Meitene, kas grib strādāt kosmosā, – tā viņu savulaik dēvēja studiju gados, un patiesi – drīzumā Veronika dosies pētījumā uz Antarktīdu, kas saistīts ar kosmosa izpēti un kura laikā viņai deviņus mēnešus būs jāpavada skarbos apstākļos polārstacijā bez iespējas evakuēties, viņa atklāja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā".
Motosports, aviācija, kosmosa medicīna
Viņas karjera gluži kā puzle sastāv no daudzām atšķirīgām detaļām, bet tās visas vieno viens motīvs – medicīna. "Mana pamata specialitāte ir ģimenes medicīna – tas ir pamats, kam tas viss pārējais iet klāt. Kaut kā manā dzīvē tā sagadījās, ka vairākos dzīves posmos es izvēlējos tādu ainavisko ceļu, kas mani aizveda gan uz motosportu, gan aviāciju, gan kosmosa medicīnu. Kaut kā tās puzles detaļas dzīves laikā esmu sakrājusi kopā un turpinu krāt," stāstīja Veronika.
Kā ārste viņa pabeidza Latvijas Universitāti 2016. gadā. Latvija viņai bija iedevusi ļoti spēcīgu pamatu, no kā atsperties, taču Veronika vēlējās redzēt pasauli, tāpēc devās uz Lielbritāniju. Tur viņai nācās no jauna būvēt savu ceļu – pavisam citā valodā, kultūrā un sistēmā, taču tas deva vērtīgu pieredzi, kas lieti noderēja jau nākamajos piedzīvojumos, atklāja Veronika: "Kaut arī tas bija ļoti grūti tajā laikā, tas iemācīja man adaptēties un strādāt komandā, jo vēlāk es strādāju jau dažādās starptautiskās un starpvalodu komandās, un tas īstenībā bija ļoti labs pamats tam. Bet sākumā bija ļoti grūti."
Rūpējas par astronautu veselību
Lai tiktu galā ar mentālo slodzi, viņa atsāka lēkt ar izpletni, ko bija iesākusi darīt jau Latvijā. Šī aizraušanās viņu noveda līdz padziļinātai interesei par aeronautiku un kosmosu, kas, pateicoties dažādām interesantām nejaušībām un Veronikas prasmei uzdrīkstēties un nebaidīties, viņai savukārt pavēra daudzas jaunas durvis arī motosportā un vēlāk arī F-1.
Lai gan pašai par astronauti vismaz pagaidām nav izdevies kļūt, Veronika šobrīd ir Eiropas Kosmosa aģentūras medicīnas padomes locekle un rūpējas par to, lai misiju un dažādu pētījumu laikā netiktu apdraudēta astronautu veselība. "Vispār mēs šobrīd esam tādā ļoti foršā laika periodā, jo mēs kādu divu gadu laikā būsim atpakaļ uz Mēness, un jau "Artemis III" misijas, kas būs vēl uz orbītas, galvenais uzdevums būs testēt nolaišanās aparātus. Viens no šīs misijas astronautiem ir no Eiropas, tas ir itāļu astronauts Luka Parmitāno, tāpēc Eiropas Kosmosa aģentūra ir ļoti iesaistīta Mēness misijās," viņa stāstīja.
Latvijas vārds kosmosa industrijā
Došanās uz mēnesi arī kosmosa mediķiem liek risināt pavisam jaunas problēmas, tostarp izvērtēt jaunos skafandrus, to drošumu, ērtumu un piemērotību.
Veronika uzsvēra, ka ļoti priecājas par to, ka Latvija kā Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalsts var šajos procesos piedalīties, jo šajā starptautiskajā medicīnas padomē viņa nepārstāv Lielbritāniju vai kādu citu valsti, Veronika pārstāv Latviju.
