Slimnīcu galvenais uzdevums ir rūpēties par cilvēku veselību, taču to darbība vienlaikus patērē ievērojamus resursus, rada atkritumus un veicina klimata pārmaiņas, kas savukārt apdraud cilvēku veselību. Kā samazināt slimnīcu ietekmi uz vidi, nepalielinot jau tā noslogotā medicīnas personāla pienākumus un neapgrūtinot pacientu iespējas saņemt aprūpi? Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki projektā GreenCare analizējuši, kā Latvijas slimnīcas cenšas kļūt videi draudzīgākas un kā šīs pārmaiņas saskaņot ar pacientu un darbinieku vajadzībām. Atklājies, ka slimnīcas jau dara vairāk, nekā pētnieki sākotnēji gaidījuši, taču pārmaiņu īstenošanai nepieciešams ne vien finansējums, bet arī labāka sadarbība, skaidrāki mērķi un lielāka uzmanība cilvēkiem, kurus šīs pārmaiņas skar.
Iedomāsimies medicīnas māsu, kura tikko veikusi pacientam nepieciešamu procedūru. Pēc tās palikuši cimdi, ampula, adata un dažādi medikamentu iepakojuma materiāli. Lai atkritumus pareizi sašķirotu, jāzina, kurš priekšmets nonāk kurā konteinerā un kuri atkritumi drošības apsvērumu dēļ jāapsaimnieko īpaši. Cilvēkam no malas tas var šķist vienkārši. Taču māsai, kura vienlaikus rūpējas par vairākiem pacientiem un strādā saspringtā ritmā, tas ir vēl viens uzdevums, kurā nedrīkst kļūdīties.
Līdzīgas ikdienas darba situācijas pamanījusi RSU sociālantropoloģe Zanda Gailume-Zohara. Līdztekus intervijām ar ārstniecības un administratīvo personālu viņa trīs mēnešus veikusi novērojumus vienā no slimnīcām, tostarp ārstniecības nodaļās. Tas ļāvis izprast, kā atkritumu šķirošanas prasības un citi videi draudzīgi risinājumi iekļaujas medicīnas personāla ikdienas darbā.
Pētniece uzsver, ka atkritumu šķirošanas prasības pašas par sevi nav nepamatotas. Pareiza šķirošana palīdz samazināt nevajadzīgi bīstamo medicīnisko atkritumu apjomu un to apsaimniekošanas izmaksas. Taču ikdienā jāņem vērā darbinieku slodze, atšķirīgās procedūras un nepieciešamība vienlaikus nodrošināt pacientu drošību. Turklāt, ja cilvēks strādā vairākās slimnīcās, viņam var nākties pielāgoties atšķirīgai darba organizācijai katrā no tām.
Tas ir viens no piemēriem, kas atklāj GreenCare pētījuma centrālo jautājumu: kā panākt, lai zaļā pāreja nekļūtu tikai par jaunu pienākumu sarakstu, bet būtu pārdomāta daļa no slimnīcas darbības?
Slimnīcas dara vairāk, nekā varētu šķist
Veselības aprūpes nozarei klimata pārmaiņu kontekstā ir divējāda loma. No vienas puses, tai jāpielāgojas arvien lielākām klimata pārmaiņām, kas tostarp rada arī veselības riskus, piemēram, karstuma viļņiem un ekstremāliem laikapstākļiem. No otras – pašas veselības aprūpes iestādes patērē ievērojamus resursus un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Starptautiskos pētījumos tiek lēsts, ka veselības aprūpes nozare rada apmēram 5 % no kopējā emisiju apmēra pasaulē.
Tomēr slimnīca nav parasts uzņēmums. Tās galvenais uzdevums ir rūpēties par pacientu, un vides mērķi jāīsteno, nezaudējot šo prioritāti. Tieši tādēļ GreenCare jeb projekta „Sociāli atbildīga zaļā pāreja: pārvaldības risinājumu uzlabošana, lai stiprinātu Homo Climaticus veselības aprūpes sektorā” uzmanības centrā nonāca ne tikai energoefektivitāte vai atkritumu samazināšana, bet arī cilvēku vajadzības un pārvaldības procesi.
