LZA nosauc 2024. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē

Author
Latvijas Zinātņu akadēmija

8. janvāris, 2025. gads

sasniegumi zinātne

Zirnekļa zīda ražošana cilvēku spēkiem, jauna ierīce vēža ārstēšanai un kosmosā palaista nesējraķete, kas pārklāta ar Latvijā ražotu materiālu – tie ir tikai daži no Latvijas zinātnes 2024. gada sasniegumiem, ko īpaši izcēlusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Labāko Latvijas pētījumu autorus apbalvos februāra beigās.

LZA ik gadu izceļ izcilākos mūsu valsts pētnieku darbus gan teorētiskajā, gan arī praktiskajā zinātnē. Šoreiz apbalvojumu saņems kopumā 12 zinātnieku grupas.

Daži no šiem pētījumiem ilguši un tālāk attīstījušies gadiem. Piemēram, jau pieminētais zirnekļa zīda pētījums reiz jau apbalvots, taču pētījumu tika turpināti un pavirzījušies līdz tam, ka cilvēki spētu atveidot zirnekļa tīklu, ko no pašiem zirnekļiem nav iespējams iegūt to dzīvesveida dēļ ­– šie kukaiņi ir kanibāli, tāpēc nav iespējams izveidot zirnekļu fermas.

Šāds zīds ir noderīgs tāpēc, ka tas ir unikāls materiāls – vienlaikus elastīgs un izturīgs. Turklāt tas ir bioloģiski saderīgs un noārdāms, tāpēc to lieliski varētu izmantot medicīnā un kosmētikā, kā arī citviet. Šis pētījums tapis, sadarbojoties pētniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Karolinskas institūtā Zviedrijā.

Savukārt Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts sadarbojies ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un rezultātā šovasar ceļā devās nesējraķete "Ariane – 6", kuras degvielas tvertnes izolācijai izmantots šajā institūtā tapis kriogēnās izolācijas materiāls, kas pasargā degvielas tvertni no Visumā valdošā aukstuma, kas var sasniegt pat -235oC.

Vēl var izcelt LU pētnieku veikumu, izstrādājot jaunu unikālu ierīci aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanai. Tā imitē audzēja un asinsvadu mijiedarbību un palīdz labāk saprast, kā medikamenti ietekmē audzēju, kāda ir asinsvadu caurlaidība, pētīt metastāzes. Rezultātā būs iespējams noteikt katram pacientam individualizētu terapiju.

Tikmēr RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūts kopā ar zinātniekiem no Francijas, Zviedrijas un Ķīnas izstrādājuši augsta ātruma datu pārraides sistēmu, izmantojot kvantu tehnoloģijas.

LZA prezidents Ivars Kalviņš, vērtējot pērn zinātnē paveikto, norādīja: "Es gribētu ar lielu prieku atzīmēt, ka šie pētījumi ir raksturīgi ar to, ka arvien plašāk Latvijas zinātnieki sadarbojas ar saviem kolēģiem ārvalstīs – gan Zviedrijā, gan Vācijā, gan citās valstīs, un veido kopīgus pētījumu projektus, un arī kopīgi strādā pie risinājumiem, kas ir nepieciešami ne tikai fundamentālās zinātnes attīstībai, bet arī kas ir orientēti uz to, lai latvieši radītu kaut kādas jaunas tehnoloģijas ne tikai Latvijas ekonomikas attīstībai."

Kalviņš arī augstu novērtēja to, ka Latvijas zinātnieki ilgstoši, gadiem pēta vienu problēmu, tādējādi no teorijas nonākot līdz praktiskai pielietošanai.  Viņš norādīja – pienesums sabiedrībai parādās tad, kad pētījumos jauniegūtās zināšanas tiek pielietotas.

Kopumā jāsaka, ka izcilie 12 pētījumi nosedz ļoti plašu zinātnes lauku: starp izceltajiem pētījumiem ir arī lauksaimniecības, tiesību zinātnes, vēstures izpēte.

 

Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com.

saistītie raksti

zinātne

Nevis rūpnīca robotam, bet robots rūpnīcai

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) pētnieki izstrādājuši mākslīgajā intelektā balstītu robotisku sistēmu, kas pati atrod pudeles, nosaka, kā tās satvert, seko kustīgam mērķim un ievieto pudeli konveijera ligzdā. Par tehnoloģiju interesi izrādījis arī Latvijas kosmētikas ražotājs Madara Co…

Labs of Latvia

16. novembris, 2026. gads

zinātne

Latvijas zinātnes universitātes apņemas turpināt nodrošināt augstu doktorantūras līmeni pēc jaunā promocijas procesa regulējuma ieviešanas

Plašāka universitāšu institucionālā autonomija promocijas procesā nemazinās prasības doktorantiem arī pēc tam, kad nākamgad būs stājušies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus augstskolām lielāku brīvību promocijas procesa organizēšanā. Par šādu nostāju ir vienojušās Latvijas zinātnes …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. novembris, 2026. gads

humanitārās zinātnes un māksla sasniegumi

Kā arheoloģiskie izrakumi Krievkalnā «ierāva» šajā jomā jauno pētnieci Vandu Haferbergu

Arheoloģiskajos izrakumos atrastas trauku lauskas var atklāt daudz vairāk, nekā sākotnēji šķiet. Pēc to sastāva un uzbūves var noskaidrot, kur iegūts māls, kādi materiāli tam pievienoti un kā senie cilvēki darinājuši traukus. Šādu izpēti Latvijā veic pētniece Vanda Haferberga. Par to viņa saņēmusi …

lsm.lv

2. novembris, 2026. gads

zinātne

Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta direktores amatā apstiprināta Dace Kārkle

2026. gada 20. oktobrī Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) direktores amatā apstiprināta institūta līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja un ilggadējā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) vadības komandas locekle Dace Kārkle. Amatā NIRI direktore stāsies tūlītēji, un viņ…

Nacionālais pētniecības un inovācijas institūts

21. oktobris, 2026. gads