Dizains Latvijā ir nozīmīgs konkurētspējas, inovāciju un produktivitātes veicinātājs tautsaimniecībā, pārsniedzot tradicionālo izpratni par estētiku un produktu vizuālo noformējumu. To apliecina Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta pētnieku sagatavotais pētījuma ziņojums "Dizaina ekonomikas identificēšana un nozīme Latvijas tautsaimniecībā". Ņemot vērā, ka jēdziens "dizaina ekonomika" Latvijā līdz šim nav ticis lietots, bet iepriekšējie pētījumi galvenokārt koncentrējušies uz dizaina nozari, šī metodoloģija pirmo reizi ļauj identificēt dizaina ekonomiku kā plašāku tautsaimniecības segmentu un novērtēt tās ekonomisko pienesumu. Šis ir viens no vairākiem ziņojumiem, kas pēc Kultūras ministrijas ierosmes tapuši valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai".
"Dizains ir nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, lai gan sabiedrība to bieži nepamana, tāpēc pētījums akcentē tieši dizaina ekonomiku, kas dod iespēju aptvert plašu loku ar pakalpojumiem, digitālajiem risinājumiem, procesu organizēšanu un attīstības virzību, proti, pievienotās vērtības radīšanu," uzsver LKA pētniece Ieva Zemīte. Pētījuma dati, kas balstīti uz Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datu analīzi, rāda, ka dizaina ekonomika veido aptuveni desmito daļu Latvijas ekonomiskās aktivitātes un ir lielākā radošās ekonomikas daļa – vidēji 70 % no visiem ekonomiski aktīvajiem radošās ekonomikas nozaru uzņēmumiem ir saistīti ar dizaina ekonomiku. Turklāt dizaina prasmes tiek izmantotas gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs – saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta sniegtajiem datiem, 2023.gadā profesijās, kurās nepieciešamas dizaina prasmes, Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku.
Pētījumā analizēta dizaina ekonomikas attīstība Latvijā no 2013. līdz 2023. gadam. Šajā laikā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits dizaina ekonomikā pieaudzis par 44%, nodarbināto skaits – par 30%, apgrozījums palielinājies par 123%, savukārt radītā pievienotā vērtība – par 186%. Šie rādītāji apliecina, ka dizaina ekonomika ir viena no straujāk augošajām radošās ekonomikas jomām ar augstu pievienoto vērtību.
Pētījuma autori norāda, ka dizaina ekonomikas nozīme arvien paplašinās, jo dizaina pieeju izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs, arī tādās, kas saistītas ar informācijas tehnoloģijām, ražošanu, veselības aprūpi, izglītību, finanšu pakalpojumiem un citām nozarēm. Tieši spēja izprast lietotāju vajadzības, izstrādāt jaunus risinājumus un pilnveidot procesus padara dizainu par vienu no svarīgākajiem inovāciju instrumentiem.
Būtisks pētījuma ieguvums ir arī izstrādātā metodoloģija dizaina ekonomikas identificēšanai Latvijā. Pētnieki, sadarbojoties ar Latvijas Dizaina padomi un izmantojot starptautiski aprobētas pieejas, identificēja 72 NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības kodus, kas raksturo dizaina ekonomiku, kā arī analizēja profesijas, kurās tiek izmantotas dizaina prasmes. Tas rada pamatu turpmākai dizaina ekonomikas monitorēšanai un datos balstītu lēmumu pieņemšanai kultūrpolitikas un ekonomikas attīstības jomā.
Pētījuma ziņojumu "Dizaina ekonomikas identificēšana un nozīme Latvijas tautsaimniecībā" sagatavojusi pētnieku komanda – Ieva Zemīte un Baiba Tjarve (LKA), Ilze Judrupa (Rīgas Tehniskā universitāte). Ziņojums tapis valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" projekta "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) ietvaros. Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
Iepazīties ar pētījuma ziņojumu.
