No HPC līdz AI fabrikām: ELIXIR pievēršas liela mēroga veselības un omikas datiem PMNET forumā 2026
12. oktobris, 2026. gads
2026. gada 8.–9. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas norisinājās PMNET forums 2026 — starptautisks, precīzijas medicīnai veltīts bezpeļņas pasākums, ko organizēja Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Latvijas bērnu veselības fondiem, Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju.
Katru dienu programmu ievadīja plenārsēde ar augsta līmeņa politikas veidotāju uzrunām, tostarp Latvijas veselības ministra un izglītības un zinātnes ministres uzstāšanos, pēc tam sadaloties paralēlās zinātniskajās, ieinteresēto pušu un pediatrijas precīzijas medicīnas sesijās, kas aptvēra tēmas no vēža ģenētikas, retajām slimībām un biobankām līdz CAR-T šūnu terapijām, translācijas medicīnai un veselības inovāciju finansējumam. Abu dienu laikā forums pulcēja ārstus, pētniekus, nozares pārstāvjus un politikas veidotājus no Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona un plašāk.
Foruma otrajā dienā, 9. oktobrī, notika īpaša ieinteresēto pušu sesija, kas pievērsās mūsdienu biomedicīnas pētniecības pamatā esošajai infrastruktūrai: „Lielie veselības un omikas dati plašā mērogā: ELIXIR, HPC un AI fabrikas”, ko vadīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dr. rer. nat. Baiba Vilne RSU dalības Apvārsnis Eiropa programmā ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/014).
90 minūtes ilgajā sesijā uzstājās trīs runātāji no Somijas, Igaunijas un Latvijas, kuri prezentēja nacionālo un Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) infrastruktūru dzīvības zinātnēm, sesiju noslēdzot ar paneļdiskusiju starp visiem trim runātājiem.
Pirmais runātājs, Juha Törnroos, CSC – IT zinātnes centra direktors un Eiropas dzīvības zinātņu infrastruktūras bioloģiskajai informācijai konsorcija (ELIXIR) Skaitļošanas platformas Izpildkomitejas loceklis, prezentēja „No ELIXIR skaitļošanas līdz AI fabrikām: federēti mākoņa un HPC pakalpojumi dzīvības zinātņu pētniecībai”. Viņš iezīmēja federētas genoma datu infrastruktūras attīstību Eiropā — no Eiropas genoma-fenoma arhīva izveides 2008. gadā un tā federācijas aizsākumiem 2016. gadā līdz 2018. gada deklarācijai „1+ miljons genomu” un pirmo federēto Eiropas genoma-fenoma arhīva (FEGA) mezglu darbības sākumam 2022. gadā. Viņš skaidroja, kā Somijas 2019. gada Sekundārās izmantošanas likums un tā droša apstrādes vide Kapseli paredzēja vairākus principus, kas vēlāk tika iestrādāti ES Eiropas veselības datu telpas (European Health Data Space, EHDS) regulā, kas ir spēkā no 2025. gada, un aprakstīja, kā ELIXIR Skaitļošanas platforma izmanto Globālās genomikas un veselības alianses (Global Alliance for Genomics and Health, GA4GH) standartus, lai federētu skaitļošanu pāri robežām. Noslēgumā viņš iezīmēja ELIXIR lomu ES AI fabriku iniciatīvā, kas aizsākta ar Eiropas Komisijas AI inovāciju pakotni 2024. gada janvārī, kurā ELIXIR nodrošina dzīvības zinātņu pētniecības pielietojuma praktisko piemēru.
Otro priekšlasījumu „Igaunijas HPC un uzticamas pētniecības vides ekosistēma: no SAPU līdz AI gatavai pētniecības infrastruktūrai” kopīgi sniedza Aadi Tegova un Arnold Leonhard Mertsin no Tartu universitātes Datorzinātņu institūta Augstas veiktspējas skaitļošanas centra. Viņi raksturoja centra izaugsmi no universitātes skaitļošanas nodaļas 1959. gadā līdz ISO/IEC 27001:2022 sertificētam nacionālas nozīmes infrastruktūras nodrošinātājam, kas kopā ar TalTech un KBFI vada Igaunijas zinātniskās skaitļošanas infrastruktūras konsorciju (ETAIS). Prezentācijas centrā bija SAPU — Igaunijas sensitīvo datu analīzes platforma, uzticama pētniecības vide (Trusted Research Environment, TRE), kas izveidota atbilstoši SATRE specifikācijai un ārējiem pētniekiem nodrošina pilnībā auditējamu piekļuvi sensitīviem datiem, piemēram, Igaunijas biobankas datiem par vairāk nekā 200 000 iedzīvotājiem — apmēram vienu piektdaļu valsts pieaugušo iedzīvotāju. Viņi šo darbu saistīja ar Igaunijas kā ELIXIR dibinātājas mezgla statusu kopš 2013. gada un dalību Genomikas datu infrastruktūras (Genomic Data Infrastructure, GDI) projektā, kā arī ar Igaunijas dalību Eiropas parauga EuroHPC superdatorā LUMI un ar to saistītajā LUMI AI fabrikā.
Pēdējā runātāja, Vita Zeidenberga, Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta un skaitļošanas centra (AICC) direktore, prezentēja „No universitātes HPC līdz AI fabriku antenām: Latvijas pētniecības skaitļošanas kapacitātes veidošana”. Viņa iepazīstināja ar AICC 2026. gada aparatūras paplašinājumu — tostarp jauniem GPU mezgliem un uzņēmuma MikroTik dāvinātu AI akseleratoru —, kas balstīts uz Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopējo skaitļošanas bāzi. Prezentācijas centrālais elements bija projekts „AI fabrikas antena – Latvija”: RTU koordinēts konsorcijs, kurā piedalās arī Latvijas Universitāte, Valsts digitālās attīstības aģentūra un citi nacionāli partneri, kas tiek īstenots no 2026. gada jūlija līdz 2029. gada jūnijam ar Eiropas Komisijas finansējumu ap 7,73 miljoniem eiro un tiešu saikni ar Somijas LUMI AI fabriku. Viņa arī raksturoja Latvijas mākslīgā intelekta regulatīvo smilškasti, ko pārvalda Nacionālais mākslīgā intelekta centrs, kā ceļu ar veselību saistītu AI rīku testēšanai pārraudzītos apstākļos.
Pēc tam B, Vilne vadīja paneļdiskusiju ar visiem trim runātājiem, kas bija veidota ap piecām tēmām: praktisko plaisu starp spēcīgu HPC/AI/TRE infrastruktūru un tās ikdienas lietošanu dzīvības zinātņu pētniekiem; tehniskajiem un organizatoriskajiem priekšnoteikumiem drošai sensitīvu veselības un genoma datu analīzei, un to, vai uzticamas pētniecības vides kļūst par šīs jomas centrālo modeli; to, kā savienot TRE apzināto izolētību ar AI fabriku un HPC virzību uz liela mēroga, GPU intensīvu skaitļošanu; katra dalībnieka galveno prioritāti nākamajiem 3-5 gadiem; un iespējām ciešākai Baltijas–Ziemeļvalstu sadarbībai šajā jomā.
Kā jau iepriekš ziņots, 2025. gada 1. jūnijā RSU uzsāka projektu „RSU dalība Apvārsnis Eiropa programmā” (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/014), īstenojot vienu no jaunajiem Latvijas Nacionālās partnerības un rīcības plāniem Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) un Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (ERIC) ietvarā — Latvijas integrāciju ELIXIR. Latvijai turpinot darbu pie sava topošā nacionālā ELIXIR mezgla izveides, šāda veida sesijas apliecina tās infrastruktūras mērogu un virzību, kuru Latvija tiecas palīdzēt veidot.
