Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Author
researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjomu. Šādu risinājumu izstrādē nozīmīgu ieguldījumu sniedz Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors. 

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs.png
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Materiālzinātne ir joma, kur zinātne pārtop praktiskos risinājumos. Tā pēta, no kā ir veidoti materiāli, kā to sastāvs un struktūra nosaka to īpašības un izmantošanas iespējas. Tā ir starpdisciplināra zinātne, kas apvieno ķīmiju, fiziku, mehāniku un inženierzinātnes, lai radītu jaunus materiālus nākotnei. 

"Sabiedrība vēlas dzīvot labvēlīgos apstākļos, drošā un ilgtspējīgā vidē. Modernās polimērzinātnes uzdevums ir tieši risināt šo problēmu – savākt otrreizējos polimērmateriālus un atkārtoti izmantot tos. Ja tas nav iespējams, tad jānodrošina bionoārdāmās īpašības," tā skaidro pētnieks S. Gaidukovs, kurš ir viens no vadošajiem Latvijas polimērzinātniekiem.

Viņa un kolēģu darbs veido pamatu ilgtspējīgai materiālu zinātnei un videi draudzīgai rūpniecībai. 

Inženierzinātņu doktors specializējas biomasas polimēru pētniecībā, izstrādājot risinājumus, kas ļauj mežsaimniecības un lauksaimniecības blakusproduktus pārvērst bioplastmasā, t.i., materiālā, kas pēc lietošanas bioloģiski sadalās. 2024. gadā S. Gaidukovs saņēma RTU apbalvojumu “Gada zinātnieks”. 

Tenūrprofesora Sergeja Gaidukova vadītā pētniecības grupa RTU Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūtā izstrādā jaunus biokompozītus (bioloģiska izejviela + polimēra saistviela) un polimēru materiālus 3D drukai, sadarbojoties ar uzņēmumiem un starptautiskajiem partneriem. Viņa vadībā top gan zinātniskās publikācijas (vairāk nekā 117 Scopus datubāzē indeksēti raksti), gan tiek sagatavota jaunā pētnieku paaudze – studenti un doktoranti, kuri mācās sasaistīt zinātni ar praktiskiem risinājumiem. 

"Ja vēlreiz nāktos izvēlēties savu karjeru, es nemainītu neko. Zinātne domai dod brīvību, no cilvēka pieprasa perfekcionismu un sniedz milzīgu gandarījumu, ja radītās zināšanas vai produkts palīdz mums visiem dzīvot labāk," uzsver Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. 

Zinātnieka S. Gaidukova viņa vadītie pētījumi parāda, ka ilgtspējīga ražošana un zinātne var iet roku rokā, nodrošinot, lai nākotnes materiāli būtu gan inovatīvi, gan videi draudzīgi. Tādējādi tiek sniegts reāls ieguldījums sabiedrības labklājībā, parādot, ka ar inženierzinātņu palīdzību tiek radītas gan jaunas tehnoloģijas, gan risināti globāli vides izaicinājumi. 

--

Par “Zinātnes kalendāru 2025”   

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.   

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

LTV: Latvijā izstrādā tehnoloģiju, lai uzlabotu datu drošību

Tradicionālās elektroniskās mikroshēmas strauji tuvojas savām fiziskajām robežām, taču Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pētnieki jau strādā pie risinājuma. LTV sižetā izcelts zinātnieku darbs pie nākamās paaudzes fotoniskajām mikroshēmām – inovāciju, kas strauji iegūst pl…

Latvijas Televīzija/Latvijas Zinātnes padome

7. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/Research Latvia

4. septembris, 2026. gads