Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) pēdējos 8 gados ir piedzīvojis strauju izaugsmi, kļūstot par būtisku spēlētāju starptautiskajā zinātnes un inovāciju vidē. Institūta finanšu apgrozījums ir trīskāršojies (no 3 uz 9M EUR gadā), bet starptautisko projektu piesaiste pieaugusi vairāk nekā pieckārt (no 0.5 uz 2.5M EUR gadā). Izveidotas jaunas partnerības ar Eiropā un pasaulē vadošajiem pētniecības centriem un uzņēmumiem, kas LU CFI padara par uzticamu, stabilu sadarbības partneri un ļauj iesaistīties arvien nozīmīgākos projektos.
LU CFI attīstība balstās skaidrā vīzijā no akadēmiskas organizācijas kļūt par inovācijās un pielietojumos balstītu pasaules mēroga pētniecības centru. Institūtā izveidota atvērtā tipa infrastruktūra un pētniecības vide, kas ļauj zinātniekiem veikt fundamentālus pētījumus un radīt inovatīvas tehnoloģijas ar reālu pielietojumu industrijā un sabiedrībā.
Piemēram, LU CFI izstrādātā “Spectromarine” ir moderna, pilnībā automatizēta zemūdens optiskās spektroskopijas sistēma, kas ar augstu precizitāti mēra ūdens kvalitāti. Tai ir liels potenciāls gan vides aizsardzībā, gan zivjaudzētavās, gan arī desalinācijas procesos. Šī sistēma jau ir testēta Spānijā, Saūda Arābijā un ASV. Savukārt “Orgāns uz čipa” tehnoloģija, kuru attīsta LU CFI spin-off uzņēmums “CellBox Labs”, ir miniatūra dažādu cilvēka orgānu (plaušu, zarnu u.c.) versija, kas izveidota uz plastmasas mikrofluīdikas čipa, ļaujot zinātniekiem pētīt slimības un testēt zāles reālistiskā vidē, samazinot izmēģinājumus ar dzīvniekiem.
“Mūsu tehnoloģija ne tikai maina in-vitro pētījumu pieeju, bet arī atver jaunas iespējas precīzijas medicīnā,” uzsver “CellBox Labs” līdzdibinātājs Gatis Mozoļevskis.
Būtisks sasniegums ir “TESS” – termoelektriskais starojuma sensors, kas spēj uztvert miljoniem lāzera impulsu sekundē un var tikt izmantots lāzerķirurģijā, lāzergravēšanā un 3D drukā. Šī tehnoloģija jau ir licencēta un nodota pasaulē atzītam fotonikas uzņēmumam “Thorlabs”. Tikmēr “OG Sense” – kompakts optiskais gāzes sensors – palīdz uzraudzīt gaisa kvalitāti un ir viegli integrējams viedo māju un IoT sistēmās.
“Institūta izaugsmi nodrošinājusi gan modernā infrastruktūra, gan mērķtiecīgi attīstītā sadarbība ar industriju un starptautiskajiem partneriem, kuras pamatā ir mūsu ekselence. Zinātniekiem ir iespēja uzrunāt industrijas partnerus un noskaidrot to reālās vajadzības, kā arī ir pieejami tehnoloģiju komercializācijas atbalsta mehānismi. Tas ļauj idejas pārvērst inovācijās, kas sekmē Latvijas un Eiropas ekonomisko izaugsmi,” uzsver LU CFI direktors Andris Anspoks.
Šos sasniegumus ir veicinājis “CAMART2” projekts, kas nodrošinājis gan infrastruktūras attīstību, gan zinātnieku apmācību un pieredzes apmaiņu ar partneriem Zviedrijā, gan starptautisko zinātnisko kontaktu attīstību un sadarbības projektu izstrādi. Savukārt, LU CFI izveidotā fotonikas, viedo materiālu un tehnoloģiju ekosistēma nodrošina inovāciju radīšanai nepieciešamo vidi.
Projekta “CAMART2” noslēguma pasākums notiks 28. martā plkst. 16.00 Ķengaraga ielā 8, Rīgā. Pasākumā norisināsies paneļdiskusija, kurā tiks izvērtēti sasniegtie rezultāti un iezīmētas nākotnes attīstības iespējas. Uz pasākumu aicināti arī mediju pārstāvji.
“CAMART2” (granta līgums Nr. 739508) īstenošanā ieguldīts 30 milj. EUR: Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums – 14 999 955 EUR, kā arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas, LR Ekonomikas ministrijas un LU CFI līdzfinansējums specifiskā atbalsta mērķa projekta Nr.1.1.1.4/17/I/002 ietvaros – 15 320 196 EUR.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ir starptautiski atzīts materiālzinātņu un starpdisciplināru pētījumu līderis Baltijas jūras reģionā. Institūtā strādā 300 darbinieku, tostarp vairāk nekā 100 augsti kvalificētu zinātnieku, kas veic starptautiski konkurētspējīgus pētījumus, izglīto studentus un piedāvā inovatīvus pētnieciskos risinājumus rūpnieciskām vajadzībām.
