Zirnekļa zīda ražošana cilvēku spēkiem, jauna ierīce vēža ārstēšanai un kosmosā palaista nesējraķete, kas pārklāta ar Latvijā ražotu materiālu – tie ir tikai daži no Latvijas zinātnes 2024. gada sasniegumiem, ko īpaši izcēlusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Labāko Latvijas pētījumu autorus apbalvos februāra beigās.
LZA ik gadu izceļ izcilākos mūsu valsts pētnieku darbus gan teorētiskajā, gan arī praktiskajā zinātnē. Šoreiz apbalvojumu saņems kopumā 12 zinātnieku grupas.
Daži no šiem pētījumiem ilguši un tālāk attīstījušies gadiem. Piemēram, jau pieminētais zirnekļa zīda pētījums reiz jau apbalvots, taču pētījumu tika turpināti un pavirzījušies līdz tam, ka cilvēki spētu atveidot zirnekļa tīklu, ko no pašiem zirnekļiem nav iespējams iegūt to dzīvesveida dēļ – šie kukaiņi ir kanibāli, tāpēc nav iespējams izveidot zirnekļu fermas.
Šāds zīds ir noderīgs tāpēc, ka tas ir unikāls materiāls – vienlaikus elastīgs un izturīgs. Turklāt tas ir bioloģiski saderīgs un noārdāms, tāpēc to lieliski varētu izmantot medicīnā un kosmētikā, kā arī citviet. Šis pētījums tapis, sadarbojoties pētniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Karolinskas institūtā Zviedrijā.
Savukārt Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts sadarbojies ar Eiropas Kosmosa aģentūru, un rezultātā šovasar ceļā devās nesējraķete "Ariane – 6", kuras degvielas tvertnes izolācijai izmantots šajā institūtā tapis kriogēnās izolācijas materiāls, kas pasargā degvielas tvertni no Visumā valdošā aukstuma, kas var sasniegt pat -235oC.
Vēl var izcelt LU pētnieku veikumu, izstrādājot jaunu unikālu ierīci aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanai. Tā imitē audzēja un asinsvadu mijiedarbību un palīdz labāk saprast, kā medikamenti ietekmē audzēju, kāda ir asinsvadu caurlaidība, pētīt metastāzes. Rezultātā būs iespējams noteikt katram pacientam individualizētu terapiju.
Tikmēr RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūts kopā ar zinātniekiem no Francijas, Zviedrijas un Ķīnas izstrādājuši augsta ātruma datu pārraides sistēmu, izmantojot kvantu tehnoloģijas.
LZA prezidents Ivars Kalviņš, vērtējot pērn zinātnē paveikto, norādīja: "Es gribētu ar lielu prieku atzīmēt, ka šie pētījumi ir raksturīgi ar to, ka arvien plašāk Latvijas zinātnieki sadarbojas ar saviem kolēģiem ārvalstīs – gan Zviedrijā, gan Vācijā, gan citās valstīs, un veido kopīgus pētījumu projektus, un arī kopīgi strādā pie risinājumiem, kas ir nepieciešami ne tikai fundamentālās zinātnes attīstībai, bet arī kas ir orientēti uz to, lai latvieši radītu kaut kādas jaunas tehnoloģijas ne tikai Latvijas ekonomikas attīstībai."
Kalviņš arī augstu novērtēja to, ka Latvijas zinātnieki ilgstoši, gadiem pēta vienu problēmu, tādējādi no teorijas nonākot līdz praktiskai pielietošanai. Viņš norādīja – pienesums sabiedrībai parādās tad, kad pētījumos jauniegūtās zināšanas tiek pielietotas.
Kopumā jāsaka, ka izcilie 12 pētījumi nosedz ļoti plašu zinātnes lauku: starp izceltajiem pētījumiem ir arī lauksaimniecības, tiesību zinātnes, vēstures izpēte.
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com.
