LU Ķīmiskās fizikas laboratorija attīstās par starptautiski nozīmīgu zinātnisko centru

Author
Latvijas Universitātes fonds

23. janvāris, 2025. gads

zinātne konkurss

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija nesen papildināta ar jaunām zinātniskajām iekārtām un inventāru. Šīs iekārtas tiks izmantotas vietējo un starptautisko projektu īstenošanā, tostarp kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā, kā arī sadarbības stiprināšanai ar Eiropas pētniecības institūcijām, piemēram, CERN.

csm_LU_Fonda_projektu_preses_relize_2024_ilustrativs_attels_21119__afb6f316b9.jpg
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija

LU Radiācijas ķīmijas laboratorija veic inovatīvus zinātniskus pētījumus radiācijas ķīmijas un radioķīmijas jomā ar praktiskām pielietošanas iespējām enerģētikā un medicīnā, kā arī nodrošina LU studējošo apmācību procesu.

Projekta “Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtas un portatīva tritija monitora iegāde radiācijas ķīmijas un radioķīmijas pētījumu vajadzībām” ietvaros iegādāta vienlaicīgas termiskās analīzes iekārta “SETARAM Themys One” un portatīvs tritija monitors “βionix 3 CMP” ar papildu aksesuāriem. Aprīkojumu varēs izmantot ne tikai LU studenti, kas izstrādā diplomdarbus radioķīmijas un radiācijas ķīmijas jomā, bet arī pētnieki, lai realizētu dažādus vietējus un starptautiskus projektus, tai skaitā dalībai kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā.

Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtu, kurā ir apvienota termogravimetrija (TG) un diferenciāli skenējošā kalorimetrija (DSC), var izmantot dažādu cietu organisku un neorganisku materiālu termiskās stabilitātes un citu procesu analīzei pirms un pēc apstarošanas ar dažāda veida augstas enerģijas starojumiem, piemēram, fotoniem, elektroniem, paātrinātiem joniem un neitroniem. Savukārt, portatīvo tritija monitoru varēs izmantot radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, detektēšanai atšķirīgās atmosfērās.

Otra projekta “Aprīkojums inovatīvu radionuklīdu pielietojumu medicīnā un enerģētikā pētījumiem” ietvaros laboratorijas infrastruktūra papildināta ar ķīmisko velkmi nerūsējošā tērauda izpildījumā darbam ar cietām vai/un šķidrām radioaktīvām vielām. Uzstādīšanas procesā ir vēl otra – radioķīmiskā velkme ar jaudīgu filtru sistēmu darbam arī ar gaistošām un ķīmiski agresīvām radioaktīvām vielām.

Abu velkmju iegāde un uzstādīšana sniedz ne tikai būtisku ieguldījumu darbinieku drošībā un apkārtējās vides aizsardzībā darbā ar augstas aktivitātes un dozas jaudas avotiem, bet ļauj samazināt riskus, piesārņojuma iespējamību un saņemto jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem.

“Jauniegādātās iekārtas sniegs unikālu iespēju studējošajiem apgūt prasmes darbā ar dažādiem radionuklīdiem, kā arī pilnveidot darbu radioķīmijas laboratorijā. Radot drošu vidi un iespēju strādāt mūsdienīgā laboratorijā, motivējam jaunus speciālistus pilnveidoties, jo šādu speciālistu Latvijā trūkst,” stāsta Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorijas asociētā profesore Dr. chem. Elīna Pajuste un vadošais pētnieks Dr. chem. Artūrs Zariņš.

Laboratorijas attīstībai nepieciešamos 225 000 eiro saņēma LU fonda rīkotajā "MikroTik" projektu konkursā dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā.

LU fonda Platīna mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumi vairāk nekā sešu miljonu apmērā devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Ziedojumus administrē LU fonds.

saistītie raksti

zinātne

Sākts pētījums par olu čaumalu un membrānu izmantošanu kalcija un kolagēna ražošanai

Olu čaumalas un membrānas parasti tiek uztvertas kā atkritumi, taču tajās slēpjas vērtīgas vielas, kuras iespējams pārvērst augstvērtīgos produktos. Lai to īstenotu, Latvijā uzsākts projekts "Olu čaumalas un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražo…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

10. septembris, 2025. gads

zinātnes politika zinātne zinātnes komunikācija

Apstiprināta valsts pētījumu programma “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”

Ministru kabinets (MK) šodien, 9. septembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu (VPP) “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”. Šīs VPP mērķis ir stiprināt latviešu valodu, kultūru un latvisko identitāti un  veicināt &nb…

Izglītības un zinātnes ministrija

9. septembris, 2025. gads

zinātne

LU Cietvielu fizikas institūtā noslēdzies CAMART² projekts

Ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu noslēdzies CAMART² projekts, kas astoņu gadu garumā tika īstenots programmas Horizon 2020 Teaming ietvaros. Projekta kopējais finansējums bija 30 miljoni eiro (15M EUR no ES un 15M EUR no nacionālajiem avotiem), un tā mērķis bija modernizēt Latvijas Universitātes…

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

9. septembris, 2025. gads

zinātne

LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienī…

Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads