Kosmoss un kvanti – Latvijas pienesums Eiropas nākotnes tehnoloģijām

Author
Izglītības un zinātnes ministrija | researchLatvia

29. oktobris, 2025. gads

pētījumi sadarbība kosmoss kvantu tehnoloģijas

Latvija nostiprina savu vietu Eiropas tehnoloģiju telpā, attīstot kvantu komunikācijas un kosmosa pētniecības virzienus sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. “Techritory 2025” ir Eiropas līmeņa forums par digitālās politikas un inovāciju nākotni, kas Rīgā notiek jau kopš 2018. gada. Šogad, 22. - 23. oktobrī, diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta kosmosa un kvantu tehnoloģiju attīstībai – jomām, kas veido pamatu nākotnes drošības, datu un komunikācijas risinājumiem. Abas šīs jomas Latvijā koordinē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nodrošinot saskaņotu pieeju pētniecībai, izglītībai un inovācijām. 

techritory.jpg
Foto: Gatis Orlickis

IZM pārstāvji piedalījās koprades pasākumā "Kosmosa nākotnes finansējums: programma "Apvārsnis Eiropa" un turpmākās iespējas" (Funding the Future of Space: Horizon Europe and Beyond Networking Event), kā arī kvantu tehnoloģiju attīstībai veltītos pasākumos, tostarp sesijā "Kvantu realitātes: tīklu veidošana, izaicinājumu pārvarēšana un sadarbības paplašināšana" (Quantum Realities: Building Networks, Overcoming Challenges, Expanding Cooperation) un paneļdiskusijā par Nacionāla līmeņa QCI sistēmu un tīklu izvietošanu projektā “Nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmu un tīklu izveide”

Lauma Sīka, IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta (AIZID) direktora vietniece pauž: "Kvantu un kosmosa tehnoloģijas mainīs drošības, datu un komunikācijas nākotni, vienlaikus sniedzot jaunas iespējas pētniecībai, inovācijām un ekonomikā. Latvijai ir stipra zinātniskā bāze un talanti ar starptautisku atpazīstamību abās šajās jomās – gan kvantu algoritmu un drošu sakaru tīklu jomā, gan satelītu tehnoloģijās un kosmosa datu izmantošanā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šīs zināšanas pārtaptu ilgtspējīgos risinājumos un inovācijās. Mēs veidojam pamatu, lai Latvija būtu daļa no Eiropas kvantu un kosmosa telpas – gan zinātnes, gan drošības, gan izglītības jomā."

Kosmosa ekosistēmas attīstība un Eiropas drošie satelītsakari 

Koprades pasākumā par Eiropas kosmosa politiku un industrijas attīstību piedalījās pārstāvji no Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA), IZM, Latvijas Zinātnes padomes (LZP), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un ESA BIC Latvia

EUSPA pārstāvis Huans Ramons Lopess Karavantes (Juan Ramón López Caravantes), Drošas komunikācijas programmas vadītājs, uzsvēra uzņēmēju nozīmi ES kosmosa politikas īstenošanā un iepazīstināja ar galvenajām programmām – Galileo, Copernicus, EGNOS un jauno IRIS² konstelāciju, kas izmantos kvantu kriptogrāfiju, lai nodrošinātu drošus sakarus visā Eiropā, arī vietās, kur interneta piekļuve šobrīd ir ierobežota. 

Savukārt Anna Leiškalne, IZM AIZID direktores vietniece zinātnes jomā, uzsvēra, ka ministrija kā atbildīgā iestāde par kosmosa politiku Latvijā atbalsta šādu starptautisku forumu norisi kā daļu no nacionālās kosmosa ekosistēmas stiprināšanas.

IZM pārstāve akcentēja programmas “Apvārsnis Eiropa” nozīmi un informēja, ka šobrīd tiek izstrādāta Latvijas pozīcija par topošo ES Kosmosa aktu. 

LZP pārstāve Ingrīda Lavrinoviča iepazīstināja ar “Apvārsnis Eiropa” 4. klastera kosmosa tematikas darba programmu 2026. gadam, aicinot pētniekus un uzņēmumus būt aktīviem projektu pieteikumu iesniedzējiem. RTU tenūrprofesors Andris Slavinskis dalījās pieredzē par satelītu izstrādes un palaišanas projektiem ESTCube-1 un ESTCube-2, savukārt Ļevs Lapkis, “ESA BIC Latvia” vadītājs, aicināja jaunuzņēmumus izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras inkubācijas centra iespējas.  

Pēc tam norisinājās īsrunu prezentācijas, kur jaunuzņēmumi un jomas profesionāļi dalījās ar savām idejas un partnerību piedāvājumus, kā arī kontaktbiržas ietvaros piedalījās individuālās sarunās jaunu sadarbību veidošanai un kontaktu apmaiņai.  

Latvijas izcilība kvantu tehnoloģijās 

Paralēli kosmosa tematikai "Techritory 2025" forumā tika aplūkotas arī kvantu tehnoloģiju attīstības tendences Eiropā un Latvijā, kas arī ir IZM pārraudzībā esošs stratēģisks virziens. 

