Maija personība Rūta Ozola - Davidāne: vieda dabas resursu apsaimniekošana sākas laboratorijā

Author
researchLatvia

29. maijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes

Klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un dabas resursu izsīkšana ir tikai daži no sarežģījumiem, ar kuriem šodien saskaras sabiedrība. Zinātnei šajā kontekstā ir nozīmīga loma – tā sniedz uz datiem, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību balstītus risinājumus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā tenūrprofesore Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne strādā pie viena no aktuālākajiem vides problēmjautājumiem – eitrofikācijas jeb ūdenstilpju aizaugšanas mazināšanas. Viņas darbs ir piemērs tam, kā zinātne var ne tikai sniegt atbildes, bet arī virzīt pārmaiņas sabiedrības labā.

Mēs strādājam ar vienu no tēmām, kas ir ļoti aktuāla visā Eiropā un īpaši arī mums šeit Latvijā – kā samazināt eitrofikāciju jeb ūdens tilpņu aizaugšanu. Viena no manām pētījuma tēmām ir šo māla minerālu izmantošana inovatīvos veidos, un viens no tiem ir notekūdeņu attīrīšanā pirms izplūdes virszemes ūdeņos,” stāsta LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Ruta Ozola Davidane LBTU Zinatnes personiba 2025 LV 1500 x 860 px.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnieces pētniecības centrā ir inovācijas notekūdeņu attīrīšanas jomā. Tiek izstrādāti dabiski kompozītmateriāli, kas spēj efektīvi saistīt fosforu – vienu no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem.

Latvijā viena no unikālajām pētniecības jomām, ko vada tieši Ph. D. R. Ozolas - Davidānes pārstāvētais institūts, ir mākslīgo mitrāju izveide lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai. Papildus viņa pēta arī atgūtā fosfora, kas ir Eiropas Savienībā atzīta par kritisku izejvielu, izmantošanas iespējas lauksaimniecībā.  Tādējādi pētnieces darbs savieno vides aizsardzību ar aprites ekonomikas principiem un resursu ilgtspējīgu pārvaldību: “Šī ir unikāla pētniecības tēma Latvijas mērogā – mākslīgo mitrāju izmantošana lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai citās vietējās augstskolās šobrīd netiek pētīta.”

Ph. D. R. Ozola-Davidāne ne tikai nodarbojas ar pētniecību, bet arī aktīvi veido saikni starp zinātni un sabiedrību, rīkojot pasākumus, kuros ikviens var gūt priekšstatu par zinātnes procesu un iesaistīties tā praktiskā izzināšanā: “Sabiedrībai ir jāredz praksē, kā tas notiek – un varbūt pat pašiem nedaudz jāizmēģina.

 

Ozola - Davidāne_laboraturija_1_MartinsGoldbergs-104.jpg
LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore
 Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Līdzās akadēmiskajam darbam zinātniece piedalās arī zināšanu pārneses iniciatīvās. Viņa ir līdzdibinājusi zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu (angļu: spin-off) un aktīvi strādā ar zinātnes komercializāciju, tai skaitā attīstot pārtikas kvalitātes indikatorus.

Zinātnes loma sabiedrībā nav tikai radīt jaunas zināšanas, bet arī nodrošināt, lai tās būtu saprotamas un pieejamas plašākai sabiedrībai. Kā uzsver Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne, pētniekam jāspēj sarežģītus, ilgtermiņā pētāmus jautājumus izskaidrot vienkāršā, sabiedrībai saprotamā valodā.

LBTU asociētās tenūrprofesores darbība uzskatāmi parāda, kā zinātne veicina sabiedrības attīstību – aizsākoties laboratorijā un turpinoties ar ietekmi uz ūdens ekosistēmām, lauksaimniecības praksi un sabiedrisko domāšanu.

saistītie raksti

zinātne zinātnes komunikācija

FRESHWAVE – gaismas signāls no iepakojuma

Zinātnieks, kurš spēj atrisināt uzņēmējam aktuālas vajadzības un runā viņam saprotamā valodā, mūsdienās kļūst arvien pieprasītāks. Ne velti ķīmijas zinātņu doktors, OSI pētnieka v.i. un LU asociētais profesors Artis Kinēns vērienīgajā Baltijas zinātnē balstīto tehnoloģiju forumā — Deep Tech Atelier…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

23. maijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija CERN

Kas kopīgs fiziķim un jaunajai māmiņai?

Ja sākam ar vienkāršāko, jāatgādina, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir ne tikai augstākās izglītības iestāde, bet arī zinātniskās aktivitātes centrs. Un te mēs nonākam pie informatīvās vides tradīcijas vairāk stāstīt par konkrētiem atklājumiem, nevis pētnieku darbu per se. Tas, protams, pat i…

RTU, Māris Zanders

22. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt…

Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Līdz 12. jūnijam Latvijas zinātnieces ir aicinātas pieteikties Baltijas valstu stipendijai sievietēm zinātnē

Jau otro gadu Baltijas valstu zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO nacionālajām komisijām izsludina kopīgu stipendiju konkursu zinātniecēm “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025”. Deviņas izcilas Baltijas zinātnieces katra saņems stipendiju 7000 eiro apmērā, novērtējot viņu līdzšinējo sniegu…

Latvijas Zinātņu akadēmija

12. maijs, 2025. gads