Projektā apvienotas dažādu sociālo zinātņu nozaru kompetences, tostarp sociālantropoloģijā, socioloģijā, politikas zinātnē, tiesību zinātnē, ekonomikā un biznesa vadībā. Pētnieki padziļināti analizēja četru Latvijas slimnīcu pieredzi – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Vidzemes slimnīcā. Sākotnējā izpēte mazākā apjomā veikta arī Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur vides ilgtspējas pasākumi tiek īstenoti jau ilgāku laiku un kuras pieredze pētnieču vērtējumā uzskatāma par labās prakses piemēru.
Pētnieku sākotnējais priekšstats bija, ka slimnīcās ar vides ilgtspēju saistītu iniciatīvu varētu būt salīdzinoši maz. Taču izpēte parādīja daudzveidīgāku ainu.
„Slimnīcas dara vairāk, nekā mums sākotnēji šķita,” atzīst RSU pētniece Vineta Kleinberga.
Slimnīcas siltina un renovē ēkas, samazinot enerģijas patēriņu un vienlaikus uzlabojot apstākļus pacientiem un darbiniekiem. Piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiek īstenoti arī citi videi draudzīgi risinājumi – pakāpeniski atsakoties no vienreizlietojamām bahilām, lai mazinātu plastmasas atkritumu apjomu, un mērķtiecīgi virzoties uz slimnīcas darbību bez papīra dokumentu aprites. Pētnieki sastapuši arī piemērus, kur ilgtspējas jautājumu koordinēšana uzticēta īpaši šim darbam piesaistītam speciālistam.
Vienlaikus atšķiras gan slimnīcu iespējas, gan motivācija šos pasākumus īstenot. Dažviet būtisks apsvērums ir izmaksu samazināšana, citviet – pacientu un darbinieku labbūtība, iestādes ilgtermiņa attīstība vai apzināta vēlme mazināt ietekmi uz vidi. Nereti vienam pasākumam ir vairāki ieguvumi.
Tādējādi rūpes par vidi ne vienmēr nozīmē izvēli starp vides mērķiem un pacientu vajadzībām. Taču tas, vai izdodas sasniegt abus mērķus, ir atkarīgs no konkrētā risinājuma un tā ieviešanas.
Katra slimnīca meklē savu ceļu
Viens no pētījumā identificētajiem izaicinājumiem ir tas, ka slimnīcas ilgtspējas risinājumus lielā mērā meklē katra atsevišķi. Antropoloģei Zandai Gailumei-Zoharai slimnīcu pārstāvji intervijās nereti atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par to, kā līdzīgus jautājumus risina citas Latvijas ārstniecības iestādes. Pat slimnīcas, kuras šajā jomā darbojas aktīvi, pieredzi mēdz iegūt starptautiskos forumos, nevis sadarbībā ar citām Latvijas slimnīcām. Tas nozīmē, ka zināšanas un veiksmīgi risinājumi pastāv, bet ne vienmēr nonāk pie tiem, kuriem tie būtu noderīgi.
Vienlaikus slimnīcas sagaida skaidrāku valsts līmeņa redzējumu: kādi ilgtspējas mērķi veselības aprūpē jāsasniedz, pēc kādiem rādītājiem vērtēt progresu un kā prasības sasaistīt ar pieejamo finansējumu.
„Slimnīcām vajadzīgas arī praktiskas rekomendācijas, kā soli pa solim šos pasākumus ieviest,” skaidro Vineta Kleinberga.
Pētnieces uzsver, ka problēmas nav reducējamas tikai uz naudas trūkumu. Svarīga ir arī slimnīcas vadības ieinteresētība un spēja ilgtspējas jautājumus iekļaut ilgtermiņa plānošanā. Pat esošo resursu ietvaros iespējams izvērtēt iepirkumus, enerģijas patēriņu, darbinieku iesaisti un citus ikdienas lēmumus.
Taču ne visu slimnīca var atrisināt viena pati. Piemēram, videi draudzīgāku medicīnisko iekārtu izvēli ietekmē piegādātāju piedāvājums, savukārt ēku atjaunošana prasa ievērojamus ieguldījumus un dažkārt arī sarežģītu administratīvo procedūru izpildi. Arī atkritumu šķirošanā nepietiek ar to, ka slimnīca pareizi novieto konteinerus. Jābūt skaidram, kā attiecīgie materiāli tiek apsaimniekoti pēc savākšanas un vai pastāv iespēja tos droši pārstrādāt.
Pētījums tādējādi izgaismo nepieciešamību pēc koordinētas pieejas, kurā savu lomu uzņemas gan slimnīcu vadība un darbinieki, gan veselības politikas veidotāji un sadarbības partneri. Viens no praktiskiem risinājumiem būtu izveidot kopīgu pieredzes apmaiņas platformu jeb regulāru tikšanās un diskusiju iespēju, kur Latvijas slimnīcu pārstāvji varētu apspriest ilgtspējas jautājumus, dalīties ar veiksmīgiem risinājumiem un kopīgi meklēt atbildes uz līdzīgiem izaicinājumiem.
Vai zaļā pāreja visiem ir vienlīdz pieejama?
Viens no būtiskākajiem GreenCare jautājumiem bija sociālā nevienlīdzība. Vai videi draudzīgāki risinājumi var radīt papildu grūtības cilvēkiem, kuri jau šobrīd saskaras ar ierobežotām iespējām saņemt veselības aprūpi? Pētnieču atbilde ir niansēta. Zaļā pāreja ne vienmēr rada jaunu nevienlīdzību, taču tās īstenošana izgaismo jau pastāvošās atšķirības.
Tas redzams gan slimnīcu, gan pacientu līmenī. Slimnīcām ir atšķirīgi finanšu resursi, infrastruktūra un iespējas piesaistīt speciālistus. Pētnieki novērojuši, ka nosacīti lielās un mazās slimnīcas savas priekšrocības un grūtības vērtē atšķirīgi. Tāpēc nebūtu pamatoti vienkārši apgalvot, ka kādai slimnīcu grupai zaļo pāreju īstenot vienmēr ir vieglāk.
Savukārt pacienta perspektīvā labs piemērs ir telemedicīna. Attālināta konsultācija var aiztaupīt braucienu uz slimnīcu, samazināt ceļā pavadīto laiku un ar pārvietošanos saistīto ietekmi uz vidi. Īpaši nozīmīgi tas var būt cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no ārstniecības iestādes.
Tomēr ne katram pacientam ir piemērota ierīce, stabils interneta pieslēgums vai nepieciešamās digitālās prasmes. Arī ne visas medicīniskās konsultācijas un procedūras iespējams nodrošināt attālināti.
„Zaļā pāreja ļoti izgaismo jau esošās nevienlīdzības,” norāda Zanda Gailume-Zohara.
Šis piemērs parāda sociāli atbildīgas zaļās pārejas būtību: nepietiek novērtēt tikai iespējamo vides ieguvumu. Jāsaprot arī tas, kā pārmaiņas ietekmē dažādas sabiedrības grupas.
Klimata pārmaiņas iedzīvotājiem šķiet tālākas, nekā tās ir
Līdztekus četru slimnīcu izpētei GreenCare pētnieki veikuši arī Latvijas iedzīvotāju aptauju, kurā piedalījās 1002 respondenti. Tajā skaidrota cilvēku attieksme pret klimata pārmaiņām, viņu ikdienas paradumi un gatavība izmantot atsevišķus veselības aprūpes risinājumus, kas varētu palīdzēt samazināt ietekmi uz vidi.
