LU Ķīmiskās fizikas laboratorija attīstās par starptautiski nozīmīgu zinātnisko centru

Author
Latvijas Universitātes fonds

23. janvāris, 2025. gads

zinātne konkurss

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija nesen papildināta ar jaunām zinātniskajām iekārtām un inventāru. Šīs iekārtas tiks izmantotas vietējo un starptautisko projektu īstenošanā, tostarp kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā, kā arī sadarbības stiprināšanai ar Eiropas pētniecības institūcijām, piemēram, CERN.

csm_LU_Fonda_projektu_preses_relize_2024_ilustrativs_attels_21119__afb6f316b9.jpg
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija

LU Radiācijas ķīmijas laboratorija veic inovatīvus zinātniskus pētījumus radiācijas ķīmijas un radioķīmijas jomā ar praktiskām pielietošanas iespējām enerģētikā un medicīnā, kā arī nodrošina LU studējošo apmācību procesu.

Projekta “Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtas un portatīva tritija monitora iegāde radiācijas ķīmijas un radioķīmijas pētījumu vajadzībām” ietvaros iegādāta vienlaicīgas termiskās analīzes iekārta “SETARAM Themys One” un portatīvs tritija monitors “βionix 3 CMP” ar papildu aksesuāriem. Aprīkojumu varēs izmantot ne tikai LU studenti, kas izstrādā diplomdarbus radioķīmijas un radiācijas ķīmijas jomā, bet arī pētnieki, lai realizētu dažādus vietējus un starptautiskus projektus, tai skaitā dalībai kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā.

Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtu, kurā ir apvienota termogravimetrija (TG) un diferenciāli skenējošā kalorimetrija (DSC), var izmantot dažādu cietu organisku un neorganisku materiālu termiskās stabilitātes un citu procesu analīzei pirms un pēc apstarošanas ar dažāda veida augstas enerģijas starojumiem, piemēram, fotoniem, elektroniem, paātrinātiem joniem un neitroniem. Savukārt, portatīvo tritija monitoru varēs izmantot radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, detektēšanai atšķirīgās atmosfērās.

Otra projekta “Aprīkojums inovatīvu radionuklīdu pielietojumu medicīnā un enerģētikā pētījumiem” ietvaros laboratorijas infrastruktūra papildināta ar ķīmisko velkmi nerūsējošā tērauda izpildījumā darbam ar cietām vai/un šķidrām radioaktīvām vielām. Uzstādīšanas procesā ir vēl otra – radioķīmiskā velkme ar jaudīgu filtru sistēmu darbam arī ar gaistošām un ķīmiski agresīvām radioaktīvām vielām.

Abu velkmju iegāde un uzstādīšana sniedz ne tikai būtisku ieguldījumu darbinieku drošībā un apkārtējās vides aizsardzībā darbā ar augstas aktivitātes un dozas jaudas avotiem, bet ļauj samazināt riskus, piesārņojuma iespējamību un saņemto jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem.

“Jauniegādātās iekārtas sniegs unikālu iespēju studējošajiem apgūt prasmes darbā ar dažādiem radionuklīdiem, kā arī pilnveidot darbu radioķīmijas laboratorijā. Radot drošu vidi un iespēju strādāt mūsdienīgā laboratorijā, motivējam jaunus speciālistus pilnveidoties, jo šādu speciālistu Latvijā trūkst,” stāsta Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorijas asociētā profesore Dr. chem. Elīna Pajuste un vadošais pētnieks Dr. chem. Artūrs Zariņš.

Laboratorijas attīstībai nepieciešamos 225 000 eiro saņēma LU fonda rīkotajā "MikroTik" projektu konkursā dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā.

LU fonda Platīna mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumi vairāk nekā sešu miljonu apmērā devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Ziedojumus administrē LU fonds.

saistītie raksti

zinātne project sasniegumi

No notekūdeņiem līdz sabiedrības veselībai: Latvijā top unikāla monitoringa platforma

Sistemātiska un visaptveroša notekūdeņu un citu vides paraugu izpēte attiecībā uz ķīmiskām un toksiskām vielām, medikamentu atliekām, slimību ierosinātājiem un citiem bioloģiskiem riska faktoriem dod iespēju savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un daudz precīzāk izvērtēt to iespējamo ietekmi uz cilvēku…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

24. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Gaisma, kas iedarbina ķīmiju: LU pētnieki izstrādā šķīdinātājus ilgtspējīgākām ķīmijas tehnoloģijām

LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorijā veic jonu šķidrumu sintēzi un izpēti ar mērķi veicināt industriālu ķīmisko procesu ilgtspēju – radīt tādus jonu šķidrumus, kas vienlaikus kalpotu gan par šķīdinātāju (šķidrumu, kas nodrošina reaģēj…

LU Fonds

22. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Apvienos divus Latvijā nozīmīgus medicīnas pētniecības institūtus; cer uz lielāku starptautisko konkurētspēju

No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas …

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

21. aprīlis, 2026. gads

zinātne

Nozīmīgs solis bioinformātikas attīstībā: Latvija kļūst par ELIXIR novērotājvalsti

Šā gada 15.–16. aprīlī Apvienotās Karalistes Wellcome Genome Campus norisinājās Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcija ELIXIR Padomes 25. sanāksme, kas pulcēja dalībvalstu pārstāvjus, novērotājvalstis un nacionālo mezglu vadītājus. Sanāksmes laikā tika pieņem…

Rīgas Stradiņa universitāte

20. aprīlis, 2026. gads