LU Ķīmiskās fizikas laboratorija attīstās par starptautiski nozīmīgu zinātnisko centru

Author
Latvijas Universitātes fonds

23. janvāris, 2025. gads

zinātne konkurss

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija nesen papildināta ar jaunām zinātniskajām iekārtām un inventāru. Šīs iekārtas tiks izmantotas vietējo un starptautisko projektu īstenošanā, tostarp kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā, kā arī sadarbības stiprināšanai ar Eiropas pētniecības institūcijām, piemēram, CERN.

csm_LU_Fonda_projektu_preses_relize_2024_ilustrativs_attels_21119__afb6f316b9.jpg
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija

LU Radiācijas ķīmijas laboratorija veic inovatīvus zinātniskus pētījumus radiācijas ķīmijas un radioķīmijas jomā ar praktiskām pielietošanas iespējām enerģētikā un medicīnā, kā arī nodrošina LU studējošo apmācību procesu.

Projekta “Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtas un portatīva tritija monitora iegāde radiācijas ķīmijas un radioķīmijas pētījumu vajadzībām” ietvaros iegādāta vienlaicīgas termiskās analīzes iekārta “SETARAM Themys One” un portatīvs tritija monitors “βionix 3 CMP” ar papildu aksesuāriem. Aprīkojumu varēs izmantot ne tikai LU studenti, kas izstrādā diplomdarbus radioķīmijas un radiācijas ķīmijas jomā, bet arī pētnieki, lai realizētu dažādus vietējus un starptautiskus projektus, tai skaitā dalībai kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā.

Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtu, kurā ir apvienota termogravimetrija (TG) un diferenciāli skenējošā kalorimetrija (DSC), var izmantot dažādu cietu organisku un neorganisku materiālu termiskās stabilitātes un citu procesu analīzei pirms un pēc apstarošanas ar dažāda veida augstas enerģijas starojumiem, piemēram, fotoniem, elektroniem, paātrinātiem joniem un neitroniem. Savukārt, portatīvo tritija monitoru varēs izmantot radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, detektēšanai atšķirīgās atmosfērās.

Otra projekta “Aprīkojums inovatīvu radionuklīdu pielietojumu medicīnā un enerģētikā pētījumiem” ietvaros laboratorijas infrastruktūra papildināta ar ķīmisko velkmi nerūsējošā tērauda izpildījumā darbam ar cietām vai/un šķidrām radioaktīvām vielām. Uzstādīšanas procesā ir vēl otra – radioķīmiskā velkme ar jaudīgu filtru sistēmu darbam arī ar gaistošām un ķīmiski agresīvām radioaktīvām vielām.

Abu velkmju iegāde un uzstādīšana sniedz ne tikai būtisku ieguldījumu darbinieku drošībā un apkārtējās vides aizsardzībā darbā ar augstas aktivitātes un dozas jaudas avotiem, bet ļauj samazināt riskus, piesārņojuma iespējamību un saņemto jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem.

“Jauniegādātās iekārtas sniegs unikālu iespēju studējošajiem apgūt prasmes darbā ar dažādiem radionuklīdiem, kā arī pilnveidot darbu radioķīmijas laboratorijā. Radot drošu vidi un iespēju strādāt mūsdienīgā laboratorijā, motivējam jaunus speciālistus pilnveidoties, jo šādu speciālistu Latvijā trūkst,” stāsta Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorijas asociētā profesore Dr. chem. Elīna Pajuste un vadošais pētnieks Dr. chem. Artūrs Zariņš.

Laboratorijas attīstībai nepieciešamos 225 000 eiro saņēma LU fonda rīkotajā "MikroTik" projektu konkursā dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā.

LU fonda Platīna mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumi vairāk nekā sešu miljonu apmērā devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Ziedojumus administrē LU fonds.

saistītie raksti

pētījumi zinātne

Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svar…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

No koksnes atlikumiem līdz augstvērtīgiem pārklājumiem: jauns pavērsiens dabīgās koksnes aizsardzības tehnoloģijās

Tradicionālie koksnes aizsargpārklājumi joprojām pārsvarā balstās uz fosilās izcelsmes sintētiskajiem polimēriem un organiskajiem šķīdinātājiem, kas rada būtisku slodzi videi un cilvēku veselībai. Ilgtspējīgas alternatīvas attīstība ir kļuvusi par prioritāti ne tikai materiālzinātnē, bet arī kokrūp…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne

Aizsardzības ministrija aicina augstskolas pieteikties "EUDIS Defence hakatona" organizēšanai

Aizsardzības ministrija līdz šī gada 22. jūnijam aicina Latvijas augstskolas pieteikt savu dalību Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju shēmas (EUDIS) konkursam, lai iegūtu tiesības no šī gada 17. līdz 19. oktobrim Latvijā organizēt starptautisku aizsardzības nozares hakatonu.  “In…

Aizsardzības ministrija

11. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne uzņēmējdarbība

Sadarbības projekti ar Šveici lietišķās pētniecības programmā nostiprina zinātnes attīstību

Latvijas zinātnieki kopā ar Šveices pētniecības institūcijām uzsāk jaunus projektus, lai radītu videi draudzīgus būvmateriālus un energoefektīvas tehnoloģijas. 2025. gada 10. jūnijā valdībā apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva paredz, ka tiks turpināta Latvijas u…

Izglītības un zinātnes ministrija

10. jūnijs, 2025. gads