RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar «EIT RawMaterials» atbalstu īstenotajā starptautiskajā projektā «EVBAT», kura mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu, maināmu bateriju sistēmu, kas īpaši pielāgota vieglajam elektriskajam transportam.

0ac6b696-cfd7-444f-a49e-e99da9a6f0e9.jpeg
Publicitātes attēls

Projekta centrā ir «HYBA» izstrādātā viegla, modulāra bateriju vienība – «POD», kas ļauj lietotājiem dažu minūšu laikā nomainīt izlādētu bateriju pret pilnībā uzlādētu. Tā vietā, lai gaidītu uzlādi, lietotāji var ātri apmainīt baterijas īpaši izveidotās stacijās, nodrošinot nepārtrauktu transportlīdzekļu izmantošanu.

«EVBAT» projekts šobrīd ir īpaši aktuāls, jo elektromobilitātes tirgus strauji aug, taču joprojām saskaras ar ilgu uzlādes laiku, augstām izmaksām un nepietiekamu infrastruktūru,» skaidro Dr. sc. ing. Nidhibena Patela, Rīgas Tehniskās universitātes pētniece un «EVBAT» projekta komandas dalībniece. «Vienlaikus arvien stingrākas klimata prasības un bažas par kritiski svarīgo izejvielu pieejamību padara zemu emisiju un aprites ekonomikas principos balstītus bateriju risinājumus par būtisku nepieciešamību.»

Izstrādāts ilgtspējai un apritīgumam

«EVBAT» izceļas ne tikai ar bateriju maiņas funkcionalitāti, bet arī ar pašu bateriju dizainu. «POD» sistēma ir modulāra un balstīta uz bezmetinājuma konstrukcijas principiem, kas, salīdzinājumā ar tradicionālajām baterijām, ļauj to vieglāk remontēt, izjaukt un pārstrādāt.

Sistēmā integrēti moderni bateriju pārvaldības un telemātikas risinājumi, kas nodrošina reāllaika uzraudzību, drošību un efektīvu dzīves cikla pārvaldību. Samazinoties bateriju veiktspējai, atsevišķas šūnas iespējams atkārtoti izmantot otrreizējos pielietojumos vai pārstrādāt, tādējādi samazinot atkritumu apjomu un nepieciešamību pēc jaunām izejvielām.

«Baterijas ietekmi uz vidi nosaka ne tikai tās izmantošanas fāze, bet viss dzīves cikls kopumā,» uzsver Nidhibena Patela.

Šo pieeju atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki, kuri analizē risinājumu visā tā dzīves ciklā – no izejvielu ieguves līdz pārstrādei. Mērķis ir nodrošināt izmērāmu ietekmi, tostarp līdz pat 30% CO₂ emisiju samazinājumu bateriju vērtības ķēdē.

7c0fc8bc-6f9e-4fe9-bc90-4c023aeec330.jpeg
Publicitātes attēls
Spēcīga sadarbība kā attīstības pamats

«EVBAT» projekts apvieno daudzdisciplināru Eiropas partneru konsorciju, kas aptver visu bateriju un mobilitātes vērtības ķēdi. «HYBA» (Itālija) vada projektu un izstrādā bateriju tehnoloģiju, «Vent Moto» (Itālija) nodrošina tās integrāciju elektriskajos motociklos, «LEVOX» (Spānija) izstrādā bateriju maiņas infrastruktūru, savukārt «SE&C IKE» (Grieķija) koordinē projektu un komunikācijas aktivitātes. Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija) veic zinātnisko analīzi, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai un ietekmei uz vidi.

RTU VASSI komandu vada tenūrprofesors Dr. sc. ing. Francesco Romagnoli, komandā darbojoties arī vadošajai pētniecei Dr. sc. ing. Nidhiben Patel un pētniecei Mg. sc. ing. Amrutha Rajamani.

Projekta komanda jau ir sasniegusi vairākus būtiskus rezultātus, tostarp izstrādājusi un attīstījusi funkcionējošu bateriju prototipu un integrējusi to transportlīdzekļa demonstratorā.

«Konsorcijs apvieno inženiertehniskās, infrastruktūras un ilgtspējas kompetences, lai izveidotu resursu ziņā efektīvu risinājumu elektriskajai mobilitātei,» norāda RTU VASSI komanda.

d893fd2d-c9e4-491d-948e-af15216fce4e.jpeg
Publicitātes attēls
«EIT RawMaterials» loma

«EIT RawMaterials» atbalsts ir bijis būtisks «EVBAT» projekta īstenošanā, sniedzot finansējumu, veicinot sadarbību, nodrošinot redzamību un piekļuvi plašai inovāciju ekosistēmai, kas fokusējas uz izejvielām, aprites ekonomiku un tehnoloģiju ieviešanu industrijā.

Projekts tiek finansēts no «EIT RawMaterials» un programmas «Horizon Europe» līdzekļiem, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes attīstību Eiropā.

Par «EIT Community Hub Latvia»

«EIT Community Hub Latvia» ir EIT pārstāvniecība Latvijā, kura darbību Latvijā nodrošina RTU un atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Zinātnes padome. Pārstāvniecības mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu, zinātnieku un studentu iesaisti Eiropas inovāciju tīklos un finansējuma programmās.

Par EIT

EIT ir lielākais inovāciju tīkls Eiropā, kas darbojas kopš 2008. gada. EIT ir ES struktūra un neatņemama ES pētniecības un inovāciju programmas «Apvārsnis Eiropa» daļa. 
EIT kopiena piedāvā plašu inovāciju un uzņēmējdarbības aktivitāšu klāstu visā Eiropā, tostarp uzņēmējdarbības mācību kursus, pakalpojumus jaunuzņēmumiem, uzņēmējdarbības attīstības programmas un pētniecības projektus.

saistītie raksti

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads