Līdz šim daudz runāts par to, ka tipiskie investīciju fondi labprātāk iegulda programmatūras jaunuzņēmumos, nevis zinātniski ietilpīgos uzņēmumos. Taču Londonā bāzēta investīciju uzņēmuma "Wilbe" operacionālā vadītāja Anna Vildaus uzskata, ka veiksmīgi un tiešām ambiciozi zinātniski ietilpīgi jaunuzņēmumi ir mūsu nākotnes labklājības atslēga – viņi ietekmēs to, cik labi mēs dzīvosim. Un tieši tāpēc arī investoriem šīs nozares uzņēmumi kļūst interesantāki.
A. Vildaus uzskata, ka zinātne var labi strādāt arī kapitālismā. Tam, protams, ir vairāki priekšnosacījumi. Vairāk par to, vai arī Latvijas zinātniekiem ir iespēja piesaistīt "Wilbe" interesi un kāpēc ir svarīgi investēt zinātnē, viņa stāsta intervijā "Labs of Latvia".
Iepriekš tu strādāji veselības tehnoloģiju jaunuzņēmumā "Vigo Health", bet tagad jau kādu laiciņu esi prom no Latvijas. Ko tu tagad dari?
Es jau gandrīz gadu strādāju Londonā bāzētā investīciju uzņēmumā "Wilbe". Interesanti, ka ar fonda līdzdibinātāju Deviku Taparu (Devika Thapar) iepazinos konferencē "TechChill" 2020. gadā, kur viņa bija viena no maniem podkāsta viesiem. Tolaik tas vēl nebija investīciju uzņēmums. Sadarbībā ar Lielbritānijas labākajām augstskolām viņi piedāvāja izglītības programmu zinātniekiem ar mērķi nodrošināt zināšanu pieejamību par uzņēmējdarbību un zinātnes komercializāciju.
Tieši zinātnieki ir piemērotākie dibināt un vadīt uzņēmumus, kas izriet no viņu pašu pētnieciskā darba. Tomēr, ja viņiem jau sākotnēji trūkst izpratnes par uzņēmējdarbību, tad saknē bizness tiek būvēts nepareizi, kas savukārt negatīvi ietekmē tā ilgtermiņa izaugsmes iespējas.
Tāpēc "Wilbe" dibinātāji sāka pasniegt šādus kursus zinātniekiem – doktorantiem un pēcdoktorantiem. Viņi izvēlējās tieši šo nišu, jo tajā posmā daļa zinātnieku sāk domāt par to, ka varētu veidot biznesu, bet vienlaikus viņiem trūkst pamatzināšanu par uzņēmējdarbību.
Jaunuzņēmumu vidē visi runā par mobilajām lietotnēm un to, cik ātru visu padara mākslīgais intelekts, bet zinātnē tas tā nestrādā. Jā, ar mākslīgo intelektu un automatizāciju procesus var padarīt ātrākus, bet tāpat zinātniski ietilpīgā biznesā ir vajadzīga daudz lielāka nauda un laiks. Tāpēc ir svarīgi izglītot zinātniekus un investorus, lai viņi neietu biznesā ar naivām idejām.
Mani uzrunāja "Wilbe" misija iestāties par zināšanu pieejamību un cilvēcīgo pieeju, palīdzot zinātniekiem tapt par veiksmīgiem uzņēmējiem. Mūsu podkāsta saruna bija tik superīga, ka turpinājām ik pa laikam sazināties. Pērn, kad es aizgāju no "Vigo Health", es aizbraucu uz Londonu un cita starpā sarunāju satikties uz kafiju ar Deviku. Sapratām, ka beidzot abas esam vietā, kur varam sākt runāt par iespējamu sadarbību.
Un tālāk?
Aprīlī dzērām kafiju un jau un jau jūlijā sāku strādāt kā "Wilbe" operacionālā vadītāja. Komanda ir maza, es palīdzu vadīt visas fonda ikdienas darbības. Viss notika tiešām ātri.
