Maija personība Rūta Ozola - Davidāne: vieda dabas resursu apsaimniekošana sākas laboratorijā

Author
researchLatvia

29. maijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes

Klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un dabas resursu izsīkšana ir tikai daži no sarežģījumiem, ar kuriem šodien saskaras sabiedrība. Zinātnei šajā kontekstā ir nozīmīga loma – tā sniedz uz datiem, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību balstītus risinājumus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā tenūrprofesore Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne strādā pie viena no aktuālākajiem vides problēmjautājumiem – eitrofikācijas jeb ūdenstilpju aizaugšanas mazināšanas. Viņas darbs ir piemērs tam, kā zinātne var ne tikai sniegt atbildes, bet arī virzīt pārmaiņas sabiedrības labā.

Mēs strādājam ar vienu no tēmām, kas ir ļoti aktuāla visā Eiropā un īpaši arī mums šeit Latvijā – kā samazināt eitrofikāciju jeb ūdens tilpņu aizaugšanu. Viena no manām pētījuma tēmām ir šo māla minerālu izmantošana inovatīvos veidos, un viens no tiem ir notekūdeņu attīrīšanā pirms izplūdes virszemes ūdeņos,” stāsta LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Ruta Ozola Davidane LBTU Zinatnes personiba 2025 LV 1500 x 860 px.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnieces pētniecības centrā ir inovācijas notekūdeņu attīrīšanas jomā. Tiek izstrādāti dabiski kompozītmateriāli, kas spēj efektīvi saistīt fosforu – vienu no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem.

Latvijā viena no unikālajām pētniecības jomām, ko vada tieši Ph. D. R. Ozolas - Davidānes pārstāvētais institūts, ir mākslīgo mitrāju izveide lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai. Papildus viņa pēta arī atgūtā fosfora, kas ir Eiropas Savienībā atzīta par kritisku izejvielu, izmantošanas iespējas lauksaimniecībā.  Tādējādi pētnieces darbs savieno vides aizsardzību ar aprites ekonomikas principiem un resursu ilgtspējīgu pārvaldību: “Šī ir unikāla pētniecības tēma Latvijas mērogā – mākslīgo mitrāju izmantošana lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai citās vietējās augstskolās šobrīd netiek pētīta.”

Ph. D. R. Ozola-Davidāne ne tikai nodarbojas ar pētniecību, bet arī aktīvi veido saikni starp zinātni un sabiedrību, rīkojot pasākumus, kuros ikviens var gūt priekšstatu par zinātnes procesu un iesaistīties tā praktiskā izzināšanā: “Sabiedrībai ir jāredz praksē, kā tas notiek – un varbūt pat pašiem nedaudz jāizmēģina.

 

Ozola - Davidāne_laboraturija_1_MartinsGoldbergs-104.jpg
LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore
 Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Līdzās akadēmiskajam darbam zinātniece piedalās arī zināšanu pārneses iniciatīvās. Viņa ir līdzdibinājusi zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu (angļu: spin-off) un aktīvi strādā ar zinātnes komercializāciju, tai skaitā attīstot pārtikas kvalitātes indikatorus.

Zinātnes loma sabiedrībā nav tikai radīt jaunas zināšanas, bet arī nodrošināt, lai tās būtu saprotamas un pieejamas plašākai sabiedrībai. Kā uzsver Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne, pētniekam jāspēj sarežģītus, ilgtermiņā pētāmus jautājumus izskaidrot vienkāršā, sabiedrībai saprotamā valodā.

LBTU asociētās tenūrprofesores darbība uzskatāmi parāda, kā zinātne veicina sabiedrības attīstību – aizsākoties laboratorijā un turpinoties ar ietekmi uz ūdens ekosistēmām, lauksaimniecības praksi un sabiedrisko domāšanu.

 

Par "Zinātnes kalendāru 2025"

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.  

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Vecas zāles nav iepuvis tomāts – tātad lietojamas?

Tabletei nav rieviņas – nelauziet to! Tā nav dizaina kļūda – dalot šādu tableti, iespējams, vienā pusē būs divreiz vairāk aktīvās vielas nekā otrā, jo tās sadalījums nelaužamā tabletē nav vienmērīgs. Šādas nianses laboratorijās pārbauda gadiem, lai nodrošinātu katra medikamenta dro…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

24. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Kas kopīgs veselīgām brokastīm, latgaliešu valodas digitālajai vārdnīcai un antibakteriālai izlietnei?

Pareizā atbilde – tā ir zinātne! Zinātne nav abstrakta, tā caurvij mūsu ikdienu pat tur, kur to neredzam. Katram no mums tā nozīmē kaut ko citu. Skaidrošanā nāk talkā tādi glābēji kā mūsu zinātnieku radītais Tēzaurs, vai ārvalstīs populārā izdevēja Merriam-Webster skaidrojošā vārdnīca, definējot zi…

Latvijas Zinātnes padome

21. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība

Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp noza…

AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads