Latvijas zinātniece saņēmusi Eiropas nozīmīgāko pētniecības grantu

Author
Latvijas Universitāte

4. decembris, 2024. gads

personība finansējums sasniegumi

3. decembrī izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”  

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem. 

csm_V.Pavuls__1__16b90695e5.jpg
Foto: Visvaldis Pāvuls, LU

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrporfesore, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa ir ievērojama zinātniece, kura ar savu darbu būtiski ietekmē ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules socioloģijas attīstību. Viņas zinātniskā darbība sniedz nozīmīgu ieguldījumu socioloģijas un politikas socioloģijas pētniecībā, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas, diasporas, sabiedrības saliedētības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. 

”Attieksme pret imigrāciju ir pretrunīgi vērtēts jautājums mūsdienu Eiropā, un tieši tas padara tās izpēti tik nozīmīgu un interesantu. Kādēļ mēs atgrūžam vienus, bet ar prieku uzņemam citus? Situācija ar Ukrainas bēgļiem paver unikālu iespēju labāk saprast mums pašiem sevi un sabiedrību,” viņa stāsta par savu pētījumu. 

Ar piešķirto teju 2 miljonu eiro finansējumu starptautisku zinātnieku grupa Intas Mieriņas vadībā pētīs imigrantu uzņemšanu Centrālajā un Austrumeiropā (Central and Eastern Europe - CEE) Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. Karš Ukrainā ir izraisījis lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Līdz šim CEE valstu iedzīvotāju attieksme pret imigrantiem ir bijusi krasi negatīva, pretstatā tam, kādu attieksmi piedzīvoja ukraiņu bēgļi. “Kā attieksme pret migrantiem attīstās, ņemot vērā vēsturiskos, ģeopolitiskos un ideoloģiskos faktorus?” – palīdzēs atbildēt šis pētījums. 

Mieriņas pētījums izaicina līdzšinējos attieksmi pret migrantiem skaidrojošos naratīvus, kas koncentrējušies uz ksenofobiju, etnisko nacionālismu, rasu aizspriedumiem un resursu spriedzi. Tā vietā pētījums uzsver vēsturiskās atmiņas, kolektīvās traumas, kopēja pretinieka un baiļu par drošību nozīmi. Izmantojot inovatīvu metodoloģisko pieeju, tā mērķis ir parādīt, ka attieksmes pret migrantiem ir niansētas, konteksta-specifiskas un atkarīgas gan no konkrētajiem iebraucējiem, gan konkrētajiem uzņemošajiem cilvēkiem. Zinātnieki daudzdisplinārā pieejā analizēs četras valstis: Latviju, Poliju, Ungāriju un, salīdzinošam kontekstam, Itāliju, lai noskaidrotu, kā minētie faktori veido attieksmi pret bēgļiem un migrantiem. Mūsdienu unikālajā vēsturiskajā kontekstā pētījums palīdzēs labāk izprast sabiedrības mijiedarbību ar migrantiem un piedāvāt risinājumus viņu uzņemšanas apstākļu uzlabošanai.  

ERC piešķir piecu dažādu veidu grantus, atkarībā no zinātnieku karjeras posma. Šogad konsolidatora grantam (ERC Consolidator grant), kuru ieguvusi Inta Mieriņa un kas pieejams pieredzējušiem zinātniekiem ar septiņu līdz 12 gadu darba pieredzi pēc doktora grāda iegūšanas, pieteikti kopumā 2313 projekti, no kuriem sociālo un humanitāro zinātņu jomā – 733. Finansējums piešķirts tikai 14,2% no iesniegumiem. 

ERC darbojas kopš 2007. gada un līdz šim kādu no pētniecības grantiem Latvijā ir saņēmis tikai viens zinātnieks – 2013. gadā izcilības grantu (ERC Advanced grant) piešķīra LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) tenūrprofesoram Andrim Ambainim kvantu datoru algoritmu priekšrocību un ierobežojumu pētniecībai. Savukārt 2024. gadā sinerģijas granta (ERC Synergy grant) projektu par vēsturisko pandēmiju izpēti kopīgi ieguva četri izcili zinātnieki, kuru komandā Latvijas Universitāti kā partneri pārstāv LU EZTF fakultātes profesors Normunds Stivriņš. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija personība

Augusta personība Oskars Java: imitējošā modelēšana ilgtspējīgai nākotnei

Mūsdienās zinātne arvien biežāk kļūst par tiešu sabiedrības pārmaiņu virzītāju. Pētnieki rada jaunas zināšanas un palīdz ieviest risinājumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina ilgtspējīgu attīstību. Viena no daudzsološākajām pieejām ir imitējošā modelēšana, kuru pārstāv Vidzemes Augstskolas (V…

researchLatvia

18. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Humanitāro zinātņu pētniece un Baltvilka balvas laureāte Sanita Reinsone dalās pieredzē par atmiņu pierakstiem un dzīves pierakstīšanas tradīciju pētniecību

Kādā intervijā humanitāro zinātņu pētniece, Latvijas Universitātes (LU) asociētā tenūrprofesore un rakstniece Sanita Reinsone tika nodēvēta par stāstu mednieci. Viņas ikdiena cieši saistīta ar cilvēku atmiņu pierakstiem, dienasgrāmatām, dzīves pierakstīšanas tradīciju pētniecību. Arī bērnu grāmata …

LSM, Aija Bremšmite

4. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Lilita Seimuškāne: Sudraba ekonomikas neizmantotais potenciāls

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) studiju programmas direktore docente Lilita Seimuškāne, kura patlaban strādā pie projekta "Sudraba ekonomikas potenciāls reģionos Latvijā un to ietekmējošie faktori",  uzsver vairākas sudraba ekonomikas dimensijas taut…

Latvijas Universitāte

28. jūlijs, 2025. gads

personība zinātnes komunikācija

Tenūrprofesora Egila Stalidzāna ceļš zinātnē – no bitēm līdz molekulu skaitļošanas modeļiem

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rakstu sērija par RSU tenūrprofesoriem. Intervija ar rīdzinieku Egilu Stalidzānu, kurš nesen sāka darbu Rīgas Stradiņa universitātes Bioinformātikas grupā kā tenūrprofesors un ir skaitļojošās sistēmbioloģijas komandas vadītājs. Kā kļuvāt par zinātnieku? …

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2025. gads