"Tas man ir pavēris ļoti daudzas durvis, jo mēs redzam, pārlasām un piedalāmies vissvarīgākajos, visforšākajos zinātnes projektos, kas mūsu laikā notiek. Piemēram, šobrīd mums pienāk "Artemis" misiju projekti, un tas man sagādā lielu prieku, ka mums, tādai mazai valstij, ir savs vārds sakāms, un mēs varam izpausties," viņa pauda.
Ekspedīcija Antarktīdā
Taču Veronika vēl nav gatava apstāties. Pavisam drīz viņa dosies ilgstošā pētījumā uz Antarktīdu, kam pieteikusies jau trešo reizi. Lai gan pirmajās divās reizēs viņas pieteikumu nepieņēma, Veronika nepadevās, un tagad viņas dalība šajā Eiropas Kosmosa aģentūras pētījumā ir apstiprināta.
"Polārstacija, uz kuru es došos, ir itāļu–franču stacija, ko sauc Konkordija. Tā atrodas Antarktīdas iekšienē, kontinentā, visai lielā augstumā – apmēram 3200 metros. Tā kā atmosfēra tur ir visai plāna, tas spiediens ir ekvivalents apmēram 3,5 kilometru augstumam. Līdz ar to tur ir risks arī kalnu slimībai, un vispār tie apstākļi tur ir tādi, kas to vidi padara par ļoti, ļoti ekstremālu," viņa stāstīja.
Tur novērojama polārā nakts un diena – pusgadu ir gaišs, bet otru pusgadu ir tumšs. Vasarā temperatūra ir robežās no -20 līdz -30, bet ziemā mēdz pazemināties līdz pat -70 un -80 grādiem.
Ir ekstremāls sausums, un ikdienā izaicinājumus rada arī statiskā elektrība.
"Par spīti tam, vasaras periodā tur ir visai daudz zinātnieku, kas nodarbojas gan ar klimata studijām, gan glacioloģiju, gan citiem pētījumiem, bet ziemas periodā mēs paliksim tikai 12 vai 13 cilvēki – pētnieki, un deviņus mēnešus mums nebūs nekādas iespējas evakuēties, mēs būsim pilnīgi izolēti," atklāja Veronika.
Analogs Mēness un Marsa pētījumiem
Tieši tur sākas viņas kā biomedicīnas pētnieces uzdevums – Veronika polārstacijā neveiks pati savus individuālos pētījumus, bet realizēs Eiropas Kosmosa aģentūras pētījumu programmu, kuras mērķis ir pētīt izolācijas efektu uz cilvēkiem.
"Konkordijas bāze tiek izmantota kā analogs Mēness un Marsa pētījumiem. Pētījumi ir gan fizioloģiski, piemēram, kā mainās mūsu imūnsistēma, kad esam izolācijā ļoti ilgu laiku, gan baktēriju līmenī, gan psiholoģiskā līmenī. Kopā man būs jāveic pieci pētījumi no dažādām Eiropas universitātēm, kuros es būšu gan kā laborants, gan pētījumu objekts," viņa skaidroja.
Veronika atzina, ka šis neticamais un mazliet biedējošais fakts, ka deviņus mēnešus viņai būs jādzīvo Antarktīdā bez iespējas evakuēties, rada daudz un dažādas emocijas, un visas no tām nākas piedzīvot vienlaicīgi.
No vienas puses, dabiski, ka ir satraukums, no otras – Veronika izjūt arī milzīgu gandarījumu un pacilātību par šo unikālo iespēju: "Tas ir visai rets darbs, ko tikai pavisam nedaudziem cilvēkiem ir iespēja veikt – ne tikai aizbraukt uz Antarktīdu, bet tur pārziemot, turklāt tik unikālos apstākļos. Man personīgi tas ir tuvākais, ko es varēju atrast tam, lai justos kā astronaute, neesot astronaute, jo darbs ir principā visai līdzīgs – tu esi izolētā vietā un veic citu cilvēku pētījumus gan uz sevis, gan citiem. Tā ka man tas ir liels gandarījums un gods – šo lomu izpildīt."