikā, īpaši to sildot.
Regulāra roku mazgāšana – vienkāršs, bet būtisks ieradums
- Roku mazgāšana nav tikai higiēnas jautājums, tā ir arī viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt saskari ar ķīmiskām vielām, kas nonāk uz ādas no apkārtējās vides. Putekļi, kas uzkrājas mājās, darbā vai sabiedriskās telpās, var saturēt plastmasu mīkstinātājus (ftalātus), liesmu slāpētājus (PBDEs), pesticīdu atliekas vai smagos metālus. Šīs vielas, nonākot uz rokām, var netīši tikt pārnestas uz pārtiku vai gļotādām – piemēram, pieskaroties sejai vai ēdot.
Rokas vēlams mazgāt:
- Pēc mājas uzkopšanas vai putekļu slaucīšanas.
- Pirms ēšanas vai ēdiena gatavošanas.
- Pēc saskares ar plastmasas iepakojumiem, tīrīšanas līdzekļiem, kosmētiku.
- Pēc sportošanas sporta zālē, kur bieži tiek lietoti vinila vai gumijas pārklājumi, kas var saturēt ftalātus un citas ķīmiskas vielas.
- Pēc rotaļām ar bērniem vai mājdzīvniekiem uz grīdas vai paklāja.
- Izvēlies maigus roku mazgāšanas līdzekļus bez pievienotām smaržvielām un antibakteriāliem komponentiem, piemēram, triklozāna, kas var ietekmēt hormonālo līdzsvaru. Regulāra, bet saudzīga roku mazgāšana palīdz būtiski mazināt ikdienas piesārņojuma iedarbību – īpaši bērniem.
- Lai arī ne visu var kontrolēt, mūsu ieradumi nosaka lielu daļu no iedarbības ar ķīmiskajām vielām. Mazas izmaiņas var dot lielu efektu, īpaši ilgtermiņā – gan mūsu veselībai, gan videi.
Piedalies arī tu: kā iesaistīties pētījumā un palīdzēt zinātnei
Mēs bieži dzirdam, ka "vajadzētu vairāk pētīt", bet reti mums tiek dota iespēja pašiem piedalīties šādos pētījumos. Latvijā šobrīd norit pētījums "Latvijas cilvēka biomonitoringa programmas izveide – HBM4LV", kas dod katram iedzīvotājam iespēju kļūt par daļu no svarīgas zinātniskas iniciatīvas. Šī programma ir vērsta uz ķīmisko vielu klātbūtnes novērtēšanu Latvijas iedzīvotāju organismos un sniedz pamatu labākai vides un veselības politikai nākotnē.
Piedalīties ir vienkārši – atliek tikai pieteikties vietnē www.biomonitorings.lv. Pēc pieteikšanās dalībniekiem tiek lūgts aizpildīt dalībnieku informētās piekrišanas veidlapu, anketu par viņu uztura paradumiem, sadzīves ieradumiem un dažādu produktu lietošanu. Pēc tam nepieciešams nodot asins un urīna paraugus, kas tiks analizēti sertificētās laboratorijās, lai noteiktu dažādu vielu klātbūtni.
Dalība pētījumā ir anonīma un droša. Katrs dalībnieks iegūst iespēju uzzināt par savu ķīmisko vielu ekspozīciju – piemēram, vai organismā ir konstatētas pesticīdu atliekas, PFAS, smagie metāli, ftalāti vai citas vielas. Turklāt šie dati palīdz pētniekiem izprast plašāku ainu – kā vielu klātbūtne saistīta ar uztura ieradumiem, dzīvesvietu, vecumu vai dzimumu.
Svarīgākais – šī informācija kalpo ne tikai paša veselībai, bet arī sabiedrības veselības uzlabošanai. Tikai zinot, kur un kādas vielas mūs ietekmē, iespējams izstrādāt efektīvus likumus, ierobežojumus un ieteikumus. Jo vairāk cilvēku piedalās, jo precīzāks un noderīgāks ir rezultāts.
RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktajam pētījumam cilvēka biomonitoringa jomā gada nogalē mums kļūs pieejami pirmie dati par to, kādas ķīmiskās vielas atrodamas organismā Latvijas iedzīvotājiem.