Lielbritānijā ir izcila zinātniskā un pētnieciskā vide, toties šeit manāmi trūkst profesionāļu, kuriem ir pieredze šādu risinājumu komercializācijā un operacionālajos jautājumos. Es šeit saskatu milzu potenciālu un ar aizrautību strādāju ar vietējiem zinātniekiem, jaunuzņēmumu dibinātājiem un investoriem.
Ko tieši tu dari? Ko nozīmē būt investīciju fonda operacionālajai vadītājai?
Es ikdienā daru visu nepieciešamo, lai fonda darbība būtu pēc iespējas efektīva. Tas sevī iekļauj sadarbību ar mūsu akadēmiskajiem un nozares partneriem, kas mums palīdz sasniegt zinātnieku auditoriju. Lielbritānijā cieši sadarbojos ar Oksfordas un Kembridžas universitātēm, bet ASV – ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT) un citiem nozares līderiem. Tāpat es strādāju ar mūsu fonda portfeļa komandām, noslēdzot investīciju procesu, lai pēcāk viņus atbalstītu ar finansējuma piesaisti, komercializācijas stratēģiju un komandas paplašināšanu.
Šos procesus esmu vadījusi arī iepriekš kā "Vigo Health" līdzdibinātāja un operacionālā vadītāja darbā ar digitālajām tehnoloģijām medicīnas nozarē. Tas man dod priekšroku izprast izaicinājumus, ar ko saskaras jaunuzņēmumu dibinātāji no savas puses, lai tagad es kā investore spētu atbalstīt nu jau 20 uzņēmumus dažādās to attīstības stadijās.
Dinamika šajā darbā ir līdzīga kā jaunuzņēmumā – bieži jāspēj operatīvi pieslēgties un palīdzēt dibinātājiem situācijās, ar kurām pats iepriekš neesi saskāries. Mani vienmēr visvairāk interesējušas nozares, kuru pamatā ir zinātne vai digitālās tehnoloģijas ar augstu pievienoto intelektuālo vērtību. To komercializācijas process ir ievērojami sarežģītāks, bet potenciālais ieguvums sabiedrībai ir neizmērojami augstāks.
Cik liels ir jūsu fonda portfelis?
Līdz šim esam investējuši 20 jaunuzņēmumos; galvenokārt visu uzņēmumu dibinātājus iepazinām caur mūsu izglītības programmu. Līdz šim apmēram puse mūsu investīcijas ir bijušas Amerikas, otra puse – Lielbritānijas un Eiropas uzņēmumos.
Līdz šim mūsu veiksmīgākā investīcija ir uzņēmumā "Proxima Fusion", kas nesen paziņoja par 130 miljonu eiro A līmeņa investīciju raundu. Tas ir Minhenē strādājošs uzņēmums, kas strādā pie alternatīvas atomenerģijai. Mēs ar šo komandu iepazināmies "Wilbe" izglītības programmā un sākām sadarbību, kad vēl nemaz nebija nodibināta kompānija. Līdzīgi kā šajā gadījumā, visi uzņēmumi mūsu portfelī ir ar milzīgām ambīcijām. Visas idejas ir tik lielas, ka tās izklausās pēc zinātniskās fantastikas.
Un tā arī ir – ja pēc pirmās sarunas ar komandu mums ar kolēģiem ir sajūta, ka šī komanda nu gan ir pilnīgi traka, tā ir ļoti laba zīme.
Tā kā ne visi komandā esam zinātnieki, mēs neesam vienlīdz kompetenti pārbaudīt viņu ideju no izpētes perspektīvas. Un tā ir daudzu investoru problēma – viņi savā lēmumu pieņemšanas procesā pārlieku fokusējas uz zinātnes izvērtēšanu. Taču šajā stadijā tas ir neiespējami. Tā vietā ir jānotic komandai, jo neviens nevar pateikt, vai šī ideja pēc pieciem gadiem strādās kā pelnošs uzņēmums. Tāpēc mēs investējam zinātniekos, nevis viņu zinātnē.
