RTU pētnieki demonstrē jaunu tehnoloģiju īpaši ātrai datu pārraidei; sasniegums paver iespējas revolucionāru inovāciju attīstībai Latvijā

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

19. novembris, 2026. gads

sasniegumi tehnoloģijas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki sper nozīmīgu soli īpaši ātrdarbīgu un energoefektīvu sakaru tehnoloģiju attīstībā, kas nākotnē varētu kalpot mākslīgā intelekta datu centriem un nākamās paaudzes sakaru infrastruktūrai. Viņi demonstrē iespēju datus pārraidīt viena mikrometra viļņu diapazonā (1-μm band or T-band), izmantojot dobas serdes optisko šķiedru, un uzstāda jaunu pasaules rekordu. Ar sasniegumu prestižā fotonikas konferencē ASV jau iepazīstināti starptautiskās industrijas un zinātnes līderi. 

RTU pētnieku komanda – Abdul Hayee, Deniss Žurikovs, Oskars Ozoliņš, Toms Salgals, Darja Čirjuļina un Armands Ostrovskis –, uzstādot datu pārraides rekordu.
RTU pētnieku komanda – Abdul Hayee, Deniss Žurikovs, Oskars Ozoliņš, Toms Salgals, Darja Čirjuļina un Armands Ostrovskis –, uzstādot datu pārraides rekordu. Foto: RTU

«Mākslīgā intelekta infrastruktūras nākotne ir viena mikrometra viļņu diapazona sakaru sistēmas,» ir pārliecināts RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta tenūrprofesors, akadēmiķis Oskars Ozoliņš. 

Viņa vadītā pētnieku grupa apvienojusi divas perspektīvas tehnoloģijas – dobas serdes optisko šķiedru (hollow core fiber) un viena mikrometra (1-μm) viļņu garumu. Dobas serdes šķiedrā gaisma izplatās pa centrālo kanālu, kas pildīts ar gaisu vai inertu gāzi. Tas ļauj panākt būtiski mazāku signāla vājinājumu un dispersiju vai izkliedēšanos, salīdzinot ar tradicionālo optisko šķiedru. Savukārt viena mikrometra viļņu diapazons ir pagaidām maz izmantots optiskais spektrs, kurā iespējams attīstīt jaunas optoelektroniskas komponentes, kam ir perspektīva kļūt par Latvijas vienradzi čipu jomā, lēš tenūrprofesors. Pašlaik visplašāk izmantotie optisko sakaru viļņu garumi ir 1,3 un 1,5 mikrometri. «Pie 1,3 mikrometriem tradicionālajā optiskajā šķiedrā ir mazāka dispersija, pie 1,5 mikrometriem – mazāks vājinājums. Izmantojot jauna veida optisko šķiedru un viļņu garumu, varam nodrošināt gan mazu vājinājumu, gan dispersiju, tādā veidā attīstot ļoti liela datu apjoma pārraidi ātri un energoefektīvi. Laikā, kad ekspansīvi attīstās mākslīgā intelekta infrastruktūra, pieprasot arvien lielāku datu pārraides kapacitāti, tā ir revolūcija,» uzsver O. Ozoliņš. 

Viņš ar kolēģiem, tostarp jaunajiem pētniekiem Darju Čirjuļinu, Denisu Žurikovu un Abdul Hayee, arī demonstrējis, ka, apvienojot inovatīvo šķiedru un jaunu viļņu garumu, iespējams pārraidīt 200 gigabitu datu sekundē 500 metru attālumā bez optiskā signāla pastiprināšanas. Tas ir datu pārraides rekords. O. Ozoliņš uzstādījis jau 12 pasaules rekordus.

Ar atklāto tenūrprofesors teju kā iepazīstinājis zinātnes un industrijas eliti prestižajā Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūta (Institute of Electrical and Electronics Engineers – IEEE) fotonikas konferencē ASV. Zinātniskais raksts «Net 200 Gb/s/lane Optical-Amplification-Free IM/DD HCF Transmission at 1064 nm Using a LN MZM» tika pieņemts prezentēšanai tā dēvētajā post-deadline paper sesijā, apliecinot pētījuma aktualitāti un augsto nozīmību.

RTU pētnieki Darja Čirjuļina, Armands Ostrovskis, tenūrprofesori Toms Salgals, Xiaodan Pang (LZA ārzemju loceklis), O. Ozoliņš un profesors Vjačeslavs Bobrovs kopā ar starptautiskiem partneriem pierādījuši, ka arī tradicionālajā vienmodas optiskajā šķiedrā, ko plaši lieto sakaru tehnoloģijās, izmantojot jauno viļņu diapazonu, iespējams panākt lielu datu pārraides ātrumu. To viņi demonstrē pētījumā, kas šoruden publicēts augstas ietekmes zinātniskajā žurnālā «Optics Letters».

Zinātniskais raksts «High-speed short-reach optical transmission in the 1-µm band using a 1064 nm lithium niobate MZM».

RTU pētnieki ir pasaules līderi fotonikas mikročipu un datu pārraides tehnoloģijās 1-μm pārraides joslai. 

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla sasniegumi

Kā arheoloģiskie izrakumi Krievkalnā «ierāva» šajā jomā jauno pētnieci Vandu Haferbergu

Arheoloģiskajos izrakumos atrastas trauku lauskas var atklāt daudz vairāk, nekā sākotnēji šķiet. Pēc to sastāva un uzbūves var noskaidrot, kur iegūts māls, kādi materiāli tam pievienoti un kā senie cilvēki darinājuši traukus. Šādu izpēti Latvijā veic pētniece Vanda Haferberga. Par to viņa saņēmusi …

lsm.lv

2. novembris, 2026. gads

sasniegumi

Izciliem izglītības un zinātnes darbiniekiem piešķir Ministra kabineta balvu un Atzinības rakstus

Sagaidot Latvijas valsts proklamēšanas dienu 18. novembrī, 20 izcili savas nozares profesionāļi pētniecības, izglītības un sporta jomā saņems valdības apbalvojumus, tostarp četri - Ministru kabineta balvu un 16 - Ministru kabineta Atzinības rakstus. “Latvijas spēks balstās mūsu cilvēku talantā…

Izglītības un zinātnes ministrija

21. oktobris, 2026. gads

sasniegumi

LU aizvadīts starptautiskais EUDIS Defence Hackathon 2026

No 15. līdz 17. oktobrim Latvijas Universitātē norisinājās EUDIS Defence Hackathon 2026 Latvia, pulcējot tehnoloģiju izstrādātājus, inženierus, uzņēmējus un citus aizsardzības tehnoloģiju attīstībā ieinteresētus dalībniekus. Trīs dienu laikā 22 komandas strādāja pie risinājumiem autonomo sistēmu, b…

Latvijas Universitāte

21. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes tehnoloģijas

RTU un Austrālijas zinātnieki pierāda, ka statisko elektrību var kontrolēt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Melburnas Karaliskā tehnoloģiju institūta (Royal Melbourne Institute of Technology – RMIT), Austrālijā,  zinātnieki pierādījuši, ka statisko elektrību, kas rodas, diviem materiāliem saskaroties, iespējams kontrolēt. Šis atklājums maina līdz šim valdošo pr…

Rīgas Tehniskā universitāte

20. oktobris, 2026. gads