Aptaujas rezultāti atklāj būtisku atšķirību tajā, cik nozīmīgas klimata pārmaiņas iedzīvotājiem šķiet dažādos mērogos. Astoņi no desmit respondentiem (81,2 %) tās uzskata par nozīmīgu problēmu pasaulē. Vairāk nekā puse aptaujāto (52,5 %) uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma Latvijā. Taču tikai aptuveni katrs ceturtais (25,9 %) tās uzskata par nopietnu problēmu sev un savai ģimenei. Šī tendence saglabājas arī ilgtermiņā un liecina, ka klimata pārmaiņas bieži tiek uztvertas kā ģeogrāfiski un personiski attāla problēma. Pretēji vispārpieņemtam uzskatam, jauniešu vidū šī distance ir vēl izteiktāka: 2025. gadā tikai 17% 18-24 gadus vecu respondentu klimata pārmaiņas uzskatīja par nopietnu problēmu sev personīgi, salīdzinot ar 25,9 % sabiedrībā kopumā.
Aptauja rāda, ka tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju klimata pārmaiņu ietekmi saista ar savu ikdienas pieredzi. Aptuveni katrs piektais respondents (22 %) norādījis, ka ir noraizējies par bērnu vai mazbērnu dzīves kvalitāti nākotnē, taču būtiski mazāks īpatsvars ziņojis par tieši piedzīvotām sekām: 14 % minējuši saimnieciskus zaudējumus laikapstākļu vai vides pārmaiņu dēļ, 13 % ziņojuši par pasliktinātiem darba apstākļiem, bet tikai 2 % norādījuši, ka klimata pārmaiņu dēļ samazinājusies viņu īpašuma vērtība. Apmēram 12% respondentu norādījuši, ka klimata pārmaiņu dēļ izjutuši apdraudējumu dzīvībai.
Līdzīga aina vērojama arī veselības jomā. Vairums respondentu norāda, ka klimata pārmaiņas nav ietekmējušas viņu veselību vai pašsajūtu. Tikai 14 % uzskata, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmējušas viņu veselības stāvokli, 12 % miega kvalitāti, bet 15 % garastāvokli vai mentālo veselību. Jauniešu vidū negatīvu ietekmi uz veselību izjutušo īpatsvars ir nedaudz augstāks nekā sabiedrībā kopumā: 15 % 18-24 gadus vecu respondentu atzīst, ka klimata pārmaiņas negatīvi ietekmējušas viņu veselību. Tas liecina, ka, lai gan jaunieši retāk uztver klimata pārmaiņas kā personisku problēmu, daļa no viņiem biežāk nekā vidēji atpazīst to iespējamo ietekmi uz veselību.
Aptauja arī liecina, ka iedzīvotāji nav īpaši pamanījuši videi draudzīgus pasākumus ārstniecības iestādēs, tostarp slimnīcās. Viens no iespējamiem skaidrojumiem ir tas, ka ikdienas rūpes par izdevumiem un bažas par ģeopolitisko situāciju daudziem šķiet aktuālākas par ilgtspējas jautājumiem. Tomēr šie iemesli būtu jāvērtē kā iespējams skaidrojums, nevis aptaujā pierādīta cēloņsakarība.
Pētnieču uzmanību piesaistījušas arī atšķirības dažādu paaudžu ikdienas paradumos. Atsevišķi resursu taupīšanas paradumi biežāk raksturīgi vecākiem iedzīvotājiem, taču tas ne vienmēr nozīmē apzinātu rīcību klimata labā. Piemēram, 2025. gadā gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju (64,4 %) norādījuši, ka šķiro atkritumus, bet gandrīz trešdaļa (32,8 %) labo vai remontē salūzušas lietas, nevis iegādājas jaunas. Tomēr būtiski retāk tiek veiktas investīcijas, kas prasa lielākus finanšu resursus, piemēram, mājokļa siltināšana (5,4 %) vai saules paneļu uzstādīšana (1,2 %). Interesanti, ka jaunieši biežāk nekā vidēji sabiedrībā izvēlas lietotas preces un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, taču retāk pievēršas enerģijas taupīšanai mājsaimniecībā, kas var būt saistīts gan ar atšķirīgu dzīvesveidu, gan mazāku kontroli pār mājokļa uzturēšanas lēmumiem
RSU pētniece Vineta Kleinberga uzsver, ka šos paradumus nevajadzētu automātiski interpretēt kā klimata apzinātu rīcību. Piemēram, elektrības taupīšanu var motivēt vēlme samazināt ikdienas izdevumus, savukārt lietotu preču iegādi var noteikt finansiāli apsvērumi. Arī pārvietošanās paradumus bieži ietekmē pieejamā infrastruktūra, dzīvesvieta vai transporta izmaksas, nevis tikai rūpes par vidi. Tāpēc, analizējot iedzīvotāju rīcību, ir svarīgi nošķirt pašus paradumus no motīviem, kas tos nosaka.
