Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Author
researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjomu. Šādu risinājumu izstrādē nozīmīgu ieguldījumu sniedz Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors. 

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs.png
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Materiālzinātne ir joma, kur zinātne pārtop praktiskos risinājumos. Tā pēta, no kā ir veidoti materiāli, kā to sastāvs un struktūra nosaka to īpašības un izmantošanas iespējas. Tā ir starpdisciplināra zinātne, kas apvieno ķīmiju, fiziku, mehāniku un inženierzinātnes, lai radītu jaunus materiālus nākotnei. 

"Sabiedrība vēlas dzīvot labvēlīgos apstākļos, drošā un ilgtspējīgā vidē. Modernās polimērzinātnes uzdevums ir tieši risināt šo problēmu – savākt otrreizējos polimērmateriālus un atkārtoti izmantot tos. Ja tas nav iespējams, tad jānodrošina bionoārdāmās īpašības," tā skaidro pētnieks S. Gaidukovs, kurš ir viens no vadošajiem Latvijas polimērzinātniekiem.

Viņa un kolēģu darbs veido pamatu ilgtspējīgai materiālu zinātnei un videi draudzīgai rūpniecībai. 

Inženierzinātņu doktors specializējas biomasas polimēru pētniecībā, izstrādājot risinājumus, kas ļauj mežsaimniecības un lauksaimniecības blakusproduktus pārvērst bioplastmasā, t.i., materiālā, kas pēc lietošanas bioloģiski sadalās. 2024. gadā S. Gaidukovs saņēma RTU apbalvojumu “Gada zinātnieks”. 

Tenūrprofesora Sergeja Gaidukova vadītā pētniecības grupa RTU Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūtā izstrādā jaunus biokompozītus (bioloģiska izejviela + polimēra saistviela) un polimēru materiālus 3D drukai, sadarbojoties ar uzņēmumiem un starptautiskajiem partneriem. Viņa vadībā top gan zinātniskās publikācijas (vairāk nekā 117 Scopus datubāzē indeksēti raksti), gan tiek sagatavota jaunā pētnieku paaudze – studenti un doktoranti, kuri mācās sasaistīt zinātni ar praktiskiem risinājumiem. 

"Ja vēlreiz nāktos izvēlēties savu karjeru, es nemainītu neko. Zinātne domai dod brīvību, no cilvēka pieprasa perfekcionismu un sniedz milzīgu gandarījumu, ja radītās zināšanas vai produkts palīdz mums visiem dzīvot labāk," uzsver Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. 

Zinātnieka S. Gaidukova viņa vadītie pētījumi parāda, ka ilgtspējīga ražošana un zinātne var iet roku rokā, nodrošinot, lai nākotnes materiāli būtu gan inovatīvi, gan videi draudzīgi. Tādējādi tiek sniegts reāls ieguldījums sabiedrības labklājībā, parādot, ka ar inženierzinātņu palīdzību tiek radītas gan jaunas tehnoloģijas, gan risināti globāli vides izaicinājumi. 

--

Par “Zinātnes kalendāru 2025”   

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.   

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Jūnija personība Jānis Ozoliņš: populisma un identitātes pētniecība mūsdienu kultūrā

Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Māk…

researchLatvia

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

In Memoriam. Guntis Jānis Eniņš (18.06.1933. – 08.06.2026.)

Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš 2017. gadā izdeva grāmatu “Koki mājas nepamet”. Taču tagad, pašā vasaras plaukumā, esam saņēmuši skumju ziņu, ka mūs “pametis” Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, dabas pieminekļu draugs un pētnieks Guntis Eniņš. Noteikti apskatiet – pati labestīgākā Gunta Eniņa …

Latvijas Zinātņu akadēmija

12. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kā panākt, lai baterijas kalpotu ilgāk? Latvijas zinātnieki meklē risinājumu miljardu vērtai problēmai

Kas pirmais nāk prātā, dzirdot par litija jonu baterijām? Visticamāk, mobilais telefons vai elektroauto. Taču mūsdienās šīs baterijas kļūst arvien nozīmīgākas arī enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt saules un vēja enerģijas efektīvu izmantošanu.Noskaties Radio SWH radījuma LATVIJA …

Radio SWH

10. jūnijs, 2026. gads