Kādas summas jūs investējat vienā jaunuzņēmumā?
Vidēji tie ir 250 tūkstoši dolāru. Mēs parasti esam jaunuzņēmuma pirmais investors – vēl pirms pirmssēklas stadijas, lai palīdzētu komandai nonākt līdz pirmssēklas raundam.
Cik ilgi paliekat kopā?
Mūsu attiecības ir diezgan ilgas. Piemēram, mēs piedalījāmies arī "Proxima Fusion" nesen notikušajā A līmeņa investīciju raundā un arvien aktīvi sadarbojamies. Viss ir atkarīgs no situācijas, bet es teiktu, ka mēs esam aktīvās attiecībās no brīža, kad investējam, līdz posmam, kad tiek piesaistīta sēklas investīcija – vismaz. Sākotnēji sazvanāmies pat reizi nedēļā, palīdzam biznesā, darbinieku atlasē, ar laboratorijas telpu atrašanu utt. Mēs uzņēmumā esam kā operacionālās darbības partneris.
Kas ir investori, kas iegulda jūsu fondā, lai jums būtu līdzekļi, ko investēt šajos jaunuzņēmumos?
Mūsu investori lielākoties ir Amerikas un Eiropas ģimeņu investīciju uzņēmumi un vairākkārtēji uzņēmumu dibinātāji.
Tu minēji, ka "Wilbe" investē tikai zinātniekos, nevis viņu zinātnē. Šī izklausās pēc visai neparastas situācijas.
Tagad daudzi investori vēlas strādāt ar zinātniski ietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Taču tad, kad "Wilbe" tam pievērsās, sadarbība ar universitātēm bija unikāla, jo neviens nepiedāvāja specifiskas biznesa programmas zinātniekiem. Tāpēc mums bija unikāla iespēja satikties ar šiem zinātniekiem īstajā brīdī. Mums nav jāstaigā pa pasākumiem vai jāgaida, kad e-pastā iekritīs ziņa no zinātniekiem, kas vēlas piesaistīt investīcijas.
Mēs visbiežāk ar sava portfeļa uzņēmumiem iepazīstamies vēl pirms viņi ir nodibinājuši uzņēmumu. Mēs esam cilvēcīgi iepazinušies, mēs zinām, kāpēc viņi ir nonākuši līdz šai idejai. Un mēs arī aktīvi iesaistāmies uzņēmuma dibināšanas posmā, kā arī palīdzam sarunās ar universitātēm, kad notiek atdalīšanās no tām.
Starp citu, viena no zinātniski ietilpīga uzņēmuma nākotnes panākumu atslēgām slēpjas tajā, cik veiksmīgs ir bijis atdalīšanās process no universitātes. Tas vienmēr ir sarežģīti, jo reizēm zinātnieka intelektuālais īpašums ir radies, studējot vai strādājot universitātē. Vai arī kādā projektā.
Diemžēl pat universitātēm trūkst zināšanu par uzņēmējdarbību, tāpēc tās bieži vien vēlas būt pat 50% akciju turētājas zinātnieku uzņēmumos. Šobrīd standarts, ko vēlas, piemēram, Lielbritānijas universitātes, ir 25%. Jebkuram, kas zina, kā strādā jaunuzņēmumi, ir skaidrs, ka nevienam investoram tas neliksies pievilcīgi – jau no paša sākuma uzņēmums tiek “sabojāts” un šī iemesla dēļ tā nākotne un spēja piesaistīt turpmākās investīcijas ir apdraudētas.
Paredzot, cik daudz investīciju raundi vēl būs nepieciešami, neviens investors nebūs gatavs iesaistīties. Universitātēm ir jāsaprot, ka 5% no veiksmīga uzņēmuma ir labāk nekā 50% no neeksistējoša uzņēmuma.
