“Alternative Plants” risina medicīnas izaicinājumus

Author
Labs of Latvia

30. aprīlis, 2026. gads

Latvijas biotehnoloģiju jaunuzņēmums “Alternative Plants” ir saņēmis Eiropas fondu finansējumu un kļuvis par partneri divos projektos, kas risina aktuālus izaicinājumus medicīnā. 

Alternative-Plants-komanda.jpg
Alternative Plants komanda | Publicitātes foto

Viena atbalstītā projekta mērķis ir izmantot bioinženierijas risinājumus no atjaunojamiem resursiem antibiotiku rezistences novēršanai kaulaudu pielietojumos (RESCUE).

“Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir globāla veselības krīze, kas katru gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu. Prognozēts, ka līdz 2050. gadam tā kļūs par galveno nāves cēloni, ja netiks veikti preventīvi pasākumi. Kaulu infekcijas, jo īpaši osteomielīts un ar implantiem saistītās infekcijas, būtiski palielina šo slogu, jo īpaši ar multirezistentiem patogēniem, kas sarežģī ārstēšanu. Uz antibiotikām balstīta kaulu infekciju ārstēšana bieži ir neefektīva biofilmu veidošanās, blakusparādību un pieaugošās baktēriju rezistences dēļ. Tāpēc RESCUE projekta mērķis ir izstrādāt inovatīvus injicējamus nanokompozītu hidrogēlus ar antimikrobiālām un osteogēnām īpašībām, tādējādi samazinot, antibiotiku lietošanas daudzumu,” skaidro “Alternative Plants” līdzdibinātājs un operatīvais direktors Mārtiņš Borodušķis.

Projekta vadošais partneris ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Kopējās projekta izmaksas ir 656 tūkstoši eiro. Eiropas Reģionālās Attīstības fonda (ERAF) finansējums – 509,7 tūkstoši eiro, valsts budžeta finansējums – 89,9 tūkstoši eiro, privātais līdzfinansējums – 56,4 tūkstoši eiro. Projektu plānots realizēt līdz 2028. gada 30. septembrim.

Otrs “Alternative Plants” apstiprinātais projekts tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitāti kā vadošo partneri un “Max Planck” institūtu Vācijā. Tas saistīts ar ādas un mīksto audu infekciju ārstēšanu. Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu multimodālu pielietojumu antimikrobiālo peptīdu un levāna ražošanai. Izmantojot mikroorganismu Zymomonas mobilis, tiks iegūtas dabiskas izcelsmes vielas ar antibakteriālām īpašībām. Šīs vielas – antimikrobiālie peptīdi un levāns – nākotnē varētu tikt izmantotas ādas un mīksto audu infekciju ārstēšanā, piedāvājot alternatīvu esošajām terapijām.

Kopējās projekta izmaksas ir 656, tūkstoši eiro. ERAF finansējums ir 510 tūkstoši eiro, valsts budžeta finansējums ir 89,9 tūkstoši eiro, bet privātais līdzfinansējums – 56,5 tūkstoši eiro.

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums “Alternative Plants” specializējas videi draudzīgu aktīvo kosmētikas sastāvdaļu izstrādē un ražošanā, izmantojot augu šūnu kultivēšanas tehnoloģiju, mikrobioloģiskās fermentācijas metodes un biorafinēšanas tehnoloģijas. Uzņēmuma izstrādāto produktu unikalitāte ir zinātnē balstīta. Tas veic arī produktu drošības un funkcionalitātes izvērtēšanu, tostarp veicot testēšanu cilvēka šūnu kultūru testsistēmās, kā arī dermatoloģisko novērtējumu, sadarbībā ar partneriem.

saistītie raksti

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija sociālās zinātnes

Izmērīt to, ko cilvēks nespēj pateikt. Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" …

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

6. jūlijs, 2026. gads

kosmoss inovācija

Uzlabojumu dēļ aptur Visuma izpētei svarīgā Lielā hadronu paātrinātāja darbu – apkopē piedalīsies arī Latvijas zinātnieki

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieki noslēguši pēdējos darbus, lai uz četriem gadiem apturētu visus eksperimentus, kuru veikšanai nepieciešams 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (LHP). Tas saistīts ar paātrinātājam nepieciešamo apkopi, kuras laikā to uzla…

Kārlis Miksons, LTV Ziņu dienests

30. jūnijs, 2026. gads

inovācija

Kā modernās tehnoloģijas pārveido futbolu un kā Latvija iesaistās globālajā sporta inovāciju attīstībā

Futbols šobrīd piedzīvo straujāko tehnoloģisko transformāciju savā vēsturē. Sensori bumbā, mikročipi, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, mākslīgais intelekts, augstas precizitātes kameru sistēmas un video tiesāšanas tehnoloģijas būtiski maina spēles taisnīgumu, dinamiku un skatītāju pieredzi. Šī…

Raidījums "Digitālās brokastis", jauns.lv

29. jūnijs, 2026. gads