Kvantu tehnoloģijas ir nākamā revolucionārā inovācija datošanas un drošības jomā, kas būtiski ietekmēs Eiropas konkurētspēju un tehnoloģisko neatkarību. Tās ļauj radīt risinājumus ar īpaši augstu precizitāti, jaudu un drošību, tostarp kvantu datorus, sensorus, drošu datu pārraidi un kvantu komunikācijas infrastruktūru. 

Latvijā kvantu zinātne attīstās vairākos virzienos: 

  • Kvantu algoritmi un skaitļošana – Latvijas Universitātes (LU) Kvantu datorzinātnes centrs (tenūrprofesors Andris Ambainis, prof.  Aleksandrs Belovs, tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs) koordinē trīs QuantERA projektus un ir viens no Eiropas vadošajiem pētniecības centriem. 
  • Kvantu komunikācija un šifrēšana – Rīgas Tehniskā universitāte, LU Matemātikas un informātikas institūts un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” īsteno nacionāla līmeņa projektu LatQN, kas ir daļa no EuroQCI iniciatīvas un paredz droša kvantu sakaru tīkla izveidi Latvijā. 
  • Kvantu optika un sensori – LU Cietvielu fizikas institūts, LU Lāzeru centrs un LU Atomspektroskopijas institūts veic pētījumus, kas aptver kvantu optiku, nanotehnoloģijas, fotoniku un sensoru risinājumus ar pielietojumu arī kosmosa misijās. 

Latvijā top nacionālā kvantu stratēģija, kas balstās Eiropas Komisijas izstrādātajā dokumentā “Kvantiskā stratēģija. Kvantiska Eiropa mainīgā pasaulē”. Tā paredz piecas prioritātes: pētniecību un inovāciju, infrastruktūru, ekosistēmu, aizsardzības un kosmosa tehnoloģiju integrāciju, kā arī kvantu prasmju attīstību. 

IZM AIZID vecākā eksperte digitalizācijas jautājumos Sarmīte Mickeviča prezentēja Latvijas ieguldījumu Eiropas kvantu stratēģijā, īpaši izceļot Latvijas Kvantu iniciatīvu, kas apvieno pētniecību, izglītību un inovācijas, lai stiprinātu valsts konkurētspēju ilgtermiņā. 

Eiropas līmenī tuvāko gadu mērķis ir paplašināt Eiropas Augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmuma (EuroHPC) kvantu datoru tīklu, ieviest Eiropas kvantu internetu un drošu kvantu sakaru infrastruktūru līdz 2030. gadam, kā arī veidot Eiropas Kvantu kompetenču akadēmiju. Savukārt Latvijā kvantu izcilību nodrošina tenūrprofesora A. Ambaiņa vadītais Kvantu datorzinātnes centrs un tenūrprosora V. Kaščejeva Kvantu nanoelektronikas grupa, kuru pētījumi guvuši atzinību arī starptautiskā līmenī. 

Forumā “Techritory” iezīmējās Latvijas pieaugošā loma Eiropas tehnoloģiju un inovāciju ekosistēmā, ko stiprina zinātnes un industrijas sadarbība un starptautiskā pieredze. 

saistītie raksti

pētījumi starptautiskā sadarbība

Baltijas valstis paraksta mikroshēmu sadarbības memorandu, lai veicinātu investīcijas, pētniecību un Eiropas tehnoloģisko neatkarību

Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību mikroshēmu jomā, ir parakstīts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības memorands. Saskaņojot nacionālās stratēģijas un apvienojot kompetences, valstis ir iecerējušas paātrināt inovāciju radīšanu, paplašināt pētniecības kapacitāti un stiprināt Baltijas un …

Rīgas Tehniskā universitāte

24. oktobris, 2025. gads

pētījumi

Mikromobilitātes inovācijas LBTU: elektrospēkrati pētniecībai un studijām

Mūsdienās, kad ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidē kļūst arvien aktuālāka, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) tiek veikti jauni pētījumi mikromobilitātes jomā, tostarp iegādāts mikromobilitātes risinājumu komplekts CO₂ …

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

23. oktobris, 2025. gads

iespēja sadarbība pētījumi uzņēmējdarbība

"BioPhoT" piedāvā jaunu iniciatīvu zinātnes un industrijas sadarbībai

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai jeb "BioPhoT" uzsākusi jaunu iniciatīvu — "BioPhoT" Industry Challenge, kas rada ikvienam pieejamu telpu, kur satiekas zinātne un industrija. Te uzņēmumiem ir unikāla iespēja iesniegt savus tehnoloģiskos izaicinājumus…

BioPhoT

23. oktobris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Pētnieki testē dažādus apkures materiālus; atzinību izpelnās alus darīšanas atlikumi – drabiņas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki testē apkures granulas, kas izgatavotas no visdažādākajiem augiem vai to atliekām, kā arī sola līdz gada beigām izstrādāt rīku, kas katram ļaus secināt, kā apkurināt mājokli pēc iespējas ekonomiskāk.  Ierasts, ka kurināšanai izmanto koksnes g…

Ilze Kuzmina, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

23. oktobris, 2025. gads