Kāda būtu labā prakse, kā risināt kapitāldaļu jautājumus zinātniskos uzņēmumos, kur viens no īpašniekiem ir universitāte?
Nav viena standarta risinājuma, bet mūsu fondā nav uzņēmumu, kur universitātei piederētu vairāk par 10%. Mūsu portfeļa uzņēmumos universitātei pieder vidēji 2,5% kapitāldaļu – liels nopelns ir “Wilbe” līdzdibinātāja un vadītāja Alessandro Maiano darbam, kurš neatlaidīgi vadījis šīs sarunas ar vairumu universitāšu un institūciju. Godīga uzņēmumu atdalīšanās no universitātes vienmēr bijusi mūsu misija, par ko ļoti iestājamies un visiem spēkiem atbalstām dibinātājus šo sarunu procesā.
Ņemot vērā universitātes lomu biznesa attīstībā, lielākam kapitāldaļu apjomam nav nekāda loģiska pamatojuma. Tas tikai nevajadzīgi apgrūtina iespēju nākotnē piesaistīt investīcijas.
Universitātēm trūkst izpratnes par to, cik ilgu laiku prasīs izgudrojuma komercializācija un cik daudz naudas vēl būs jāpiesaista. Un arī zinātniekiem trūkst zināšanu šajos jautājumos – būtu netaisnīgi prasīt, lai viņiem tādas būtu bez iepriekšējas pieredzes.
Tu minēji, ka šobrīd iesaistīties zinātniski ietilpīgā jaunuzņēmumā jau ir jaunais "normāli". Vai arī investoriem kļūst arvien ierastāk investēt šādos uzņēmumos?
Investīcijas zinātniski ietilpīgos jaunuzņēmumos vairs nav nekāds jaunums, bet tas arvien prasa lielu skaidrošanas darbu. Partneriem ir jāsaprot, ka tas, iespējams, ir riskantāk, nekā investēt lietotnēs vai citos jaunuzņēmumos, kur jau ir izmērāms aktīvo lietotāju skaits un ienākumi. Mums tādu pierādījumu nav.
Investoriem ir jānotic mūsu misijai, ka viņu atbalstītie zinātnes risinājumi, ja tie būs veiksmīgi, ietekmēs to, kā dzīvojam mēs visi. Šīs tehnoloģijas ietekmēs medicīnu, enerģētiku un daudzus citus sektorus. Ir jānotic lielajai bildei.
Protams, pēdējos gados ir radušies superīgi mākslīgā intelekta risinājumi, bet zinātne ir tā, kas mainīs mūsu labklājību, neatkarību, veselību, drošību. Mūsu nākotne ir tieši atkarīga no zinātnes.
Un mūsu loma ir pierādīt, ka tieši kapitālisms ir atslēga zinātnes attīstībai un tam, cik drīz jaunatklājumi nonāk no laboratorijas līdz pieejamībai ikdienā.
Kādi ir priekšnosacījumi, lai zinātne varētu strādāt kapitālismā?
Kapitālisms ir plašs jēdziens, bet priekšnosacījums vienmēr ir viens – tirgū jābūt pieprasījumam pēc pētniecībā atklātās inovācijas. Vēl pirms riska kapitāla, zinātniekiem un laboratorijām ir iespēja strādāt pie potenciāli komercializējamiem risinājumiem caur priekšlaicīga tirgus pieprasījuma (Advance Market Commitment – AMC) pirkuma līgumiem, ko visbiežāk izmanto publiskie fondi vai filantropiskās organizācijas, piemēram, "Gates Foundation".
Praktiski priekšlaicīga tirgus pieprasījuma pirkuma līgums garantē tirgu un nākotnes pieprasījumu pēc pētnieku radītā risinājuma, kas savukārt riska kapitāla investoriem pierāda potenciālo nākotnes peļņu un tirgus izmēru.
Tā veidojas publiskā un privātā finansējuma simbioze, kā rezultātā var komercializēt zinātnes risinājumus, piemēram, retām slimībām vai vakcīnām reģionos, kuri paši nevar atļauties ieguldīt pētniecības projektos.
Kas ir laba komerciāla zinātne? Un kuriem izgudrojumi "ir ok" palikt zinātnes līmenī?
Es esmu pārliecināta, ka nekur nepazudīs akadēmiskā pasaule ar fundamentālo izpēti. Tāda zinātne ir vajadzīga, un tam ir nepieciešams publiskais finansējums, jo vairums fundamentālo pētījumi nebūs tādi, kuros uzreiz investēt privāto riska kapitālu.
Akadēmiskā pasaule ir vajadzīga, lai nonāktu līdz tai stadijai, kur ir iespējams "pieslēgt" iespējkapitāla investīcijas un citus labāk izprotamus kapitālisma modeļus. Tam vajadzīgi ne vien investori, bet arī infrastruktūra, kur to darīt, kā arī atbilstoša komanda, kas šīs ieceres spēj realizēt.
Mākslīgais intelekts un citas jaunākās digitālās tehnoloģijas zinātniekiem un inženieriem ir pavērušas plašas iespējas kļūt par uzņēmējiem un īstenot savu izpēti komerciālā vidē – ar īstiem lietotājiem un ar īstu ietekmi uz nozari. Laiks un resursi, kas agrāk bija nepieciešami, lai komercializētu šādus risinājumus, vairs nav šķērslis, un nonākt līdz produktam ar maksājošiem klientiem ir vienkāršāk nekā jebkad.
Viedokļi par to, vai zinātniekam jākļūst par uzņēmēju, dalās. Vieni uzskata, ka bez tā neiztikt, citi saka, ka zinātnieks tāpēc arī ir zinātnieks, ka nevar iztikt bez pētniecības.
Tajā brīdī, kad zinātnieks pāriet no akadēmiskās pasaules uz uzņēmējdarbību, ieslēdzas dibinātāja domāšanas veids, kāda akadēmiskajā pasaulē nebija. Zinātnieki ir pieraduši strādāt universitātē, kur ir zināma hierarhija un ir skaidrība par to, cik gadi ir jāstrādā konkrētā pozīcijā, lai varētu pretendēt uz, piemēram, tenūrprofesūras lomu.
Uzņēmējdarbībā pēkšņi vairs nav nekādu drošības garantiju.
Mani iedvesmo vairāki cilvēki, kas šo soli ir spēruši un iekāpuši uzņēmēja kurpēs. Viņiem visiem vienā brīdī ir bijusi līdzīga motivācija – lai vai cik veiksmīgi viņi ir bijuši savā akadēmiskajā karjerā un lai vai cik lielus grantus ir piesaistījuši, nereti viņi secina, ka nemaz negrib nodarboties ar to, kam šis lielais grants ir paredzēts. Viņiem kā radošiem cilvēkiem ir demotivējoši redzēt, kā laboratorijas zinātne nenonāk cilvēku rokās. Kad viņi pieņem lēmumu iet ārā no laboratorijas, sāka īsta maģija.
Kādus dibinātājus jūsu fonds ir ar mieru finansēt?
Mūsu portfeli veido neticami ambiciozi projekti, kur veiksmes gadījumā liels ieguvums būs ne vien mums kā investoram, bet arī visai pasaulei. Vēl bez iepriekš minētā "Proxima Fusion", piemēram, ir uzņēmums, kas izstrādā veidu, kā zarnu baktērijām uztvert glikozi, lai caur aknām piegādātu insulīnu, uzturot normālu glikozes līmeni asinīs cilvēkiem ar diabētu – bez nepieciešamām injekcijām.
