Latvija pievienosies Eiropas atvērtās zinātnes mākonim un veidos mūsdienīgu digitālo pētniecības infrastruktūru

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

1. jūlijs, 2025. gads

open science zinātnes politika

Apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītais investīciju pasākums par zinātniskās darbības digitalizāciju un dalību Eiropas atvērtajā zinātnes mākonī (European Open Science Cloud – EOSC), tā tika lemts 2025. gada 1. jūlija Ministru kabineta (MK) sēdē.  

New-guidelines-for-EOSC-family-branding.jpg
EOSC Association

Līdz 2029. gada novembrim plānots izveidot mūsdienīgu, konkurētspējīgu, drošu un uz starptautisku sadarbību vērstu digitālo pētniecības infrastruktūru un savienojumu ar EOSC. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu pasākumu īsteno IZM sadarbībā ar Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu centru (Vienoto pakalpojumu centru – VPC) un četrām zinātnes universitātēm. 

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Digitālie rīki un datu apstrāde veido pamatu mūsdienu zinātnei. Ar šo investīciju mēs stiprinām Latvijas zinātnes konkurētspēju, nodrošinot mūsu pētniekiem tādu pašu digitālo infrastruktūru, rīkus un iespējas kā citviet Eiropā. Latvija kļūst par pilntiesīgu partneri Eiropas Pētniecības telpā un veicinās zinātnes izcilību, starptautisko sadarbību un praktiskos ieguvumus Latvijas uzņēmumiem."

RL titulattēli (6).png

 

Projekta ietvaros tiks izveidots drošs un ātrs datu pārraides tīkls, kas savienos visas Latvijas pētniecības institūcijas, nodrošinot stabilu informācijas apriti un sadarbību. Tiks nodrošinātas nepieciešamās datu uzkrāšanas un skaitļošanas jaudas. Pētniekiem būs pieejams plašs digitālo rīku klāsts – datu analīzei, vizualizācijai, modelēšanai un citiem pētniecības procesiem, starptautiskajai sadarbībai. Visi pakalpojumi būs centralizēti, lietotājam un starptautiskām pētnieku komandām ērti pieejami un izmantojami ar vienkāršu rezervēšanas sistēmu ar vienu klikšķi. 

Pasākums paredz arī Latvijas EOSC nacionālā mezgla izveidi. EOSC ir Eiropas vienotā pētniecības digitālā infrastruktūra, ko lieto vairāk nekā divi miljoni pētnieku vairāk nekā 800 Eiropas universitātēs. EOSC nacionālais mezgls sniegs iespēju Latvijas pētniekiem piekļūt datiem, resursiem un rīkiem citās EOSC partnerinstitūcijās, kā arī ļaus sadarboties ar citu Eiropas Savienības valstu pētniekiem kopējos projektos, izmantojot gan Latvijas, gan citu valstu infrastruktūru. 

Finansiālais ieguldījums zinātnes digitalizācijā un EOSC nacionālā mezgla izveidē no 2025. līdz 2029. gadam ir 16,74 miljoni eiro; 85% no tiem ir ERAF finansējums. 

Sarmīte Mickeviča, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte digitalizācijas jomā, komentē: "EOSC nacionālajā mezglā Latvijas pētniekiem būs pieejami Eiropas partnerinstitūciju resursi un dati. Tā ir arī iespēja veicināt Latvijai svarīgu tēmu izpēti, sadarbībā ar Eiropas kolēģiem pētot Latvijas datu kopas, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursus un valodas korpusu vai klimata un ekosistēmu datus. EOSC nacionālais mezgls sniegs iespēju Latvijas pētniekiem piekļūt Eiropas resursiem, datu apstrādes rīkiem un Eiropas datu telpām, tādējādi ļaujot ērti sadarboties ar kolēģiem citās ES valstīs."