Šie rezultāti papildina slimnīcu izpētē iegūtās atziņas: veidojot videi draudzīgāku veselības aprūpi, nepietiek tikai ar piemērotu tehnisku risinājumu izvēli. Jāsaprot arī tas, ko cilvēki uzskata par svarīgu, kādas ir viņu iespējas un kas varētu ietekmēt gatavību izmantot jaunus veselības aprūpes pakalpojumus.
Pārmaiņas nevar īstenot bez slimnīcu darbiniekiem
Līdzīga uzmanība nepieciešama arī slimnīcu personālam. Pētījumā noskaidrots, ka ilgtspējas pasākumi dažkārt nozīmē papildu pienākumus cilvēkiem, kuru darba slodze jau tā ir liela. Ja jaunas procedūras tiek ieviestas, nepietiekami iesaistot darbiniekus un neizvērtējot ikdienas darba organizāciju, var rasties pretestība.
Zanda Gailume-Zohara uzsver, ka medicīnas personāla pieredze palīdz ieraudzīt problēmas, kuras ne vienmēr ir pamanāmas no vadības kabineta. Atkritumu šķirošanas sistēma, kas teorētiski šķiet loģiska, praksē var prasīt papildu laiku un uzmanību. Savukārt jaunas telpas un tehnoloģijas var uzlabot pacientu apstākļus, bet vienlaikus maina arī personāla darba ritmu. Tāpēc svarīgi ne tikai izskaidrot pārmaiņu nepieciešamību, bet arī uzklausīt darbiniekus, kuri tās īstenos, un paredzēt apmācības.
Viena no iespējām ir veidot slimnīcās darbinieku komandas, kas palīdzētu meklēt un izmēģināt videi draudzīgākus risinājumus. Šāda pieeja izmantota, piemēram, Ziemeļvalstīs, kur tā dēvētajās „zaļajās komandās” sadarbojas dažādu profesiju pārstāvji. Arī pētnieces min pieredzi, kad darbinieki brīvprātīgi iesaistījušies kolēģu informēšanā par ilgtspējas jautājumiem. Taču pārmaiņas nevar balstīt tikai uz entuziasmu – svarīgi, lai vadība nodrošinātu darbiniekiem nepieciešamās zināšanas, laiku un resursus, neapgrūtinot viņu pamatpienākumu izpildi.
No pētījuma atziņām līdz praktiskiem risinājumiem
GreenCare pētnieki ne tikai apzinājuši Latvijas slimnīcu pieredzi un izaicinājumus, bet arī izstrādājuši ilgtspējīgas slimnīcas darbības modeli, tā ieviešanas ceļa kartes konkrētām slimnīcām un rekomendācijas veselības politikas veidotājiem. To mērķis ir palīdzēt slimnīcām noteikt svarīgākos uzlabojumus un plānot to īstenošanu, ņemot vērā gan vides mērķus, gan pacientu un darbinieku vajadzības.
Pētnieki iesaka slimnīcām sākt ar divām vai trim konkrētai iestādei svarīgākajām prioritātēm, katrai nosakot atbildīgos un sasniedzamos rezultātus. Resursu patēriņa izvērtēšanai var izmantot jau pieejamos rēķinus, skaitītāju datus un noliktavu uzskaiti. Savukārt izvēlētos risinājumus vispirms ieteikts izmēģināt nelielā apjomā, pārbaudot ne tikai iespējamos ietaupījumus, bet arī to, kā pārmaiņas ietekmē pacientu aprūpi un darbinieku darba laiku.
