RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcijas ierīci izlietnēm, kas novērš mikroorganismu vairošanos. Tā paredzēta lietošanai medicīnas iestādēs, tādēļ ierīces efektivitāte testēta slimnīcā un tiek pilnveidota sadarbībā ar mediķiem.

Brigita Dejus.jpg
RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Brigita Dejus. Foto: Toms Norde.

Izgudrojums, kas integrējams izlietnēs, nodrošina izplūdes dezinfekciju, novēršot mikroorganismu vairošanos, bioplēvju veidošanos un mikroorganismu nokļūšanu telpā. Ierīces izvadcaurules iekšējā virsma ir pārklāta ar titāna dioksīda pārklājumu, to apstarojot ar ultravioleto starojumu, tiek ierosināta fotokatalīze. Fotokatalīze ir efektīva pat noturīgu savienojumu šķelšanā un noārdīšanā. Savukārt īpaši izveidots mehānisms nodrošina šķidruma vienvirziena kustību, tā aizturot gāzu no kanalizācijas sistēmas nonākšanu telpā un mazinot potenciālos draudus veselībai.

"Pētījumi rāda, ka izlietnes var būt viens no iespējamajiem avotiem antimikrobiālās rezistences mikroorganismu izplatībai un tradicionālie dezinfekcijas risinājumi ne vienmēr nodrošina pietiekamu aizsardzību," stāsta RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Brigita Dejus. "Proti, dažādu patogēno mikroorganismu piesārņojums slimnīcās galvenokārt var veidoties tieši uz izlietņu virsmām un savienojumos, savukārt cauruļvados var veidoties bioplēve. Šādu mikroorganismu klātbūtne slimnīcā palielina inficēšanās risku pacientiem."

Inovatīvā ierīce ir turpinājums pirms vairākiem gadiem īstenotam plašam pētījumam. No vīzijas par slimnīcas infrastruktūras uzlabošanu pētnieki un inženieri ir nonākuši līdz potenciālam risinājumam akūtai problēmai. Izstrādājot un testējot prototipu, RTU pētnieki sadarbojas gan ar industrijas pārstāvjiem, gan Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta pētniekiem, kuri veic antropoloģisku pētījumu, izzinot mediķu vajadzības un pieredzi, izmantojot inovatīvo risinājumu. Risinājums tiek testēts arī slimnīcā. Medicīnas personāla vajadzības tiek ņemtas vērā, to pilnveidojot.

Ierīce teju kā patentēta Latvijā. Izgudrojuma autori ir RTU rektors profesors Tālis Juhna, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošie pētnieki Brigita Dejus, Mārtiņš Strods un Basanti Ekka, kā arī Inovatīvu produktu izstrādes nodaļas vadītāja vietnieks Kristens Raščevskis un vecākais industriālais dizainers Pēteris Sala.

RTU šobrīd iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam. Paralēli ar «Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platformas inovatīvu produktu radīšanai» (BioPhoT, platformas Nr.: IVPP-EM-Inovācija-2024/1-0002) finansiālu atbalstu komanda arī gatavojas risinājuma komercializācijai un virzīšanai tirgū. BioPhoT ir daļa no Ekonomikas ministrijas finansētās valsts pētījumu programmas «Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījuma programma», to koordinē Latvijas Organiskās sintēzes institūts un īsteno zinātnes universitātes un pētniecības institūti.

 

saistītie raksti

zinātne

Latvijā taps 10 miljonu eiro vērts aizsardzības MI pētniecības centrs

Eiropas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums “NestAI” paziņojis par jauna pētniecības un izstrādes (R&D) centra atvēršanu Latvijā. Projekta ietvaros uzņēmums tuvākajos gados plāno investēt 10 miljonus eiro un izveidot komandu līdz 30 zinātniekiem un inženieriem, lai attīstītu mākslīgā intelekta (M…

kursors.lv

29. septembris, 2026. gads

sasniegumi

Arheoloģija, augsne, bioplastmasa. Ko pēta Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē ieguvējas no Latvijas?

Keramikas izpēte arheoloģijā, lauksaimniecības augsnes izpēte klimata pārmaiņu kontekstā, kompozītmateriālu un biopolimēru izpēte ķīmijā – šādas Latvijas jauno zinātnieču pārstāvētās jomas plūkušas laurus ikgadējā "Baltijas stipendija sievietēm zinātnē" konkursā, vēstīja Latvijas Radio raidījums "Z…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

28. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Laima Vēvere par darbu zinātnē un Latvijā radītu materiālu nesējraķetei “Ariane 6”

Laima Vēvere zinātnē nonāca, meklējot profesiju, kurā nebūtu rutīnas. Jau 15 gadus viņa strādā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) un pēta no atjaunojamām izejvielām iegūstamus poliuretāna materiālus, tostarp to izmantošanu kriogēnajā izolācijā. Viņas un kolēģu izstrādātie izolācijas …

Izglītības un zinātnes ministrija

28. septembris, 2026. gads

sasniegumi zinātne

LU profesors Andrejs Cēbers saņem prestižo R. E. Rozensveiga medaļu par izciliem sasniegumiem magnētisko šķidrumu pētniecībā

Šovasar, no 5. līdz 10. jūlijam, Vīnē norisinājās 17. Starptautiskā magnētisko šķidrumu konference (The 17th International Conference on Magnetic Fluids (ICMF17) ). Tās laikā Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Fizikas nodaļas profesors Andrejs Cēbers saņēma…

Latvijas Universitāte

25. septembris, 2026. gads