Mūsu investīciju stratēģiju noteikti nosaka globālie procesi visās nozarēs, tāpēc izvēlamies strādāt ar komandām, kam būtu potenciāli lielākā ietekme veselības, klimata, enerģētikas, aizsardzības u.c. jautājumos.
Kādiem projektiem jūs atsakāt investīcijas?
Mēs investējam tikai zinātnieku vai inženieru vadītās komandās, ko iepazīstam caur "Wilbe" platformu.
Kad vēl jūs teiktu "nē"?
Es negribētu vispārināt. Daudz kas ir atkarīgs no komandas. Galvenokārt mēs mēģinām saprast komandas ambīcijas.
Mūs interesē ļoti lielas ambīcijas, piemēram, mūsu portfelī ir divi uzņēmumi, kuri vēlas pilnībā izskaust diabētu.
Nevis palīdzēt to ārstēt, bet lai tas vispār vairs neeksistētu. Viņi tik ļoti tic savai idejai, ka nepārdos to kādai lielai farmācijas kompānijai, kamēr vien nebūs īstenojuši savu sapni. Visi mūsu portfeļa uzņēmumi ir līdzīgi "traki". Tāpēc man ir liels prieks, ka man ir iespēja strādāt ar tik ambicioziem zinātniekiem.
No finansējuma perspektīvas – visbiežāk esam uzņēmuma pirmais investors, un tikai retākos gadījumos "ienāktu" vēlākos finansējuma raundos. Tāpat arī neiesaistāmies, kad zinātne vēl ir pārāk agrīnā stadijā, kur nav skaidras komercializācijas iespējas vai potenciālie klienti. Tieši tāpēc arī investējam zinātniekos, kuri "Wilbe" platformā apguvuši visu sākotnēji nepieciešamo veiksmīgai uzņēmuma dibināšanai un finansējuma piesaistes procesam. Tas arī apliecina viņu motivāciju pielāgoties jaunajai lomai, no pētnieka pārtopot par zinātnieku-uzņēmuma vadītāju.
Cik liela ir konkurence par jūsu finansējumu? Kāda ir proporcija starp to, ar cik daudziem zinātniekiem sākat pārrunas, un cik daudziem izsniedzat investīciju?
Absolūtais vairākums no līdz šim finansētajām 20 komandām nāk no mūsu programmas "BSF", ko līdz šim absolvējuši vairāk nekā 300 zinātnieku no visas pasaules.
Līdz šim uz vienu vietu programmā bijusi sīva konkurence – aptuveni 10 zinātnieku uz vienu vietu.
Iestājoties par zināšanu pieejamību, tagad programmu un visu līdz šim tai radīto izglītības saturu esam digitalizējuši mūsu platformā, ko piedāvājam ikvienam zinātniekam bez maksas. Analizējot procesu, kā programmas dalībnieks iet cauri uzdevumiem un satura blokiem, kā arī viņa atbildes un iesniegtos materiālus, nonākam pie zinātniekiem, ar kuriem sākt sarunas par potenciālu investīciju un ciešāku sadarbību.
Gadu laikā esam tikušies ar tūkstošiem zinātnieku, tāpēc aizvien vieglāk spējam atpazīt iepriekš minēto "trakos" un ambiciozos dibinātājus, ar kuru vēlētos sadarboties. Skaidrs ir viens – "aukstos" e-pastos tādus neatradīs.
Kādas iespējas ir Latvijas zinātniekiem saņemt jūsu fonda finansējumu?
Mums nav ģeogrāfisko ierobežojumu, tāpēc pēc būtības nav šķēršļu sadarboties ar dibinātājiem Latvijā. Protams, Londonai ir daudz plusu – te ir lieliska akadēmiskā vide, īstie cilvēki, ģeniālas institūcijas, bet izmaksu ziņā agrīnas stadijas uzņēmumam Londona ir ļoti dārga.
