Latvija ir Eiropas līdere pēc zinātnē iesaistīto sieviešu skaita

Author
Labs of Latvia

19. februāris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijā 50,9% zinātnieku ir sievietes, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm, liecina jaunākie “Eurostat” dati. Latvijā zinātnē sieviešu īpatsvars ir par 10 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (40,5%).

shutterstock_283988096.jpg
Foto: Shutterstock

Kopumā Eiropas Savienības valstu vidū zinātnieču un inženieru īpatsvars 2024. gadā bija ļoti atšķirīgs, liecina “Eurostat” dati. Visvairāk sieviešu zinātnē ir nodarbinātas Latvijā – 50,9%. Tai seko Dānija (48,8%), Igaunija (47,9%), Spānija (47,6%), Bulgārija un Īrija (abās 47,3%). Turpretī vismazākā zinātnieču un inženieru pārstāvniecība ir Somijā (30,7%), Ungārijā (31,7%), Luksemburgā (32,4%), Slovākijā (33,6%) un Vācijā (34,6%).

Analizējot reģionāli pēc teritoriālajām vienībām, kur dažas valstis tiek sadalītas pat piecos reģionos, bet Latvija un dažas mazākas valstis ir kā viens reģions, visvairāk bija zinātnieču un inženieru ir četros Spānijas reģionos, kur šis rādītājs variē no 58,8% līdz 50,3%, divos Portugāles reģionos (57,3% un 56,4%), divos reģionos Polijā (54,8% un 54,0%), vienā reģionā Bulgārijā (53,3%), vienā reģionā Zviedrijā (52,0%) un Latvijā kopumā (50,9%).

Divreiz vairāk nekā iepriekš

Sieviešu skaits, kas Eiropas Savienībā strādā par zinātniecēm un inženierēm, ir palielinājies no 3,4 miljoniem 2008. gadā līdz 7,9 miljoniem 2024. gadā. Visās nozarēs sievietes 2024. gadā pārstāvēja 40,5% zinātnieku un inženieru darbaspēka.

Visvairāk sieviešu zinātnē ir iesaistītas zināšanu ietilpīgu pakalpojumu (45,1%) un pakalpojumu (45,0%) kategorijās. Apstrādes rūpniecībā sievietes pārstāv 22,4% zinātnieku un inženieru, bet citās nozarēs sieviešu īpatsvars veido 23,6%.

Līderos jau ilgstoši

Gadu gaitā dati nedaudz mainās, bet Latvija pēdējos gados šajā statistikā ir bijusi līderos. Piemēram, pēc 2023. gada datiem Latvija pēc sieviešu īpatsvara zinātnē bija ceturtajā vietā, liecina “Eurostat” dati. Togad visvairāk zinātnieču bija Dānijā (50,8%), Spānijā (50,0%), Bulgārijā (49,1%), Latvijā un Īrijā (abās 49%).

Savukārt pēc 2021. gada datiem Latvija kopā ar Portugāli ar 51% sieviešu līdzdalību zinātnē dalīja trešo vietu. Togad labāka situācija bija tikai Lietuvā un Bulgārijā, kur 52% no zinātnieku ir sievietes.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads