Latvijas zinātnieku radītā tehnoloģija nonāk pasaules vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

27. novembris, 2025. gads

zinātne inovācija tehnoloģijas

Latvijas zinātnieku radīta inovācija iekarojusi vietu pasaules tehnoloģiju tirgū – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā. 
 

TESS sensors.jpg
LU CFI publicitātes attēls. TESS sensors. 

TESS ir termoelektrisks starojuma sensors, kas spēj izmērīt atsevišķu lāzera impulsu jaudu ar līdz šim nebijušu ātrumu un precizitāti. Tehnoloģija balstīta uz plāno kārtiņu materiālu unikālajām īpašībām, nodrošinot signāla reakcijas laiku, kas ir mazāks par 10 nanosekundēm – aptuveni tūkstoš reižu ātrāku nekā iepriekš izmantotajās tehnoloģijās. Šis sasniegums ir īpaši nozīmīgs tādās jomās kā lāzertehnoloģija, medicīna, precīzā metināšana un mikrogravēšana, kur svarīga ir katra impulsa kontrole drošības un precizitātes nodrošināšanai. 

LU CFI zinātnieki darbu pie šīs tehnoloģijas uzsāka jau 2012. gadā, pētot termoelektriskos materiālus. Balstoties uz šiem pētījumiem, tika radīts jauns risinājums – pārveidot termoelektrisko principu par augstas ātrdarbības impulsu jaudas sensoru. 

2021. gadā Thorlabs – viens no pasaules līderiem fotonikas un optisko iekārtu jomā – atzina TESS unikālo potenciālu un noslēdza licencēšanas un tehnoloģiju pārneses līgumu ar LU CFI. "Ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu  esam veiksmīgi izstrādājuši stabilu un atkārtojamu ražošanas procesu TESS sensora tehnoloģijai mūsu uzņēmumā. Šis stingrais pamats ir ļāvis izveidot ātras darbības pastiprinātu detektoru, kas optimizēts augstas atkārtošanās frekvences lāzera impulsiem un tagad papildina mūsu uzlaboto fotonikas risinājumu portfeli," komentē Manfreds Gonerts, Thorlabs Gaismas uztveršanas un analīzes nodaļas vadītājs. Tehnoloģija ir patentēta ASV, Eiropas Savienībā, Ķīnā un Kanādā, nodrošinot starptautisku aizsardzību un komercializācijas iespējas. 

Thorlabs_TESS sensors.png
LU CFI publicitātes attēls.

"Esam spējuši salikt kopā visus ķēdes posmus no materiāla izpētes līdz tā praktiskai pielietošanai. Tam ir nepieciešamas gan zināšanas, gan tehnoloģijas, gan tirgus izpēte. Turklāt mums ne uz brīdi neaptrūkās finansējuma šī pētījuma veikšanai, kas, ņemot vērā zinātnes finansējumu Latvijā un lielo konkurenci projektu konkursos, ir vērtējams kā veiksmes stāsts," uzsver viens no TESS tehnoloģijas izstrādes komandas locekļiem, LU CFI vadošais pētnieks Mārtiņš Rutkis

Tehnoloģijas attīstību līdz gatavam tirgus produktam atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) LU CFI inovāciju platforma Materize. 

TESS iekļaušana Thorlabs katalogā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnē radītas tehnoloģijas spēj konkurēt pasaules līmenī, veicinot valsts atpazīstamību un inovāciju eksportu augsto tehnoloģiju jomā. TESS sensoru ir iespēja iegādāties Trorlabs mājas lapā.

  

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir vadošais materiālzinātnes  pētniecības centrs Latvijā, kas nodarbojas ar jaunāko materiālu, sensoru, fotonikas un nanotehnoloģiju izstrādi. Institūts apvieno fundamentālos pētījumus un inovācijas ar praktisku pielietojumu industrijā.

Thorlabs ir viens no pasaules vadošajiem fotonikas un optisko risinājumu ražotājiem, kura produkti tiek izmantoti zinātnē, medicīnā un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV uzņēmums šobrīd darbojas vairāk nekā 20 valstīs, nodrošinot plašu sastāvdaļu un sistēmu klāstu optikai, lāzertehnoloģijām un pētniecībai. 

saistītie raksti

inovācija

Latvija starp pasaules līderiem dziļo tehnoloģiju inovācijās: 7. vieta pasaulē Hello Tomorrow radarā

Latvija arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu globālajā zinātnē balstīto inovāciju vidē. Starptautiskās dziļo tehnoloģiju platformas Hello Tomorrow publicētajā 2026. gada Global Deep Tech Pioneers Radar ziņojumā Latvija ierindota 7. vietā pasaulē pēc dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaita…

Renāte Franke | BioPhoT

16. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads

zinātne

Zinātne dzīvei: Jauna infrastruktūra bioekonomikas pētījumiem

Kas kopīgs kosmētikas krēmam, mājas siltumizolācijai un saplāksnim? Visos šajos produktos var izmantot savienojumus, kas iegūti no bērza tāss. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki sadarbībā ar industrijas partneriem pēta, kā šos dabiskos savienojumus pārvērst jaunās kosmētikas izejvie…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

12. marts, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība inovācija

RSU Sabiebrības veselības institūts iesaistās starptautiskā projektā par infekciju izraisīta vēža sloga mazināšanu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts (SVI) ir viens no partneriem starptautiskajā EU4Health projektā Eiropas vienotā rīcība stratēģijas veselības intervencēm ar infekcijām saistīta vēža eliminācijai (SHIELD) (European Joint Action on Strategy for Health Interventions t…

Rīgas Stradiņa universitāte

11. marts, 2026. gads