Līdz ar to Baltijas valstis potenciāli būtu lieliska vieta, kur attīstīt savu biznesu tā sākumstadijā.
Katrā ziņā mēs kā fonds nenākam ar nosacījumu uzņēmumam būt bāzētam Londonā vai citviet pasaulē. Piemēram, divi no mūsu uzņēmumiem ir ar igauņu dibinātājām.
Kāds ir tavs iespaids par Latvijas zinātni, skatoties no tavām Londonas pozīcijām šobrīd?
Es gribu saprast, kas notiek Latvijā un iepazīt vietējos zinātniskos jaunuzņēmumus, bet man jāatzīst, ka pagaidām es neesmu pārāk iedziļinājusies Latvijas zinātniskajā kapacitātē.
Taču, zinot investīciju pieejamību un finanses, kas Latvijā tiek veltītas zinātnei, es būtu pārsteigta, ja līmenis būtu gana augsts, lai mūsu fonds ar to būtu apmierināts. Ne velti Latvijas universitāšu rezultāti starptautiskajos topos ir salīdzinoši zemi.
Tāpēc pat ļoti perspektīviem projektiem Baltijā būtu ļoti grūti paplašināt zinātnisko komandu tikai no vietējiem resursiem, jo objektīvi talantu pieejamība ir ļoti ierobežota. Ja izdotos piesaistīt komandā cilvēkus, kuri uz Latviju vai kādu citu Baltijas valsti pārceļas no citurienes – tas jau skanētu labāk. Nekad nevajadzētu iziet uz kompromisu "labākais vietējā tirgū pieejamais talants".
Tā tas nestrādā. Ir jābūt lielākām ambīcijām – visa pamatā ir zinātniskā un intelektuālā kapacitāte. Piemēram, liela daļa mūsu portfeļa uzņēmumu ir pārvilinājuši darbiniekus no NASA, "SpaceX", "Apple" utt. Un tas nav nekas tāds, ko nevarētu izdarīt kāds Latvijas uzņēmums – viss ir atkarīgs no misijas un ambīcijām.
Arī tagad es cenšos uzturēt saikni ar Latviju. Ne tikai kā fonda pārstāve, bet arī personīgi vēlos veidot attiecības ar universitātēm un organizācijām, kas grib attīstīt zinātnes komercializācijas jomu, lai ar savu padomu palīdzētu nodrošināt veselīgu komercializācijas procesu no universitāšu puses.
Cita starpā ir interesanti vērot, kas šobrīd notiek ASV saistībā ar investīcijām zinātnē. Prezidenta skaļo paziņojumu par finansējuma samazināšanu zinātnei par vairāk nekā 50% dēļ daudzi zinātnieki meklē veidus, kā pārcelties uz Eiropu. Neskaidrība par viņu profesionālo nākotni ir pārāk liela, lai viņi gribētu palikt ASV. Un šī ir lieliska iespēja Eiropai, kam iepriekš finansējums ir bijis galvenais šķērslis, viņus pārvilināt.
Lai gan Latvijai būtu grūti konkurēt ar lielu algu un grantu piedāvāšanu ASV zinātniekiem, taču nekad iepriekš nav bijis labāks brīdis, kad to mēģināt.
Es ticu, ka ir iespēja pārvilināt vismaz dažus ģeniālus laboratoriju vadītājus. Un ar to pat pietiktu, jo ļoti daudz kas ir atkarīgs no laboratoriju vadītājiem – viņi ir tie, kas spēj atpazīt un apmācīt nākotnes izcilības un nosaka līmeni, pie kādiem eksperimentiem komanda strādās. Turklāt, spēcīgi laboratoriju vadītāji nāk ar komercializācijas pieredzi un nereti ir līdzdibinātāji vai padomes locekļi vairākos jaunuzņēmumos. Latvija zinātnē nav tur, kur tā varētu būt, bet, laikus un gudri reaģējot uz pašreizējo situāciju, to varētu mainīt.