"Kā Eiropas Savienības valstij EOSC nacionālā mezgla izveide Latvijā ir svarīgs un sen gaidīts solis, kas būtiski uzlabos mūsu pētniecības infrastruktūras iespējas un atvērtās zinātnes īstenošanas principus. Pētniekiem tas nodrošinās piekļuvi unikālām datu kopām un digitālajiem pakalpojumiem visā Eiropā. EOSC nacionālā mezgla izveide veicinās arī starptautisku un starpdisciplināru sadarbību, ļaujot standartizēt datus un rīkus, kas ir aktuāli arī tieši LBTU unikālajās pētniecības jomās – mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, pārtikas zinātnē un veterinārmedicīnā. Īpaši nozīmīga ir iespēja izmantot koplietojamus skaitļošanas un datu glabāšanas resursus starptautiskiem, lielapjoma pētījumiem," norāda Gatis Vītols, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātņu prorektors, VPC Padomes loceklis. 

EOSC nacionālā mezgla izveide būtiski uzlabos datu pārvaldības kapacitāti un sekmēs zinātnes rezultātu izmantošanu gan pētniecībā, gan tautsaimniecībā. Tas nodrošinās plašāku un drošāku datu pieejamību pētniekiem, augstskolām, komercsektoram un valsts iestādēm. Vienlaikus uzlabosies zinātnes rezultātu praktiskā pielietošana – gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā, gan izglītības un valsts pārvaldības procesos. Sociālekonomiskais ieguvums no augstākas zinātnes konkurētspējas un inovāciju aktivitātes var sasniegt līdz pat 49,4 miljoniem eiro. 

Latvijas EOSC nacionālā mezgla izveidi nosaka Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija. Tā apstiprināta 2022. gadā un paredz mūsdienīgu pieeju pētniecībai, balstoties uz pārredzamību, sadarbību un zināšanu pieejamību.  

Atvērtā zinātne veicina ciešāku starptautisko sadarbību pētnieku vidū un sabiedrības līdzdalību zinātnes procesos, proti, dati, publikācijas un zinātniskie rezultāti ir pieejami plašākai auditorijai, lai veicinātu jaunu atklājumu rašanos, paātrinātu inovācijas un nodrošinātu lielāku atdevi no ieguldījumiem pētniecībā. 

VPC ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes dibināta organizācija, lai kopīgi ieviestu, attīstītu un nodrošinātu kvalitatīvus nozares koplietošanas IT pakalpojumus. VPC pilda valsts deleģētās funkcijas augstākās izglītības un zinātnes digitalizācijas jomā. 

Ar 01.07.2025. apstiprināto noteikumu projektu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana  kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.6. pasākuma “Zinātniskās darbības digitalizācija un  dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī” īstenošanas noteikumi” var iepazīties MK tīmekļvietnē. 

Paragraphs

saistītie raksti

zinātnes politika

Saeima apstiprina mūsdienīgu akreditācijas modeli augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai

Ceturtdien, 12. martā, Saeima apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā. Izmaiņas paredz pāriet no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju. Šīs pārmaiņas nozīmēs, ka turpmāk tiks vērtēta kat…

Izglītības un zinātnes ministrija

12. marts, 2026. gads

zinātnes politika

ASV pētniecības drošības eksperte tiekas ar Latvijas zinātnes politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām

No 2. līdz 6. martam Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu pētniecības drošības eksperte Džoiella Dominika (Joyelle Dominique), lai tiktos ar Latvijas zinātnes un inovāciju politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām, un pārrunātu aktuālos jautājumus par pētniecības droš…

Izglītības un zinātnes ministrija | Latvijas Zinātnes padome

4. marts, 2026. gads

zinātnes politika

Praktiskas ievirzes pētījumiem būs pieejams papildu atbalsts

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar Eiropas Savienības fondu atbalstu par 14,2 miljoniem eiro palielinās pieejamo finansējumu Latvijas zinātniskajiem institūtiem praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai, prioritāri atbalstot projektus ārējās un iekšējās drošības jomā. Tādejādi kopējais finansē…

Izglītības un zinātnes ministrija

3. marts, 2026. gads

zinātnes politika tehnoloģijas digitalizācija

Latvijas Zinātnes padome publicē jaunu FLPP interaktīvo informācijas paneli – vienotu rīku datu izpētei un analīzei

Latvijas Zinātnes padome ir izveidojusi un publiskojusi jaunu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) interaktīvo informācijas paneli, kas pieejams Power BI vidē un nodrošina visaptverošu, pārskatāmu un lietotājam draudzīgu ieskatu FLPP konkursu un projektu datos kopš 2018. gada. Š…

Latvijas Zinātnes padome

12. decembris, 2025. gads