Maija personība Rūta Ozola - Davidāne: vieda dabas resursu apsaimniekošana sākas laboratorijā

Author
researchLatvia

29. maijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes

Klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un dabas resursu izsīkšana ir tikai daži no sarežģījumiem, ar kuriem šodien saskaras sabiedrība. Zinātnei šajā kontekstā ir nozīmīga loma – tā sniedz uz datiem, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību balstītus risinājumus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā tenūrprofesore Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne strādā pie viena no aktuālākajiem vides problēmjautājumiem – eitrofikācijas jeb ūdenstilpju aizaugšanas mazināšanas. Viņas darbs ir piemērs tam, kā zinātne var ne tikai sniegt atbildes, bet arī virzīt pārmaiņas sabiedrības labā.

Mēs strādājam ar vienu no tēmām, kas ir ļoti aktuāla visā Eiropā un īpaši arī mums šeit Latvijā – kā samazināt eitrofikāciju jeb ūdens tilpņu aizaugšanu. Viena no manām pētījuma tēmām ir šo māla minerālu izmantošana inovatīvos veidos, un viens no tiem ir notekūdeņu attīrīšanā pirms izplūdes virszemes ūdeņos,” stāsta LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Ruta Ozola Davidane LBTU Zinatnes personiba 2025 LV 1500 x 860 px.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnieces pētniecības centrā ir inovācijas notekūdeņu attīrīšanas jomā. Tiek izstrādāti dabiski kompozītmateriāli, kas spēj efektīvi saistīt fosforu – vienu no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem.

Latvijā viena no unikālajām pētniecības jomām, ko vada tieši Ph. D. R. Ozolas - Davidānes pārstāvētais institūts, ir mākslīgo mitrāju izveide lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai. Papildus viņa pēta arī atgūtā fosfora, kas ir Eiropas Savienībā atzīta par kritisku izejvielu, izmantošanas iespējas lauksaimniecībā.  Tādējādi pētnieces darbs savieno vides aizsardzību ar aprites ekonomikas principiem un resursu ilgtspējīgu pārvaldību: “Šī ir unikāla pētniecības tēma Latvijas mērogā – mākslīgo mitrāju izmantošana lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai citās vietējās augstskolās šobrīd netiek pētīta.”

Ph. D. R. Ozola-Davidāne ne tikai nodarbojas ar pētniecību, bet arī aktīvi veido saikni starp zinātni un sabiedrību, rīkojot pasākumus, kuros ikviens var gūt priekšstatu par zinātnes procesu un iesaistīties tā praktiskā izzināšanā: “Sabiedrībai ir jāredz praksē, kā tas notiek – un varbūt pat pašiem nedaudz jāizmēģina.

 

Ozola - Davidāne_laboraturija_1_MartinsGoldbergs-104.jpg
LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore
 Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Līdzās akadēmiskajam darbam zinātniece piedalās arī zināšanu pārneses iniciatīvās. Viņa ir līdzdibinājusi zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu (angļu: spin-off) un aktīvi strādā ar zinātnes komercializāciju, tai skaitā attīstot pārtikas kvalitātes indikatorus.

Zinātnes loma sabiedrībā nav tikai radīt jaunas zināšanas, bet arī nodrošināt, lai tās būtu saprotamas un pieejamas plašākai sabiedrībai. Kā uzsver Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne, pētniekam jāspēj sarežģītus, ilgtermiņā pētāmus jautājumus izskaidrot vienkāršā, sabiedrībai saprotamā valodā.

LBTU asociētās tenūrprofesores darbība uzskatāmi parāda, kā zinātne veicina sabiedrības attīstību – aizsākoties laboratorijā un turpinoties ar ietekmi uz ūdens ekosistēmām, lauksaimniecības praksi un sabiedrisko domāšanu.

 

Par "Zinātnes kalendāru 2025"

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.  

saistītie raksti

dabaszinātnes

Latvijas reljefs – milzīgs leduslaikmeta arhīvs. Ko tajā pēta LU zinātnieki?

Lai gan mūsdienās ledāji atkāpjas galvenokārt kalnos un polārajos apgabalos, visstraujākā ledāju izzušana Latvijas teritorijā notikusi pēdējā leduslaikmeta beigās. Mūsdienu Latvijas reljefs ir kā milzīgs leduslaikmeta arhīvs, kurā saglabājušās liecības par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošie…

Kristaps Lamsters (Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks)

28. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Agroresursu un ekonomikas institūtā un Ogres Centrālajā bibliotēkā

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) …

researchLatvia

27. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes personība zinātnes komunikācija

RSU pētniece Anna Žabicka aizstāv disertāciju Vīnes Universitātē pēc vairāku gadu pētījuma un astoņu mēnešu dzīves pansionātā

Kas īsti notiek pansionātā? Kāda ir cilvēku ikdiena vietā, kuru sabiedrībā bieži vien uztver tikai caur stereotipiem? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, sociālantropoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece Anna Žabicka vairākus gadus veica pētījumu kādā L…

Rīgas Stradiņa universitāte

27. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Profesore: Šobrīd mūsu atkritumos vismaz 10% ir nekad neizmantotu lietu

Lielu daļu atkritumu veido nekad nelietotas lietas – lielākoties no "Shein" un citiem ātrās iepirkšanās veikaliem. Tostarp milzīga problēma ir tekstila atkritumu daudzums, kas katru gadu, pieaugot ātrās modes patēriņam, arī turpina pieaugt, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rī…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

23. jūlijs, 2026. gads