Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki sper nozīmīgu soli īpaši ātrdarbīgu un energoefektīvu sakaru tehnoloģiju attīstībā, kas nākotnē varētu kalpot mākslīgā intelekta datu centriem un nākamās paaudzes sakaru infrastruktūrai. Viņi demonstrē iespēju datus pārraidīt viena mikrometra viļņu diapazonā (1-μm band or T-band), izmantojot dobas serdes optisko šķiedru, un uzstāda jaunu pasaules rekordu. Ar sasniegumu prestižā fotonikas konferencē ASV jau iepazīstināti starptautiskās industrijas un zinātnes līderi.
«Mākslīgā intelekta infrastruktūras nākotne ir viena mikrometra viļņu diapazona sakaru sistēmas,» ir pārliecināts RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta tenūrprofesors, akadēmiķis Oskars Ozoliņš.
Viņa vadītā pētnieku grupa apvienojusi divas perspektīvas tehnoloģijas – dobas serdes optisko šķiedru (hollow core fiber) un viena mikrometra (1-μm) viļņu garumu. Dobas serdes šķiedrā gaisma izplatās pa centrālo kanālu, kas pildīts ar gaisu vai inertu gāzi. Tas ļauj panākt būtiski mazāku signāla vājinājumu un dispersiju vai izkliedēšanos, salīdzinot ar tradicionālo optisko šķiedru. Savukārt viena mikrometra viļņu diapazons ir pagaidām maz izmantots optiskais spektrs, kurā iespējams attīstīt jaunas optoelektroniskas komponentes, kam ir perspektīva kļūt par Latvijas vienradzi čipu jomā, lēš tenūrprofesors. Pašlaik visplašāk izmantotie optisko sakaru viļņu garumi ir 1,3 un 1,5 mikrometri. «Pie 1,3 mikrometriem tradicionālajā optiskajā šķiedrā ir mazāka dispersija, pie 1,5 mikrometriem – mazāks vājinājums. Izmantojot jauna veida optisko šķiedru un viļņu garumu, varam nodrošināt gan mazu vājinājumu, gan dispersiju, tādā veidā attīstot ļoti liela datu apjoma pārraidi ātri un energoefektīvi. Laikā, kad ekspansīvi attīstās mākslīgā intelekta infrastruktūra, pieprasot arvien lielāku datu pārraides kapacitāti, tā ir revolūcija,» uzsver O. Ozoliņš.
Viņš ar kolēģiem, tostarp jaunajiem pētniekiem Darju Čirjuļinu, Denisu Žurikovu un Abdul Hayee, arī demonstrējis, ka, apvienojot inovatīvo šķiedru un jaunu viļņu garumu, iespējams pārraidīt 200 gigabitu datu sekundē 500 metru attālumā bez optiskā signāla pastiprināšanas. Tas ir datu pārraides rekords. O. Ozoliņš uzstādījis jau 12 pasaules rekordus.
Ar atklāto tenūrprofesors teju kā iepazīstinājis zinātnes un industrijas eliti prestižajā Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūta (Institute of Electrical and Electronics Engineers – IEEE) fotonikas konferencē ASV. Zinātniskais raksts «Net 200 Gb/s/lane Optical-Amplification-Free IM/DD HCF Transmission at 1064 nm Using a LN MZM» tika pieņemts prezentēšanai tā dēvētajā post-deadline paper sesijā, apliecinot pētījuma aktualitāti un augsto nozīmību.
RTU pētnieki Darja Čirjuļina, Armands Ostrovskis, tenūrprofesori Toms Salgals, Xiaodan Pang (LZA ārzemju loceklis), O. Ozoliņš un profesors Vjačeslavs Bobrovs kopā ar starptautiskiem partneriem pierādījuši, ka arī tradicionālajā vienmodas optiskajā šķiedrā, ko plaši lieto sakaru tehnoloģijās, izmantojot jauno viļņu diapazonu, iespējams panākt lielu datu pārraides ātrumu. To viņi demonstrē pētījumā, kas šoruden publicēts augstas ietekmes zinātniskajā žurnālā «Optics Letters».
RTU pētnieki ir pasaules līderi fotonikas mikročipu un datu pārraides tehnoloģijās 1-μm pārraides joslai.