Viens no piemēriem, kā pētījuma atziņas jau izmantotas turpmākās rīcības plānošanā, ir sadarbība ar Vidzemes slimnīcu. Tās pārstāvji kopā ar GreenCare pētniekiem, balstoties uz slimnīcā veikto izpēti, vienojušies par prioritātēm turpmākai ilgtspējas pasākumu īstenošanai. Tas ir konkrēts solis, lai pētījumā iegūtās zināšanas izmantotu slimnīcu darbības pilnveidošanā.
Viena no jomām, kur pētnieki saskata iespējas uzlabojumiem, ir slimnīcu iepirkumi. Izvēloties medicīniskās iekārtas un materiālus, būtu jāvērtē ne tikai iegādes cena, bet arī to kalpošanas ilgums, enerģijas patēriņš, remonta iespējas un izmaksas pēc lietošanas beigām. Izvērtējot atkārtoti lietojamu materiālu lietošanu, jāņem vērā arī pacientu drošība un papildu darba slodze, kas var rasties personālam. Pētnieki arī iesaka izstrādāt veselības aprūpei pielāgotus iepirkumu paraugus ar skaidriem un pārbaudāmiem kritērijiem, kas atvieglotu slimnīcām piedāvājumu salīdzināšanu.
Taču pārmaiņām nepieciešama arī valsts un pašvaldību iesaiste. Pētnieki iesaka noteikt slimnīcām skaidrus ilgtspējas mērķus un vienoties, kā tiks vērtēta to sasniegšana. Valsts pārvaldītajās slimnīcās šos mērķus varētu iekļaut Veselības ministrijas gaidu vēstulēs jeb dokumentos, kuros valsts kā slimnīcas kapitāldaļu turētājs formulē, kādus rezultātus ilgtspējas jomā sagaida no tās vadības. Līdzīgu pieeju pētnieki iesaka arī pašvaldībām. Svarīgi paredzēt arī finansējumu un citu atbalstu šo mērķu sasniegšanai.
Klimata pārmaiņas slimnīcām rada arī jaunus izaicinājumus, piemēram, karstuma viļņu laikā jāspēj nodrošināt pacientiem un darbiniekiem piemērota temperatūra. Savukārt elektroapgādes traucējumi pēc vētrām var apdraudēt dzīvībai svarīgu medicīnisko iekārtu darbību. Tāpēc GreenCare pētnieki iesaka Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju šīs veselības aprūpes vajadzības skaidrāk formulēt arī dokumentos, piemēram, iekļaut Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Tas nozīmētu domāt ne tikai par slimnīcu ēku enerģijas patēriņa samazināšanu, bet arī par telpu dzesēšanu karstuma periodos un nepārtrauktu energoapgādi.
Ilgtspējīga veselības aprūpe sākas jau pirms cilvēks nonāk slimnīcā. Starptautiskajā praksē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta slimību profilaksei un savlaicīgai aprūpei. Jo vairāk saslimšanu un komplikāciju izdodas novērst, jo mazāka vajadzība pēc daudz resursu patērējošas un sarežģītas ārstēšanas. Tāpēc, domājot par to, kā mazināt veselības aprūpes ietekmi uz vidi, svarīgi ne tikai tas, kā darbojas slimnīcas, bet arī tas, cik pieejama cilvēkiem ir profilakse un veselības aprūpe dzīvesvietas tuvumā.
Slimnīcas galvenais uzdevums nemainās
GreenCare pētījums parāda, ka Latvijas slimnīcās videi draudzīgas pārmaiņas jau notiek. Taču, lai atsevišķas iniciatīvas kļūtu par daļu no slimnīcu ikdienas darba un ilgtermiņa plānošanas, nepieciešama kopīga pieeja. Pētnieku izstrādātais modelis un rekomendācijas piedāvā veidu, kā šīs pārmaiņas īstenot pārdomātāk, sadarbojoties un nezaudējot no redzesloka pacientu un darbinieku vajadzības.
Projektu “Sociāli atbildīga zaļā pāreja: pārvaldības risinājumu uzlabošana, lai stiprinātu Homo Climaticus veselības aprūpes sektorā” / GreenCare (Nr. lzp-2023/1-0341) finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas ietvaros (2024.–2026.).
